No iepriekš nosauktajām 36 Nacionālās koncertzāles novietnēm izvirzītas 11. Kādus variantus apspriež? 3
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vienpadsmit no iepriekš nosauktajām 36 novietnēm ir izvirzītas Latvijas Arhitektu savienības veiktajā nākamajā Nacionālās koncertzāles būvvietu apspriešanas posmā, kura gaitā līdz aprīļa sākumam tiks arī veikts pētījums.
Kā piektdien attālinātajā preses konferencē uzsvēra arhitekte Dace Kalvāne, galvenie kritēriji, kas ņemti vērā, izvēloties vienpadsmit novietnes – lai tās atrastos Rīgas vēsturiskā centra teritorijā vai aizsardzības zonā, vai arī pieguļošajā teritorijā, zemes gabals būtu valsts vai pašvaldības īpašums bez apgrūtinājumiem, lai būtu pietiekama zemes gabala platība – ap diviem hektāriem –, kurā jāievērtē potenciālais ēkas izvietojums ar platību publiskai ārtelpai.
Katrai no potenciālajām koncertzāles atrašanās vietām ir savi plusi un mīnusi.
Piemēram, attiecībā uz AB dambi tiek uzskatīts, ka jau ir bijusi pietiekama izpēte, analīze un ir gatavs arī skiču projekts, tomēr līdzās citiem apstākļiem bažas raisa, piemēram, sabiedriskā transporta infrastruktūras situācija, arī – nepieciešamība apbūvēt Daugavas akvatoriju.
Attiecībā uz valsts īpašumu Andrejostas ielā 17 kā pozitīvs moments tiek izcelta iespējamība izveidot publisko ārtelpu, toties bažas raisa privātīpašumā esoša apbūve un Hanzas šķērsojums.
Savukārt Ķīpsalas pludmalē kā pozitīvie momenti izvēlēti kultūras infrastruktūras konteksts un sabiedriskā transporta pieejamība, kā arī iespējamība veidot publisko ārtelpu, tomēr jāņem vērā, ka tā ir apstādījumu un dabas teritorija, kā arī būtu nepieciešams apbūvēt Daugavas akvatoriju.
Tāpat, piemēram, Raņķa dambis ir atzīts par vietu ar attīstības potenciālu, tomēr tajā atrodas zaļā zona. Vairāku vietu – piemēram, teritorijas pie Spīķeriem un Kārļa baseina – izmantošanu mazina ierobežotā iespēja izveidot publisko ārtelpu, jo tās ir transporta mezgls ar apgrūtinātu piekļuvi no tuvākās apkaimes.
Iespēju būvēt Torņakalnā iespaido tas, ka ir neskaidra publiskā ārtelpa, jo Vienības gatves un Raņķa dambja savienojums ir izstrādes stadijā, turklāt mainīgs lielums ir “Rail Baltica” tuvums.
Turpmāk notiks divi paralēli procesi – novietņu salīdzinošā analīze, kā arī trīs tematiskās darbnīcas un diskusijas ar ieinteresēto sabiedrības grupu iesaisti un dialogu. To rezultāti tiks integrēti pētījumā, kura rezultātus paziņos aprīļa sākumā.
