Akcijā “Lasīsim dzejiņas!” ierunāti gandrīz 3000 dzejoļi 0
Decembra vidū noslēgusies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā sabiedrības iesaistes akcija “Lasīsim dzejiņas”, kas kopš šā gada 1. septembra piedāvāja ikvienam skaļi nolasīt un ierakstīt kādu no simts bērnu dzejoļiem, informē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Madara Eversone.
Nepilnu četru mēnešu laikā ierakstīti un akcijas vietnē augšupielādēti gandrīz trīs tūkstoši unikālu dzejoļu skandējumu! Šī ir otrā tieši latviešu literatūrai veltītā skaļās lasīšanas akcija, kurā katram bija iespēja savu balsi atstāt vēsturē īpašā platformā.
Akcijai tika izvēlēta bērnu dzeja, kas tapusi pirms simts un vairāk gadiem, tās autori ir gan labi zināmi un visās paaudzēs mīlēti (Fricis Bārda, Aspazija, Rainis, Vilis Plūdons, Rūdolfs Blaumanis un citi), gan arī mazāk zināmi latviešu dzejnieki (Ārija, Vensku Edvarts, Saulietis, Fallijs un citi).
Dzejas tapšanas laikmeta šarms jūtams gan dzejoļu izteiksmē, seno vārdu lietojumā un ilustrācijās, gan akcijas nosaukumam izvēlētajā bērniem veltītās dzejas apzīmējumā “dzejiņas”, kas tolaik ticis izmantots grāmatu virsrakstos.
Akcijas dalībnieku vidū lielais vairums bija domātā mērķauditorija – bērni un viņu vecāki, tāpat skolēni un skolotāji. Radoši izmantotas dažādas izpildījuma iespējas – dzejoļi ierunāti dažādās izteiksmēs, lomās, tie iedziedāti vai ierepoti.
Populārākie dzejoļi izrādījušies Viļa Plūdoņa “Ziemassvētku rūķītis” un Raiņa “Kaķenīte”, bet daudz neatpaliek Jāņa Poruka dzejolis “Tracis” un Raiņa “Kārlītis”, “Mīkla”, Antona Austriņa dzejoļi un Rūdolfa Blaumaņa “Pienenītes”.
Visus akcijas ierakstus atradīsiet akcijas mājaslapā, savukārt redaktoru izlase klausāma akcijas Youtube kanālā “Lasi skaļi”.
