Aptauja: Vai skolās trūkst skolotāju? 6
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Arnita Pore, Zasas vidusskolas direktore: “Ziņās lasām, ka visvairāk Latvijā trūkst matemātikas, dabaszinību un valodu skolotāju, taču mēs esam izjutuši, ka laukos nepietiek arī mūzikas, vizuālās mākslas un citu mācību priekšmetu skolotāju.
Ilgāku laiku meklējām mūzikas skolotāju. Laukiem pedagogus grūtāk piesaistīt. Pirmais, uz ko skatās, vai skolai nedraud likvidēšana. Zasa var justies droši, liels pluss bija arī tas, ka varējām piedāvāt vairāk stundu. Taču ļoti grūti, ja kāds skolotājs saslimst. Mums nācās domāt, kas mācīs vēsturi, ģeogrāfiju.”
Andris Priekulis, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors: “Man gandarījums, ka šobrīd mums ir visi skolotāji, taču nekad nevar zināt, kas var notikt rīt.
Ja pēkšņi vajag atrast fizikas skolotāju, arī matemātikas un ķīmijas – ar uguni jāmeklē! Mūsu fizikas skolotājs studējis arī Zviedrijā Upsalas universitātē, viņš var strādāt jebkurā pasaules valstī. Mums bija noruna, ka mūsu ģimnāzijā strādās divus gadus, pašlaik strādā jau trešo.
Vai skolās trūkst skolotāju?
Jāatrod mehānisms, kā šādus skolotājus motivēt strādāt ilgtermiņā. Taču ne mazāka problēma, ko darīt, ja kāds skolotājs iziet no darba ierindas.
Piemēram, ja ģeogrāfijas skolotājam jāaizvieto saslimušais matemātikas skolotājs, labi nav. Nodrošināt aizvietošanu mēs varam, bet visbiežāk tā nav kvalitatīva.
Aizvietošanā iespējams iesaistīt arī studentus un pensionētos skolotājus. Rīgā un Pierīgā varētu izveidot aizvietotāju elektronisko datu bāzi, tā palīdzētu jebkuras skolas darbā.”
Dana Šimpermane, Ugāles vidusskolas direktore: “Prieks, ka ir stabilitāte, bet tā mums var ātri nobrukt. Kāda no skolotājām dosies bērna kopšanas atvaļinājumā, intensīvi meklējam, kas stāsies viņas vietā. Pieteikušies divi pirmā kursa studenti, gaidām labāku risinājumu.”
