Aptauja: Kā vērtējat ES īpašas nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanu jeb dabas skaitīšanu? 3
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
APTAUJA. Kā vērtējat ES īpašas nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanu jeb dabas skaitīšanu?
Gaidām kompensācijas…
Jānis Knipšis, Mazo meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs: “Dabas skaitīšanai jeb biotopu kartēšanai nav ne vainas. Tieši pretēji – mērķtiecīgi ievākta informācija par Latvijā sastopamajām dabas vērtībām ļaus labāk šīs vērtības pārvaldīt, kā arī pieņemt gudrākus lēmumus ilgtspējīgākā un kvalitatīvākā mežu apsaimniekošanā. Tādā veidā sabiedrība kopumā noteikti iegūs.
Kā vērtējat ES īpašas nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanu jeb dabas skaitīšanu?
Taču ir sabiedrības daļa, kuru pārstāvu arī es, kas šajā dabas kartēšanas procesā jūtas nedroši un apdraudēti, un tie ir meža īpašnieki. Kā jebkurš īpašnieks, arī meža īpašnieki ir ieinteresēti labuma gūšanā no sava īpašuma.
Tikmēr dabas skaitīšanas process ir radījis lielu neskaidrību par to, ka reti sastopamu sugu identificēšanas gadījumā īpašums savu vērtību varētu pazaudēt. Tas ir līdzīgi kā lauksaimniekam, kuram no Lauku atbalsta dienesta pienāktu ziņa par to, ka viņš savu šā gada un arī turpmākās ražas kaut kādu apstākļu dēļ nevarēs novākt.
Vai, piemēram, no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas namīpašnieks saņemtu lēmumu, ka aizliegts izīrēt savus dzīvokļus sakarā ar mājas unikālo vēsturisko stāvokli, kas ir īpaši aizsargājams un tādējādi nozīmīgs sabiedrībai. Šādi piemēri šķiet neiedomājami, bet tieši šādai nedrošībai dabas skaitīšanas procesā ir pakļauti mežu īpašnieki.
Lai cik daba būtu nozīmīga, mūsdienās sabiedrība ir pakļauta arī monetārās sistēmas likumiem. Citiem vārdiem sakot, daudzām lietām un darbībām var un vajag noteikt cenu, lai saprastu, kas un cik izmaksā. Arī dabas vērtībām zinātnieki cenšas aprēķināt vērtību naudas izteiksmē un tādēļ ir ieviesuši pat īpašu terminu, proti, ekosistēmas pakalpojumi.
Ar visu iepriekšteikto gribu akcentēt būtisku problēmu dabas skaitīšanas sakarā Latvijā, proti, ja kartēšanas rezultātā meža īpašniekiem rodas kādi apgrūtinājumi, būtu tikai godīgi un pareizi, ja valsts viņiem tos pienācīgi kompensētu. Diemžēl patlaban valsts vēl nav radījusi atbilstošus instrumentus, ar kuriem varētu nodrošināt adekvātas kompensācijas meža īpašniekiem.”
Nevar normāli saimniekot
Aiga Grasmane, Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore: “Situāciju par dabas skaitīšanas norisi un rezultātiem mūsu biedri, meža īpašnieki, komentē nelabprāt. Dažos vārdos kopumā raksturojot – valda neziņa un bailes.
Tie meža īpašnieki, kuru īpašumos ir bijuši dabas skaitītāji pirms diviem gadiem un viņi vēl nav saņēmuši vēstules ar informāciju, ka mežā ir atrastas dabas vērtības, tiem nav ko īpaši komentēt.
Savukārt tie, kas ir saņēmuši informatīvas vēstules, ka viņu īpašumā ir konstatēts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājams biotops, piemēram, lakstaugiem bagāts egļu mežs, kas Latvijā nav retums, šobrīd ir neziņā, ko tas nozīmē.
Šādam mežam šobrīd juridiski nav noteikts aizsardzības statuss, līdz ar to saimnieciskā darbība nav ierobežota. Taču lielākas problēmas sāksies ar koksnes realizāciju, jo vairumam koksnes pircēju ir saistības pret sertifikāciju, kas liedz iepirkt koksni no meža, kurā ir aizsargājami biotopi.
Ir īpašnieki, kas norāda uz neatbilstībām, piemēram, nogabalā dominē bērzi, taču vēstulē norādīts, ka konstatēts egļu mežs. Rodas jautājumi par to, vai eksperts ir bijis tur dabā un kādi tad ir biotopu kritēriji. Vēl joprojām no atbildīgo iestāžu puses nav zināmi skaidri nosacījumi – kas nākotnē būs ar atrastajiem biotopiem.
Tā kā pastāv lielas interpretācijas iespējas par to, kas īsti ir īpaši aizsargājams biotops, meža īpašnieki jūtas nedroši par to, ka viņi nezaudēs lielu ekonomisko vērtību brīdī, kad viņu astoņdesmitgadīgais egļu mežs ar vizbulītēm tiks nosaukts par aizsargājamu.
Tas nav īsti normāli, ka īpašnieks nevar droši plānot saimniecisko darbību savā īpašumā. Kā jau esam uzsvēruši iepriekš, neziņa un adekvātu kompensāciju neesamība neveicina dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu.”
Jābūt skaidrībai par tālāko
Raimonds Bērmanis, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” filiāles “Meža konsultāciju pakalpojumu centrs” direktors: “ES īpašas nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanas procesu pavada zināmas bažas un pastiprināta interese no meža īpašnieku puses, jo kā jau apzināmo dabas vērtību nosaukums tās raksturo, tās ir aizsargājamas vērtības.
Tādēļ meža īpašnieki sagaida skaidrus un pārbaudītus kartēšanas rezultātus un scenārijus par turpmāko procesa norisi – vai un kā tas var rezultēties mežsaimnieciskās darbības ierobežojumos. Apzinoties, ka galvenokārt biotopa statusam atbilst ciršanas kritērijus sasniegušas mežaudzes, aizsardzības gadījumā ir aktuāls kompensāciju jautājums.
Šiem jautājumiem jābūt skaidriem pēc iespējas agrāk, lai meža īpašnieki, saņemot paziņojumu par ES biotopu konstatēšanu savā īpašumā, tūdaļ nesteigtos izņemt ciršanas apliecinājumu un nedomātu par šo mežaudžu nozāģēšanu.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu
