Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: LETA

Apsver iespēju finanšu uzraugu pievienot Latvijas Bankai 0

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Atsaucas uz pieredzi Eiropas Savienībā

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Deputāts Igors Pimenovs (S) piebilda, ka 2001.gadā tika izveidota FKTK, jo tādējādi varētu profesionālāk uzraudzīt finanšu sektoru. Attiecīgi Pimenovs vēlējās zināt, kādi būtu ieguvumi, FKTK pievienojot Latvijas Bankai bez jau minētā argumenta, ka Latvija ir pārāk maza valsts.

Deputāta ieskatā, nepieciešams speciālistu izvērtējums par to, cik lietderīgi būtu apvienot FKTK un centrālo banku. Šim viedoklim pievienojās deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S), kurš arī pirms lemšanas vēlētos iepazīties ar izvērtējumu, kurā būtu apkopoti viedokļi par un pret FKTK pievienošanu centrālajai bankai.

Arī bijusī finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja uz nepieciešamību izvērtēt šādas idejas lietderību. Tāpat politiķe pauda bažas, ka priekšlikums pievienot FKTK Latvijas Bankai izskan laikā, kad noslēgumam tuvojas FKTK vadītāja amata konkurss. Viņa vēlējās zināt, vai cilvēki, kuri pieteicās FKTK vadītāja amata konkursā, tika informēti par gaidāmajām izmaiņām.

Bondars pauda cerību, ka FKTK vadītāja amata kandidāts lasa medijus un ir informēts par Saeimas komisijā lemto. Viņš arī piebilda, ka pēc dažām nedēļām komisijas sēdē varētu ierasties jaunais FKTK vadītājs, kad viņš arī tiks informēts par deputātu nodomu izvērtēt pārmaiņas finanšu sektora uzraugošajās iestādēs.

Latvijas Banka to var izdarīt

Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš komisijas sēdē atzina, ka priekšlikums pievienot FKTK Latvijas Bankai nav jauns, tāpēc neesot pārsteigums, ka šis jautājums jau atkal tiek aktualizēts. Vienlaikus viņš atturējās vērtēt deputātu priekšlikumu, jo FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir politiķu lēmums.

“Ja politiķi lems, tad mēs to varam izdarīt. Pēc loģiskā saprāta, ja iestādes apvienotu, efektivitāte un resursu ekonomija būtu. Patlaban Latvijas Bankā nodarbināti ap 500 cilvēki, bet FKTK – ap 200 cilvēku. Tiesa, ja iestādes apvienos, es patlaban nevaru atbildēt, vai abu iestāžu štati samazināsies, jo ir daudz nezināmo. Skaidrs, ka FKTK darba apjoms nesamazinās, bet tikai pieaug, tāpēc nav pamata domāt, ka FKTK darba apjomi samazināsies,” stāstīja Latvijas Bankas pārstāvis.

Reklāma
Reklāma

Arī FKTK pārstāvji komisijas deputātiem apliecināja, ka institūciju apvienošanai varētu būt racionāls pamatojums, sevišķi, ja tas saistīts ar iestāžu optimizāciju. Vienlaikus banku uzraugs uzsvēra, ka FKTK darba apjoms tikai pieaug.

Juridisku šķēršļu nav

Pēc Saeimas Juridiskā biroja skaidrotā, FKTK pievienošanai Latvijas Bankai nav juridisku šķēršļu, jo likumdevējam ir tiesības jebkurā brīdī mainīt uzraudzības modeli. Tomēr Saeimas juristi ieteica, ka, veidojot likuma izmaiņas, svarīgi būtu izvērsti pamatot nepieciešamību abu institūciju apvienošanai, ietverot lietderības pamatojumu, informāciju par izmaksu optimizāciju utt.

Tāpat Saeimas juristi ieteica noteikt saprātīgu likuma normu spēkā stāšanās periodu, lai puses varētu sagatavoties pārmaiņām. Tāpat par iestāžu apvienošanu Latvijai vēl būs jākonsultējas arī Eiropas Centrālo banku.

Vērtēs pievienošanas jēgu līdz nākamaji vasarai

Saeimas komisija uzdeva FM līdz nākamā gada 30.jūnijam iesniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, lai līdz nākamā gada oktobrim varētu izstrādāt abu iestāžu apvienošanai nepieciešamos likumprojektus. Patlaban gan nav zināms, kad FKTK varētu pievienot Latvijas Bankai.

Diskusija par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai iepriekš izskanēja 2010.gadā, kad šādu priekšlikumu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pauda LB prezidenta vietnieks Andris Ruselis.

Savukārt toreizējā FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane aģentūrai LETA sacīja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem tieši Latvijas Banka bija tā, kas iniciēja ideju, ka banku un arī citu tirgus dalībnieku uzraudzība būtu jānodala no centrālās bankas funkcijām, un pēc ilgām debatēm Saeima nolēma izveidot atsevišķu autonomu iestādi – FKTK.

FKTK darbību sāka 2001.gada 1.jūlijā, pārņemot no Latvijas Bankas kredītiestāžu uzraudzību, kā arī Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, Vērtspapīru tirgus komisijas un Noguldījumu garantiju fonda pārvaldes funkcijas.