Pasaules lielvarām trūkst medicīniskā aprīkojuma un aizsarglīdzekļu 0
Pasaules ekonomiski, politiski un militāri spēcīgākā lielvara – Amerikas Savienotās Valstis – jau piedzīvo kritiski zemu elementāru medicīnisko aizsarglīdzekļu trūkumu. Sākumā ASV Balto namu kritizēja par to, ka savlaicīgi neveidoja pietiekamus koronavīrusa Covid-19 analīžu veikšanai nepieciešamos diagnostikas testu krājumus.
Taču šobrīd izsīkst arī pavisam elementāru aizsarglīdzekļu – virsvalku, cepurīšu, sejas masku.
Akūts trūkums jau kādu laiku Spānijā un Itālijā. Krājumi bīstami zemi arī Francijā, Vācijā un citviet.
Medicīniskie cimdi, sejas maskas, cepurītes, virsvalki, kājauti, bahilas, caurspīdīgie sejas sargi jeb aizsargvairogi, dezinfektanti un vēl citas lietas – ir lētas un viegli pagatavojamas. Tās patiesībā bija tik elementāras un pašsaprotamas, ka jau sen rietumvalstīs to ražošana vairākumā gadījumu bija nerentabla un nevienu neinteresēja.
Tādēļ lauvas tiesu jau gadiem ražo Ķīnā un vēl dažās Austrumu un Dienvidaustrumu Āzijas valstīs ar lētu darbaspēku un milzīgām ražošanas jaudām.
Tikai konservatīvākie ekonomisti un politiķi biedināja no bezierunu paļaušanās uz nepārtrauktām piegādēm pa visu pasauli un pilnīgu atteikšanos no rūpniecības Rietumos.
Jaunā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas apstākļos globālās piegādes ķēdes tika pārtrauktas, turklāt viens no lielākajiem rūpniecības un transporta centriem – Hubejas provinces Uhaņa – pārvērtās sākotnējās epidēmijas epicentrā. Kad infekcija uzliesmoja Ķīnā, daudzviet Eiropā uz to raudzījās kā tālu notikumu, kas Eiropu neskars.
Tika zaudēts vērtīgais laiks izveidot stratēģiskas rezerves aizsarglīdzekļiem, iekārtām, testēšanas reaģentiem un aparatūrai.
“Air Baltic” pēc maskām uz Ķīnu
Francijas un ASV medijos tā jau nosaukta par diplomātiskā šarma ofensīvu. Proti, Eiropas valstis izjūt spiedīgu trūkumu pēc aizsarglīdzekļiem, kas milzīgā skaitā nu nepieciešami gan mediķiem, gan arī citu dienestu pārstāvjiem, kas uzrauga karantīnas režīmu. Bet absolūtajā vairākumā Eiropas valstu šīs lietas vairs neražo.
Nupat vēl vīrusa epicentru – Uhaņu – Ķīnā pametis pirmais preču vilciens, kas pēc ilgāka laika atkal dodas uz Eiropu ar nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem tā kravā.
Francija ārkārtas piegādei izmantoja arī īpašu lidmašīnu – testa lidaparātu “Airbus A330-800neo”, kurš tikai februārī saņēma lidojumu atļauju. Tas ir jauns paplašinātas fizelāžas lidaparāts, kurš pārveda Francijā no Tjaņdziņas Ķīnā divus miljonus aizsargmasku.
Tādas kastes redzamas fotoattēlos no “Air Baltic” lidmašīnas – arī Latvija nosūtīja lidmašīnu uz Ķīnu, lai pārvestu šobrīd tik ļoti nepieciešamās lietas. Un šādi fotoattēli no dažādām valstīm parādās vēl un vēl. Tas jau nosaukts par aizsargmasku jeb ķirurģisko masku diplomātiju.
Un Ķīna ar tās palīdzību veiksmīgi pozicionē sevi kā globālu lielvaru, kurai ir izšķiroša loma vīrusa Covid-19 efektīvā apkarošanā.
Starp citu, kaut būdamas mūžīgas pretinieces un ar ļoti rūgtu Japānas okupācijas vēsturi 20. gadsimtā, Ķīna ar pateicību sākumā pieņēma aizsargmasku sūtījumu no Japānas, kad to paralizēja jaunā koronavīrusa epidēmija. Skaidrs, ka ražot maskas visai pasaulei vēl nenozīmē nodrošināt pietiekamus krājumus pēkšņam pieprasījumam. Un pavisam drīz Ķīna atbildēja ar līdzīgu žestu.
Kolīdz lielvalsts bija atguvusi kontroli pār situāciju, pieprasījuma lēcienu piedzīvoja Japāna.
Un ar Pekinas svētību kastes ar ķirurģiskajām maskām nu devās pretējā virzienā.
Jāpiebilst, ka Japāna šobrīd atkal piedzīvo jaunu inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu. Japānas premjers Sindzo Abe brīdina, ka pagaidām skaitļi ir nelieli, taču tāds iespaids ir maldinošs. Televīzijā pārraidītajā paziņojumā Japānas ministru prezidents atgādina, ka vīrusa inkubācijas periods ir līdz divām nedēļām, tādēļ par patiesajiem otrā viļņa apmēriem varēs spriest tikai tad.
Deficīts Atlantijas okeāna abās pusēs
Amerikas Savienotās Valstis pašas laikus neieklausījās nedz Pasaules veselības organizācijas, nedz Atlantā esošā Slimību kontroles centra, nedz arī ekspertu brīdinājumos.
