Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: LETA

Alianse: Jaunās kadastrālās vērtības ir kā jauns “OIK” 0

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) uzskata, ka jaunās kadastrālās vērtības, ko plānots ieviest no 2022. gada, atstās graujošu efektu uz investīcijām jaunos mājokļos, birojos, ražotnēs un citos objektos Latvijā, jo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reālais maksājums var palielināties 3 vai pat vairāk reižu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 30
Lasīt citas ziņas

“No 2022. gada plānotā nekustamā īpašuma “jaunā” kadastrālā vērtība ir vidēji trīs vai pat vairāk reižu lielāka, nekā esošā. Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes.

Arī jaunu mājokļu cenas palielināsies vismaz par 5%. Tas ir nopietns trieciens investīciju videi nekustamajā īpašumā un faktiski ir pielīdzināms jaunam “OIK”, ar ko tiks aplikti biroji, ražotnes, jauni mājokļi un citi objekti,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

CITI ŠOBRĪD LASA

NĪAA uzskata, ka šāds solis ir pretrunā ar ekonomisko loģisku, kur krīzes apstākļos ekonomiskā attīstība tiek stimulēta, nevis pasliktināta vēl vairāk.

Rezultāts būs darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana.

Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir bāze NĪN aprēķinam, nozare kategoriski iebilst pret jebkādām izmaiņām kadastrālo vērtību aprēķinā pirms nav noteiktas NĪN aprēķina likmes, kā arī izvērtēta COVID-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu un šo izmaiņu ietekmi uz uzņēmējdarbību.

Šo faktoru ietekmē jebkādas izmaiņas veicamas ne ātrāk kā no 2023. gada.

“72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētos, energoneefektīvos mājokļos, bet jauni mājokļi Rīgā tiek būvēti vidēji 2 līdz 3 reizes mazāk, nekā Viļņā. Tāpat arī mūsdienīgu biroju, kas ir pakalpojumu ekonomikas infrastruktūra, platība Rīgā ir divas reizes mazāka, nekā Viļņā.

Tādēļ mums ir jācīnās par katru investoru, kas joprojām vēlas investēt Rīgā un Latvijā un uzlabot situāciju ar jauniem birojiem, ražotnēm un mājokļiem.

Diemžēl nepārdomātais jauno kadastrālo vērtību piedāvājums jau ir atstājis negatīvu ietekmi uz investīciju vidi, investori ir atbaidīti un ir pēdējais laiks šo situāciju labot,” aicina NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.