Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Shutterstock

Aizsilniece: Valdība piekopj “atbildīgu vilcināšanos” attiecībā uz mediķu algām 0

Attiecībā uz mediķu atalgojuma palielināšanu esošā valdība piekopj “atbildīgu vilcināšanos”, saprotot, ka jaunajai būs jāuzņemas pieņemto lēmumu izpilde, tomēr vilcināties nevajadzētu, jo situācija ir ļoti nopietna, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas
“Mums ir gan valdība, kas darbojas, gan ievēlēta jaunā Saeima. Vienkārši jāturpina strādāt,” uzsvēra Aizsilniece.

LĀB prezidente ir nobažījusies, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes priekšlikums trīs gadus ļaut mediķiem strādāt vairāk virsstundu, par visām samaksājot dubultā, nepalielinot mediķu atalgojumu kopumā, tikai veicinātu speciālistu aizplūšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa minēja, ka katru gadu pieaug ārstu un māsu skaits, kas kārto dokumentus, lai dotos strādāt ārpus Latvijas.

Aizsilniece uzsvēra, ka mediķi strādā virsstundas, jo tikai tā var nopelnīt pietiekami, tomēr tā ir arī ļoti liela izdegšana. Viņa minēja piemēru, kad medicīnas māsa, nostrādājot 12 stundas dienas laikā, nopelna 30% no tā, ko diennakts laikā, jo vislielākā samaksa ir par nakts darbu un virsstundām.

LĀB sagaida, ka līdzekļus virsstundu apmaksai piešķirs valsts. Ja tā nenotiks, nākamgad slimnīcās nebūs iespējams nodrošināt nakts dežūras, prognozēja Aizsilniece.

Jau ziņots, ka mediķu darba samaksas jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa augustā pēdējā sanāksmē vienojās līdz 2021.gadam ik gadu mediķu atalgojumu palielināt par 20%.

Lai gan vienošanās darba grupā panākta, ar šo vienošanos un informatīvo ziņojumu, kas tagad tiks gatavots, vēl jāvēršas valdībā, toreiz norādīja veselības ministre Anda Čaksa (ZZS). “Tas tālāk jau ir budžeta process, lai to iestrādātu un ir nepieciešams valdības atbalsts, lai izpildītu šos solījumus,” viņa piebilda.

Plānots, ka šo otrdien minētais ziņojums beidzot nonāks valdības darba kārtībā.

Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) joprojām norāda, ka pašreizējai valdībai nav pilnvaru mediķu atalgojuma palielināšanai nākamgad.

Tāpat ziņots, ka NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadome aicinās līdz 2021.gadam ļaut ārstniecības personām strādāt vairāk virsstundu par Darba likumā paredzēto, vienlaikus paredzot, ka par tām visām tiek maksāts dubultā.

Šāds priekšlikums izvirzīts pēc tam, kad Latvijas Slimnīcu biedrība aizvadītajā piektdienā brīdināja par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu attiecībā uz pagarinātā normālā darba laika apmaksu.

Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromisa solis tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā 2009.gadā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā. Tas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, nosakot par tām visām vienādu darba samaksu.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā, bet par virsstundām maksā dubultā.

Pērn Saeima nolēma, ka ir jāatgriežas pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā, tomēr to bija plānots darīt pakāpeniski.

Tomēr ieceri par normas pakāpenisku atcelšanu izjauca ST lēmums. Līdz ar to veselības nozarē no nākamā gada ir plānots atgriezties pie standarta virsstundu skaita un apmaksas.