Amatniekus un MVU centīsies “stutēt” ar padomiem un 907,2 miljoniem eiro 2
Latvijas mazajiem uzņēmējiem, amatniekiem un pašnodarbinātajiem Eiropas Savienības (ES) fondu un citu tā dēvēto finanšu instrumentu atbalsts paredzēts 907,2 miljonu eiro apmērā.
Daļa no šīs summas domāta mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai – 334,4 miljoni, daļa energoefektivitātei – 377,0 miljoni, bet daļa inovāciju attīstībai – 195,5 miljoni eiro.
Kā aizvadītajā nedēļā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas deputātiem skaidroja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietniece ES fondu lietās Kristīne Kapusta, inovāciju motivāciju programmas ietvaros paredzēts ar gudriem padomiem un naudu pirmajam atspērienam (tā dēvēto starta kapitālu) atbalstīt iesācējus, to skaitā pašnodarbinātos, kuriem ir kādas jaunas idejas jaunu produktu ražošanai.
Programmas ietvaros tāpat plānots radīt vietas, kur iesācēji varētu pastāvīgi satikties, apmainīties idejām un mācīties.
Mazajiem uzņēmējiem, tostarp pašnodarbinātajiem, 2020. gada beigās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijā (LIKTA) piedāvā apgūt vai pilnīgot digitālās prasmes.
Plānots apmācīt vairāk nekā 6200 mazo uzņēmēju un pašnodarbināto personu.
Finanšu instrumentu programmu ietvaros valsts attīstības finanšu institūcija “Altum” paredz pašnodarbinātajiem tā dēvēto starta aizdevumu uzņēmējdarbības sākšanai – investīcijām un apgrozījumam no 2000 līdz 150 000 eiro apmērā ar termiņu līdz 10 gadiem.
Savukārt nekustamā īpašuma iegādes, būvniecības un renovācijas projektiem ar termiņu līdz 15 gadiem.
Nelielas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai mikrouzņēmumi vai iesācēji, tostarp pašnodarbinātie, var dabūt aizdevumu līdz 14 300 eiro investīcijām un līdz 7200 eiro apgrozījumam.
Pašnodarbinātajiem “Altum” piedāvā tā dēvētos izaugsmes aizdevumus. “Altum” portfelī pašlaik jau ir aizdevumu līgumi ar 308 pašnodarbinātajiem kopsummā par 6,4 miljoniem eiro.
Vairāki Saeimas deputāti pauda bažas par to, vai piedāvātā atbalsta veidi vienmēr ir tik pieejami iesācējiem, kā to klāsta Ekonomikas ministrijas pārstāve. Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš pauda, ka pieteikšanās kārtība atbalstam ir pārāk sarežģīta.
Atbalsta meklētājiem grūti orientēties, kur jāvēršas, lai saņemtu vajadzīgo. Savukārt deputāte Janīna Kursīte bilda, ka biznesa iesācēji bieži vien neprot pareizi aizpildīt pieteikuma anketas, tāpat pietrūkst zināšanu biznesa projektu dokumentu un finanšu pieprasījumu sagatavošanā.
Viņasprāt, ideju īstenošanu aizkavē arī atšķirīgās prasības, kuru dēļ lauku novados mazajiem uzņēmējiem saņemt kādu piedāvāto atbalsta veidu ir grūtāk nekā Rīgas apkārtnē.
Deputātu paustās bažas apstiprina jaunākais publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības apskats, kurā analizēti mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības rezultāti un uzņēmējdarbības apstākļi katrā no OECD valstīm.
Cita starpā tajā atzīts, ka administratīvo procedūru sarežģītība joprojām ir būtisks šķērslis MVU darbībai.
Saeimas deputāts Romāns Naudiņš domā, ka finanšu atbalsta veidiem un noteikumiem vajadzētu būt pieejamiem vienuviet, nevis izkaisītiem dažādās aģentūru un asociāciju mājaslapās.
Uz deputāta jautājumu, cik mazo uzņēmēju, tostarp iesācēju, līdz šim ir pieteikušies kādam piedāvātajam finanšu atbalstam un cik to ir saņēmuši, Ekonomikas ministrijas pārstāve vēl nevarēja atbildēt.
