Aizliegums spēkā, bet melnais tirgus zeļ un plaukst: tieši skolnieki – nelegālās aprites epicentrā 0
E-cigarešu šķidrumu melnais tirgus ir reāla problēma skolas vecumu jauniešu vidū, šodien pēc Noziedzības novēršanas padomes sēdes aģentūrai LETA pauda tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS).
Politiķis zinot, ka dažādos “Telegram” kanālos šie šķidrumi joprojām tiek izplatīti un melnais jeb nelegālais tirgus uzņemot apgriezienus. “Traģēdija ir tā, ka tajā visā ir iesaistīti skolas vecuma bērni,” teica Smiltēns.
Šobrīd vairākām ministrijām esot uzdots divu mēnešu laikā gan savākt plašākus datus, kas saistīti ar šo problēmu, gan izdomāt risinājumus, kā to varētu mazināt.
Tieslietu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Veselības, Iekšlietu, Tieslietu Labklājības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijām šajā laikā ne tikai jāizstrādā konkrēti risinājumi nelegālās e-cigarešu aprites mazināšanai un nepilngadīgo pasargāšanai no iesaistes tajā, bet arī jāidentificē arī praktiskie šķēršļi nelegālās aprites atklāšanā un ierobežošanā un jāizvērtē papildu pasākumi nepilngadīgo aizsardzībai.
Pēc Tieslietu ministrijā sniegtās informācijas, viens no risinājumiem, pie kura jau notiek darbs, ir iespēja bloķēt interneta vietnes, kurās tiek tirgotas neatļautas elektroniskās smēķēšanas ierīces un citas aizliegtas preces. Veselības ministrija sadarbībā ar Tieslietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām strādā pie grozījumiem Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, lai tiesībsargājošajām iestādēm nodrošinātu juridisku pamatu nelikumīga satura bloķēšanai internetā.
Smiltēns pauda, ka tieši šādā veidā skolas vecuma jaunieši “tiek ievilkti” arī organizētajā noziedzībā – sākumā šādi aizliegtie šķidrumi, iespējams, tiek izplatīti klasesbiedru un paziņu lokā, bet vēlāk tā var būt arī dažādu narkotisko vielu izplatīšana un pārdošana.
Šodienas sēdē Valsts ieņēmumu dienests informējis par to, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi kopš aizlieguma spēkā stāšanās attiecīgajā sektorā ir būtiski samazinājušies. Tomēr Smiltēns uzskata, ka tas nav tādēļ, ka liels daudzums iedzīvotāju pēkšņi pārtraukuši smēķēt, bet gan tādēļ, ka attīstās nelegālais tirgus.
Tai pat laikā izvērstu datu par reālo problēmas apmēru neesot un tos vajagot dabūt.
Smiltēns tiešā veidā neatbildēja, vai, viņaprāt, var secināt, ka elektrisko cigarešu šķidrumu aizliegums nav devis cerētos rezultātus, vien atzina, ka problēma šajā ziņā pastāvot. Viņaprāt, šo jautājumu būtu jārisina arī Eiropas mērogā, jo pie atvērta tirgus un robežām Latvijā nodrošināt regulējuma izpildi, kurš citās valstīs ir atšķirīgs, ir sarežģīti.
Noziedzības novēršanas padomes sēdē šodien pārrunāts arī jautājums par kriminālprocesā arestētās mantas pārvaldību, lai Latvija izpildītu Eiropas Savienības prasības aktīvu atgūšanas un konfiskācijas jomā.
Kā skaidro Tieslietu ministrijā, Eiropas direktīva par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju paredz, ka katrai dalībvalstij jāizveido vismaz viens aktīvu pārvaldības birojs.
Tieslietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Kriminālprocesa likumā, kurus Saeima 17. septembrī atbalstīja pirmajā lasījumā. Tie paredz, ka arestētās mantas pārvaldniekus noteiks Ministru kabinets.
Plānots, ka kustamas mantas un dzīvnieku pārvaldību arī turpmāk nodrošinās Nodrošinājuma valsts aģentūra. Savukārt par nekustamo īpašumu pārvaldību Tieslietu ministrija uzsāks sarunas ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Jau vēstīts, ka 2025. gada 1. janvārī stājas spēkā aizliegums Latvijas tirgū pārdot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, turklāt visa veida tabakas izstrādājumus var iegādāties no 20 gadu vecuma.