Vadošā lielvalsts, kas turklāt ir stratēģisks spēlētājs arī vakcīnu un zāļu izstrādē un ražošanā, tāpat piedzīvo akūtu medicīnisko preču trūkumu – gan plaušu ventilācijas un skābekļa piegādes, gan testēšanas jaudu un reaģentu, gan pasīvās aizsardzības līdzekļu jomā. Nule gan Pīters Navarro – Baltā nama tirdzniecības un ražošanas padomnieks – laikrakstam “Financial Times” skaļi kritizēja līdzšinējo ASV sabiedroto rīcību, aizliedzot saviem ražotājiem pārdot preces citām valstīm un nesadarboties savā starpā kopīgos iepirkumos, bet cenšoties apsteigt citas valstis, tostarp ASV.
Savienoto Valstu salīdzinošā priekšrocība gan ir tā, ka tajā vēl esošās ražotnes spēj strauji pārprofilēties medicīnas preču izgatavošanai.
Autoražotājs “Ford” partnerībā ar medicīnas iekārtu ražotāju “GE Healthcare” un tehnoloģiju kompāniju “3M” izvērš vienkāršota modeļa “GE Healthcare” plaušu ventilācijas iekārtu ražošanu. Tāpat autoražotājs nodrošina sejas aizsargvairogu izgatavošanu. Ik nedēļas tā konveijeru līnijās saliek ap 100 tūkstošiem vairogu, papildu tiek izmantotas arī kompānijas rūpniecisko 3D printeru iespējas atsevišķu komponenšu izgatavošanai.
Tikmēr “Fiat Chrysler” ražotne paziņojusi, ka nodrošinās miljons aizsargmasku izgatavošanu nedēļā un tās visas bez atlīdzības tiks nodotas slimnīcām, policijai un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestiem.
Tikmēr Atlantijas okeāna mūsu pusē – Eiropā – medicīnas preču trūkums izrādījās kārtējais pārbaudījums solidaritātei.
Vadošās Eiropas lielvalstis – Francija un Vācija – noteikušas eksporta aizliegumu medicīniskajām precēm. Tas gan izraisīja tūlītējus protestus gan no Eiropas Komisijas, gan atsevišķu citu bloka dalībvalstu valdībām, tomēr lēmums netiek mainīts. Vācijas mediji seko līdzi krājumu līmenim, un atsevišķas slimnīcas jau pauž bažas. Tāpēc Berlīne seko, lai visi virsvalki, cimdi un aizsargmaskas tiek izgatavoti primāri savas valsts vajadzībām. Vienīgais izņēmums – ar valdības lēmumu dāvināt vai realizēt šīs preces kā palīdzību citām valstīm.
Spānija saņem nekvalitatīvus eksprestestus
Valstis vienlaikus izmanto krīzes situāciju arī sava tēla spodrināšanai un attiecību risināšanai. Tā Itālijas saucienam pēc palīdzības atsaucās Ķīna, Krievija un… Kuba.
Visvairāk uzteikta tieši Ķīnas palīdzība, tomēr arī Krievijas militāro ārstu un īpašo dezinfekcijas vienību darbs, piemēram, pilnībā veicot kāda Covid-19 skarta pansionāta dezinfekciju Itālijas ziemeļos, guvis atspoguļojumu vietējos un ārvalstu medijos.
Vienlaikus pret Kremli kritiski noskaņoti itāliešu politiķi kritizējuši Krievijas kravu piegādes, jo tās, lielākoties, maz derīgas šajos apstākļos.
Savukārt Ķīna piedzīvo spēcīgu kritiku ASV republikāņu frontes medijos. Ne tikai kritizē par pandēmijas izmantošanu saviem starptautiskajiem mērķiem, bet arī par iedzīvošanos uz smagāk skartu valstu rēķina. Proti,
Spānija iztērējusi 418 miljonus eiro dažādu medicīnas preču iegādei no Ķīnas. Madride no Ķīnas iepirka 950 plaušu ventilācijas iekārtas, piecarpus miljonus testēšanas komplektu, 11 miljonus medicīnisko cimdu un milzīgu skaitu aizsargmasku.
Taču pavisam drīz pēc piegādes saņemšanas Spānijas valdība paziņoja par to, ka tiek atgriezti deviņi tūkstoši eksprestestu komplektu. Tie izrādījās pārāk zemas kvalitātes, ziņo prezidentam Trampam draudzīgais “Fox News”. Eksprestestu jutība bijusi vien 30% līmenī, lai gan tiem būtu jāspēj precīzi detektēt vīrusa klātbūtni vairāk nekā 80% gadījumu.
Vai Irāna melojusi?
Šaubu ēna – taču gluži cita rakstura – šobrīd krīt arī pār Irānas valdību. Oficiālā Teherāna apsūdzēja ASV par to, ka tās noteikto sankciju dēļ valstij nemaz nav bijis iespējams tikt pie nepieciešamajiem testēšanas komplektiem vīrusa laboratorisko analīžu veikšanai. Šie paziņojumi izraisīja līdzjūtību un sašutumu daudzos pasaules medijos. Tomēr tagad atklātībā nākuši fakti, kas apšauba šo versiju.
Lielākais laboratorisko reaģentu ražotājs testēšanas komplektiem ir Šveices kompānija “Roche”. Tās ekskluzīvais pārstāvis Irānā, kompānjja “Fardavar Azma Iranian Co.” vēl 25. janvārī izteica gatavību nodrošināt koronavīrusa testa komplektus.
Arī divas Dienvidkorejas kompānijas pauda gatavību 10. un 15. februārī piegādāt testēšanas komplektus, un piedāvājumos nav ne vārda par sankcijām. Ne tikai valstij tika atvērts humāno kravu piegādes kanāls caur Šveici, bet nule tai gatavību sniegt palīdzību izteikusi arī ASV. Šī iespēja noraidīta. Irāna vēl arvien dēvē ASV par Lielo sātanu.
