Baisu slavu iemantojušais Alfons Noviks kļūst par ministru. 1940. gada 25. augustā. 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem visās trijās PSRS pievienotajās Baltijas republikās, turpinot padomiskošanas procesu, notika pārbīdes augstāko amatpersonu vidū un tika nostiprināti padomju iekārtai atbilstošie varas institūciju nosaukumi, kā to prasīja tā sauktās “Tautas Saeimas” pieņemtā Latvijas PSR konstitūcija.
“Tautas Saeimas” vietā nāca Augstākā padome (AP), Ministru kabineta vietā – Tautas komisāru padome.
Iepriekšējais “ministru prezidents” Augusts Kirhenšteins kļuva par AP priekšsēdētāju bez kādas faktiskās varas, bet agrāko iekšlietu ministru Vili Lāci pārbīdīja par Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju, tas ir, valdības galvu.
Iekšlietu ministrijā Lāča vietā nāca tobrīd neviena lāgā nepazītais, bet vēlāk baisu slavu iemantojušais Alfons Noviks – 1908. gadā dzimis nabadzīga Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta zemnieka dēls, kura pagātnē bija pagrīdes darbošanās nelegālajā Latvijas kompartijā, sadarbošanās ar padomju specdienestiem un vairāki gadi ulmaņlaika cietumos.
“Īsts, bezbailīgs revolucionārs un darbaļaužu aizstāvis”, kā viņu tad cildināja “Cīņa”.
Kā atzīmējis vēsturnieks Aivars Stranga, līdz ar Novika atnākšanu Iekšlietu ministrijā arvien ievērojamāku lomu sāka spēlēt no Maskavas atsūtītie čekisti. Tostarp Simons Šustins, kurš nomainīja Vikentiju Latkovski un kļuva par Novika vietnieku Valsts drošības orgānu darbā (Valsts drošības pārvaldes priekšnieku).
1940. gada beigās LPSR Iekšlietu ministrijā strādāja jau 4923 cilvēki; Valsts drošības pārvaldē – 270 cilvēki. Vairāki no PSRS atsūtītie čekisti bija ebreju cilmes.
“Viņu skaits nebija īpaši liels, taču viņi ieņēma ļoti ietekmīgus un redzamus amatus, veicot smagus kriminālnoziegumus un sekmējot priekšstatu rašanos par ebreju īpašu lomu padomju terora sistēmā,” raksta Stranga.
