Rolands Repša: Demokrāti varēs pāriet pie revolūcijas otrā posma – savas varas nostiprināšanas 0
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītā gada janvārī Donalds Tramps Davosas ekonomiskajā forumā pārliecinoši klāstīja par ASV ekonomikas sasniegumiem. Tajā brīdī nevienam nebija ne mazāko šaubu par viņa uzvaru novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Bet tad martā ieradās viņa augstība Covid-19 un astoņu mēnešu laikā sagrieza visu ar kājām gaisā.
Vai prezidenta vēlēšanās lēnīgais seniors demokrāts Džo Baidens uzvarēja iespaidīgo politšova zvaigzni republikāni Donaldu Trampu, tikai pateicoties pandēmijai un tā sauktajiem BLM protestiem, vai arī notikušais ir plašāka procesa sastāvdaļa?
ASV prezidenta vēlēšanās piedalījās rekordliels vēlētāju skaits – pāri par 155 miljoniem jeb divas trešdaļas no balsstiesīgajiem. Arī abi kandidāti uzstādīja iegūto balsu rekordus – par Baidenu nobalsoja 81 miljons, par Trampu 74 miljoni vēlētāju.
Acīmredzami, ka vēsturē nepieredzēto vēlētāju aktivitāti izraisīja pandēmija un BLM protestu vilnis, kas vienlaikus gan aktivizēja, gan arī krasi polarizēja amerikāņu sabiedrību. Mēs redzējām, kā Trampa atbalstītāji ar ieročiem rokās sargāja savas mājas un veikalus no BLM dauzoņām, kamēr Baidena piekritēji (kopā gan afroamerikāņi, gan baltie) gāza konfederātu pieminekļus.
Tiesa gan, pēc 6. janvāra iebrukuma Kapitolijā arī Trampa atbalstītāji ir sevi diskreditējuši kā uz vardarbību un konstitucionālās iekārtas graušanu spējīgs pūlis.
Svarīgi atzīmēt, ka Baidens vēlēšanu kampaņas laikā kā iespējamais politiskais līderis noteikti izskatījās daudz vājāks par vadoņa tipu Trampu, kurš savu sāncensi atklāti izsmēja par “miegaino Džo”. Ja šajos apstākļos Dāvids (Baidens) tomēr uzvarēja Goliātu (Trampu), tas nozīmē, ka demokrātu uzvaras pamatā galveno lomu nospēlēja ideoloģija un programmatiskie uzstādījumi, nevis tikai kandidātu līderu spējas.
Demokrātiskās partijas uzskati 90 lappusēs ir izklāstīti tās izteikti kreisajā vēlēšanu programmā, kuras prioritātes ir atbalsts strādniekiem un ģimenēm, sieviešu līdztiesība, minoritāšu tiesības (gan etnisko, gan LGBTQ+), nabadzības mazināšana, veselības aprūpes un izglītības sistēmas uzlabošana, investīcijas infrastruktūrā (lai radītu darba vietas) un mājokļu pieejamības programma.
Baidena administrācija plāno līdz 2026. gadam pacelt minimālo algu līdz 15 dolāriem stundā un 10% no federālā budžeta novirzīt nabadzības mazināšanai reģionos. Valsts finansēto koledžu un universitāšu izglītība studentiem no ģimenēm ar ienākumiem zem 125 tūkstošiem dolāru gadā (kas ir 80% no visām ASV ģimenēm) būs bez maksas. Finansēt šos plānus paredzēts, vienlaikus paceļot gan uzņēmumu peļņas un īpašuma nodokļus, gan vispār padarot nodokļu sistēmu vairāk progresīvu, kā arī samazinot militāros izdevumus.
Nu sakiet, lūdzu, kāpēc lai vienkāršais amerikāņu darbarūķis, ja valsts nokaitētā politiskā gaisotne ir viņu izcēlusi no migas un aizvilkusi līdz vēlēšanu urnām, nenobalsotu par šādu vilinošu programmu? It īpaši, ja Tramps ar savu haotisko darbību pandēmijas laikā un agresīvo retoriku (piemēram, pret medijiem) pats sevi ir padarījis par protestu mērķi, atšķirībā no labvēlīgā Ziemassvētku vecīša Baidena, kas nāk kā visas amerikāņu nācijas vienotājs.
Pēc demokrātu uzvaras divu senatoru vēlēšanās Džordžijas štatā 5. janvārī var teikt, ka Amerikas kreisi liberālā revolūcija ir uzvarējusi pirmajā – varas iegūšanas – posmā, jo gan prezidenta postenis, gan Kongresa abas palātas ir pilnīgi viņu kontrolē. Tagad demokrāti varēs pāriet pie revolūcijas otrā posma – savas varas nostiprināšanas uz ilgiem laikiem. Kā tas varētu izskatīties?
Daži punkti jau ir ieskicēti pieminētajā demokrātu partijas programmā. Kolumbijas federālais apgabals (galvaspilsēta Vašingtona) kļūs par ASV 51. štatu.
Līdzīgi Puertoriko, visticamāk, kļūs par 52. štatu, kas tā pēc būtības jau ir. Programma arī paredz apveltīt ar amerikāņu pasēm daudzos miljonus nelegālo viesstrādnieku un atvieglot imigrācijas noteikumus. Viss tas nodrošinātu demokrātiem skaitlisko pārsvaru pār republikāņiem pārskatāmā nākotnē. Lai ASV kreiso spēku uzvara būtu pilnīga un neatgriezeniska, vēl var paplašināt Augstāko tiesu ar atbilstošiem kreisi liberāliem kandidātiem.
Redzēsim, vai šis gluži neticamais scenārijs īstenosies un ASV demokrātu vadītas kreisi liberālās transformācijas rezultātā kļūs par kaut ko līdzīgu multikulturālai sociāldemokrātiskai Zviedrijai un vai tā mēģinās savu modeli uzspiest pārējai pasaulei. Vēsture māca, ka šādas gigantiskas pārmaiņas nepaliek bez globālām sekām un ar popkorna tūtām rokās atsēdēties pie ekrāniem neizdosies.
