Zemeņu dobes der apraudzīt arī tagad, februārī 0
“Zemeņu dobēs izcilāti stādi, redzamas plikas saknītes. Ar ko labāk mulčēt? Vai derēs augsne no kurmju rakumiem?” jautā Ilmārs Dobelē. “Kad zemenēm pavasarī pamanītas plikas saknes, kaut ko darīt jau gandrīz ir par vēlu,” secina zemeņu lielaudzētāja Ginta Apsīte no saimniecības Mālpils zemenes.
Ja saknes vējā un saulē apkaltušas, augs varbūt bojā neaizies, taču nīkuļos gan. Ja tā gadījies, zemeņu audzētāja iesaka pēc iespējas ātrāk apbērt saknes un jau gatavot dobi jaunam stādījumam, un pārdomāt, kāpēc tā gadījies. Iemesli var būt vairāki.
Aplams stādīšanas laiks
Biežākā kļūda – cilvēki ievēro veco teoriju, ka zemenes jāstāda rudenī. Taču tad augi nepagūst ieaugties. Ja vēlas stādīt rudens pusē, tad ne vēlāk par augusta beigām. Taču bieži vien augustā vēl nav īsti saauguši kvalitatīvi stādi.
Pareizi ir stādīt zemenes pavasarī. Piemēram, aprīlī, kad sākas arī dēstu tirdzniecība, augsne ir pietiekami mitra, lai augs ieaugtos. Ja stādus ņem no savām zemenēm un pārstāda ar lielu velēnu, tie vispār nejutīs diskomfortu.
Izvēlas pēc iespējas lielākus dēstus ar kuplām saknēm un resnu viducīti. No šāda stādījuma jau pirmajā vasarā varēs nobaudīt ogas.
Dažkārt tieši tādēļ zemenes stāda rudenī, lai varētu vasarā jau nogaršot ražu. Taču praksē pierādīts, ka no pavasara stādījuma var iegūt tikpat zemeņu, cik no vasaras beigās veidotajām dobēm.
Dažkārt lielaudzētāji zemenēm neļauj ražot un visus ziedus norauj, lai ceri saaugtu spēcīgāki un nākamajā gadā būtu lielāka kopraža. Mazdārziņā tas nav tik aktuāli, tāpēc var priecāties jau par pirmajām odziņām. Ceriem tas par sliktu nenāks, saaugs tāpat.
Nepareiza dobes forma
Saknes var būt plikas arī tāpēc, ka dobe nav veidota pareizi un ūdens viegli noskalo augsni, piemēram, tradicionāli stādot vagās (kā kartupeļiem). Taču kļūdaini ir stādīt pašā galā, spicē, jo ūdens tad augsni noskalos. Arī dobēs nedrīkst stādīt pārāk tuvu malai.
Pareizi būtu vagai ar grābekli nogrābt spici, lai veidojas tāda kā augsta dobe. Zemenei katrā pusē vajadzētu vismaz četrus centimetrus platus augsnes pleciņus. Pašu stādu dēsta tik dziļi, lai pumpurs būtu zemē, bet ne aprakts.
Tad ap augu ber mulčas slānīti, pasargājot serdīti, citādi stāds var sapūt. Piemērotākā mulča ir salmi vai kūdra – tie saglabās gan mitrumu augsnē, gan aizkavēs nezāļu augšanu.
Zāģskaidas šim nolūkam nederēs, jo tās gan paskābina augsni (zemenēm kaitīgi), gan iznes no augsnes slāpekļa mēslojumu (atstāj augus badā). Pavasarī stādītās zemenes būs labi ieaugušās, un ziemā sals saknes nevarēs izcilāt.
Kurmju zeme neder
Nevajag augiem bērt augsni no kurmju rakumiem, jo tā ir plika, bez barības vielām. Dārzā auglīgais, ar mēslojumu ielabotais slānis ir ap 25 cm biezs, bet dzīvnieciņš savas alas veido dziļāk.
Protams, šī zeme ir laba (bez nezāļu sēklām un slimību ierosinātājiem) un irdena, taču tajā nav augiem vajadzīgo barības elementu.
Ja zemenei ir plikas saknes, tās pēc iespējas ātrāk piesedz. Jaunos stādījumus var izcilāt pat neliels sals un izskalot lietus.
Vispirms pierauš augsni no dobes, tad uzber neitralizētu kūdru (viegli mitru, nevis sausu tieši no maisa). Ber tikai ap augiem, stāda viducīti atstājot brīvu.
