ANO pieņem Krievijas rosināto rezolūciju par “nacisma heroizāciju” 0
ANO Ģenerālās asamblejas trešā komiteja pieņēmusi Krievijas ierosināto rezolūciju par “nacisma heroizācijas” nepieļaujamību, paužot nosodījumu bijušo nacistu kustības un organizācijas “Waffen SS” biedru slavināšanai.
Dokuments tika pieņemts, 120 valstīm balsojot “par”, trim – “pret” un 57 atturoties. Pret rezolūcijas pieņemšanu balsoja ASV, Kanāda un Māršala salas. Līdzīgas rezolūcijas pēc Krievijas ierosinājuma ANO ik gadu pieņem jau kopš 2005. gada.
Rezolūcijā, kas pieņemta Ģenerālās asamblejas trešajā komitejā – tās pārziņā atrodas sociālie un humanitārie jautājumi -, pausts nosodījums nacistu kustības un organizācijas “Waffen SS” bijušo biedru slavināšanai, kā arī “publisku demonstrāciju rīkošana, ar mērķi godināt nacistisko pagātni, kustību un neonacismu”, paziņoja Krievijas pārstāvniecība ANO.
Krievija paudusi īpašu nožēlu, ka tās ierosināto rezolūciju nav atbalstījusi Ukraina. “Galēju neizpratni un nožēlu izraisa fakts, ka pret šo dokumentu nobalsoja ASV, Kanāda un Māršala salas, bet Eiropas Savienības dalībvalstu delegācijas atturējās balsojumā par rezolūcijas projektu, kuru vairums ANO dalībvalstu atbalstīja. Nožēlu izsauc arī Ukrainas pozīcija, kas kārtējo reizi devusi priekšroku tam, lai atturētos no nacisma heroizācijas nosodījuma,” uzsvērts pārstāvniecības paziņojumā.
Latvijas Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā, aģentūrai LETA skaidrojot, kādēļ Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm atturējās balsojumā, norādīja, ka ES valstis nevarēja balsot par rezolūciju, jo tā joprojām nebija pietiekami kvalitatīva un nepilnīgi atbilda cilvēktiesību standartiem. Šī iemesla dēļ ES atturējusies, nevis, līdzīgi kā pērn, balsojusi pret rezolūciju. “Neonacisms ir problēma daudzās pasaules valstīs. Pozitīvi, ka šo faktu atzīst arī Krievija, kurā joprojām ir daudzi aktīvi neonacisti. Tā kā šogad Krievija rezolūcijā bija ņēmusi vērā daļu ES priekšlikumu, piemēram, izņemot formulējumus par pulcēšanās vai izteiksmes brīvības ierobežojumiem un precīzāk citējot Nirnbergas spriedumus, rezolūcija bija atbilstošāka ES izpratnei par cilvēktiesībām,” skaidroja ĀM.
