Aizraujoša intriga spožā koncertā 0
Lieliski režisētā un spožiatskaņotu brīnišķīgu skaņdarbu piepildītā ceremonijā otrdien uz Nacionālās operas skatuves mākslinieka Armanda Jēkabsona darinātās sudraba statuetes saņēma “Lielās mūzikas balvas 2019” laureāti astoņās kategorijās.
Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais valsts apbalvojums mūzikā. Tās aspektā aizvadītais bijis komponistu gads – diviem skaņražiem – Maijai Einfeldei un Paulam Dambim – balva par mūža ieguldījumu un Gundegai Šmitei sudraba statuete par “Gada jaundarbu”. Pasaulē pazīstamais latviešu komponists Pēteris Vasks atzīst, ka viņa favorīti lielā mērā sakrīt ar žūrijas izvirzītajiem: “Ļoti patika saksofonists Aigars Raumanis. Meistarīga spēle, degošas acis… Lieliski! Prieks, ka balvu saņēma divi ērģelnieki, ka koncertā skanēja čelli, priecājos par Gundegu Šmiti, bet man vienmēr visaizdomīgākais licies tas, kā var būt tikai viena balva par jaundarbu. Es nekad tam īsti nevarēšu piekrist. Simfoniskā mūzika, kamermūzika, kora mūzika – salikt šīs atšķirīgās lietas vienā maisā nav īsti godīgi pret komponistu. Bez skaņraža darba visa pamatā nebūtu nekā, arī šīs brīnišķīgās ceremonijas…”
Arī žūrijas dalībnieki, muzikologs Armands Znotiņš un Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja Ieva Rozenbaha, atklāj, ka viskarstākās diskusijas raisījušās tieši par balvas pretendentiem Gada uzveduma un Gada jaundarba kategorijās. “Ja komponistu pienesums attiecīgajā gadā būtu tik liels dažādos mūzikas žanros, teorētiski varētu apspriest arī ideju par dalījumu vairākās nominācijās,” muzikoloģe neizslēdz nākotnē arī šādu varbūtību. Bet laureātu vārdus aizvakar žūrija uzzinājusi reizē ar ceremonijas skatītājiem, jo kā katru gadu saskaņā ar Lielās mūzikas balvas nolikumu pēc pēdējām izvērtējošām diskusijām balsošana notiek aizklāti.
Pūtēju orķestra “Rīga” direktore Ilona Breģe neslēpj, ka priecātos, ja balvu par jaundarbu būtu saņēmusi komponiste Santa Ratniece, jo skaņdarbs “Pļavas”, par ko viņa nominēta, bija orķestra “Rīga” pasūtījums. “Taču priecājos arī par Gundegu Šmiti, jo viņa ir lieliska komponiste un arī tieši mūsu orķestrim rakstītu darbu autore.”
Laureāte Gundega Šmite viņai balvu atnesušo skaņdarbu “Rītausmas dieve Ēosa” rakstījusi gan Latvijā, kur viņa ir pirmā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) rezidējošā komponiste, gan Grieķijā, kur patlaban uzturas un muzicē. Sudraba statueti viņa atstāšot Jelgavā, kā pati saka, savās sirdsmājās ābeļu ielokā ar skatu uz Lielupi. “Mums mājās ir liels riekstkoka galds, uz tā būs īstā vieta statuetei,” viņa piebilst. Patlaban komponiste strādā pie skaņdarba sešpadsmit kontrabasiem, kas, pašai klātesot, skanēs viņas rezidences LNSO ietvarā aprīlī.
Ārpus Latvijas muzicē arī čelliste Gunta Ābele, kura domubiedrus atradusi Šveicē. Otrdienas ceremonijā viņa burtiski savaldzināja publiku ar Jāņa Ivanova Koncerta čellam un orķestrim izpildījumu sulīgā čella balsī. Kaut arī nav vienkārši pretendēt uz balvu, atrodoties vienā – par izcilu sniegumu gada garumā – kategorijā ar LNSO, par meitu operas zālē īkšķi turēja viņas tēvs, pazīstamais muzikologs Guntars Pupa.
Šajā kategorijā balvu ieguvušā LNSO direktore Indra Lūkina teic, ka viņu pašu visvairāk emocionāli aizkustinājis Bēthovena 3. simfonijas atskaņojums orķestra sniegumā, bet lielākie pārbaudījumi gaidāmi 2021. gadā, kad orķestra mājvietā Lielajā ģildē paredzams remonts. “Mūsu uzticamie klausītāji ir vairāk nekā 200 abonementu īpašnieki, un tas nozīmē, ka cilvēks klausās astoņus koncertus sezonā. Tā ir publika, kura mums uzticas un kuru nedrīkstam pievilt nekādos apstākļos,” piebilda Indra Lūkina.
Ceremonijā dažādos locījumos izskanēja arī Rīgas koncertzāles vārds. Valsts prezidents Egils Levits pauda pārliecību, ka nākamās Lielās mūzikas balvas ceremonijas laikā tā “jau būs sākusi tapt”.
“Lielās mūzikas balvas 2019” laureāti
“Gada koncerts” – ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts 27. jūlijā Ventspils koncertzālē “Latvija”.
“Gada jaundarbs” – Gundegas Šmites skaņdarbs “Rītausmas dieve Ēosa” (atskaņots 20. septembrī Lielajā ģildē LNSO un diriģenta Andra Pogas vadībā).
“Par izcilu sniegumu gada garumā” – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
“Par izcilu darbu ansamblī” – ērģelnieks Aigars Reinis.
“Par izcilu interpretāciju” – diriģents Ainārs Rubiķis par Artura Onegēra Trešās jeb Liturģiskās simfonijas interpretējumu kopā ar LNSO 15. martā Lielajā ģildē.
“Gada uzvedums” – Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Laura Groza-Ķibere.
“Gada jaunais mākslinieks” – saksofonists Aigars Raumanis.
“Publikas simpātija” – dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine.
“Par mūža ieguldījumu” – komponisti Maija Einfelde un Pauls Dambis.
