Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Aptauja atklāj, cik daudz jauniešu trūkst pieredzes iecerētā darba iegūšanai 0

Puse jeb 50% Latvijas jauniešu atzīst, ka viņiem nav pietiekamas darba pieredzes, lai strādātu darbu, kuru viņi vēlētos, secināts Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) veiktajā Latvijas 16 līdz 30 gadu veco jauniešu aptaujā, informē JSPA.

Reklāma
Reklāma

Maz izmanto neformālo izglītību

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Kā aģentūru LETA informēja JSPA komunikācijas daļas vecākā referente Kintija Bulava, tikai 10% jauniešu norādījuši, ka pašlaik izmanto neformālās izglītības iespējas, strādājot brīvprātīgo darbu, un 5% ir kādā uzņēmumā praksē, šādi veicinot prasmju un kompetenču pieaugumu.

No aptaujātajiem 58% darba stāžs bijis ilgāks par trim gadiem, bet lielākoties tie ir jaunieši vecumā no 22 līdz 30 gadiem (96,39%). Tikai 6% aptaujāto jauniešu nav bijusi nekāda darba pieredze, un lielākoties tie bija jaunieši vecumā no 16 līdz 21 gadam (77,41%).

CITI ŠOBRĪD LASA

47% aptaujāto jauniešu pauduši viedokli, – lai strādātu sev vēlamo darbu, ir nepieciešamas svešvalodas zināšanas, taču tikai 6% uzskata to kā būtisku kritēriju, kuru ņem vērā darba devējs, izvērtējot cilvēka kandidatūru amatam. Kā uzskata JSPA, ja ir nepieciešamība papildus apgūt svešvalodas, tad ir vērts piedalīties kādā apmaiņas programmā. Piemēram, pedagoģe Indra Krēgere, piedaloties apmaiņas programmā pēc dalības projektā “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, guvusi pārliecību par sevi, kā arī ir atradusi jaunas idejas un uzlabojusi savas svešvalodas un komunikācijas prasmes.

Uzskata, ka nepieciešamas specifiskas zināšanas

Savukārt 40% jauniešu uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams apgūt arī specifiskas zināšanas jomā, kurā viņi vēlas strādāt. JSPA norāda, ka viens no svarīgākajiem ES programmu “Erasmus+: Jaunatne darbībā” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” mērķiem ir radīt vidi, kur neformālā atmosfērā, izmantojot neformālās izglītības metodes, pilnveidot un stiprināt jauniešu pieaugušo dzīvei nepieciešamās kompetences, piemēram, komunicēšanu svešvalodā, sadarbības prasmes, zināšanas un prasmes informāciju tehnoloģijās un tamlīdzīgi.

Katrs piektais jeb 19% aptaujāto pauduši viedokli, ka darba devējam svarīga ir patstāvība. Darba devējs, iespējams, šo īpašību vērtē augstu, jo, veicot bezatlīdzības darbu, kas vērsts uz sabiedrības labumu, jaunietis sevi parāda kā apņēmības pilnu, patstāvīgu personību, kas var iekļauties kolektīvā.

Organizācija mudina uzņemties jaunieši brīvprātīgo darbu, ko var veikt gan Latvijā, gan ārpus tās. Kaut arī alga par veikto darbu jaunietim netiek maksāta, ES programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” apmaksā dzīvesvietas, ceļa, ēdināšanas un citus izdevumus. Tostarp jaunietim tiek maksāta neliela kabatas nauda, kuru viņš var tērēt pēc saviem ieskatiem. Aptaujas dati rādot, ka 28% jauniešu tagad vai agrāk ir strādājuši brīvprātīgo darbu.

Reklāma
Reklāma

40% uzskata, ka izvērtē iepriekšējo pieredzi

Aptaujā 40% jauniešu pieļāvuši, ka darba devējs, izvērtējot, vai jaunieti ņemt darbā, lielu uzmanību pievērš iepriekšējai darba vai prakses pieredzei. Tikai 21% domājis, ka tiek vērtēta izglītība un profesionālās zināšanas konkrētajā jomā. 15% no aptaujātajiem norādījuši, ka tiek izvērtētas komunikācijas un sadarbības prasmes un rakstura iezīmes jeb personība kopumā.

JSPA uzsver, ka “Jauno uzņēmēju centra “Jobs & Society”” pētījumā par tirgū pieprasītajām prasmēm, kas tika realizēts ar programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” atbalstu, secināts, ka dažādu profesiju grupās tiek norādīta nepieciešamība pēc konkrētām personības iezīmēm, piemēram, pieklājības, laipnības, stresa noturības. Pētījumā esot apstiprinājies, ka darba devējam svarīga ir arī motivācija, valodu zināšanas, kritiskā domāšana un iepriekšējā darba pieredze. Savukārt konkrēta izglītība, specifiskas zināšanas un tehniskās prasmes ir norādītas vien nedaudz vairāk nekā pusei no visām izpētītajām vakancēm. Tas nozīmē, ka darba devēji meklē ne tik daudz konkrētu zināšanu un prasmju ekspertus, bet gan tādus darbiniekus, kas iekļaujas organizācijas kultūrā un kolektīvā, uzskata organizācija.

Uzziņa:

“Eiropas Solidaritātes korpuss” piedāvā īstenot darba projektus, kur darba devēji saņem finansiālu atbalstu, lai nodarbinātu jauniešus. Kopējais 2020.gadā plānotais finansējums programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” ir 1 687 781 eiro.

Aptauju pēc JSPA pasūtījuma veica pētījumu aģentūra “Norstat Latvija”, no 2019.gada 22.- 27.novembrim aptaujājot 1016 Latvijas iedzīvotājus – interneta lietotājus – vecumā no 18 līdz 30 gadiem.