Aptauja: Valsts prezidenta institūcija kāpina reitingu 2
Valsts prezidenta institūcija gada laikā kāpinājusi savu reitingu sabiedrībā, taču arvien zemāk kritusi iedzīvotāju uzticēšanās politiskajām partijām, liecina pēc laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” pasūtījuma pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Laikraksts pirmdien vēsta, ka saskaņā ar aptauju par iedzīvotāju uzticēšanos valsts un sabiedriskajām institūcijām Valsts prezidenta institūcijas reitings joprojām ir viens no zemākajiem pēdējo desmit gadu laikā, tomēr sešos mēnešos kopš Egila Levita stāšanās Valsts prezidenta amata reitings teju dubultojies.
Salīdzinot ar 2018.gada nogali, Valsts prezidents (kā institūcija) reitingu audzējis no 3,5 līdz 6,5 punktiem, kas šai institūcijai gada laikā ļāvis pakāpties no reitinga 17.vietas uz 12.
Pēdējo desmit gadu laikā visaugstākais reitings bijis Raimonda Vējoņa prezidentūrai viņa pirmā pilnvaru gada nogalē (41,1), taču, noslēdzoties viņa prezidentūras termiņam, tas noslīdējis līdz 3,5 punktiem.
Sabiedrības skatījumā otra veiksmīgākā institūcija gada laikā bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Ja 2018. gada decembrī tā reitings bija negatīvs, 2019.gada nogalē tas pirmo reizi septiņu gadu laikā, pakāpjoties par 3,9 punktiem, sasniedzis pozitīvu bilanci – 0,1 punktu. Ar šādu rādītāju birojs gada laikā no 20.reitinga vietas nokļuvis septiņpadsmitajā.
KNAB vadītāja amatā stājoties Jēkabam Straumem, institūcijas reitings bija mīnus 28,4 punkti, pēc kā iedzīvotāju vērtējums kāpis. Straumes pilnvaru sākumā biroja reitingi auga straujāk nekā pērn. Pozitīvs vērtējums ir arī prokuratūrai, kas pērnā gada nogalē saņēmusi 5,9 reitinga punktus, kā arī tiesai, kas novērtēta ar 3,4 punktiem.
Nedaudz kāpis ir arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reitings, kas vairākus gadus ierindojas reitinga otrajā pozīcijā. NBS reitings gada laikā pieaudzis par 0,4 punktiem, kas ļāvis NBS saglabāt reitinga otro pozīciju.
Minētās institūcijas ir vienīgās, kurām gada laikā izdevies kāpināt savu reitingu. Vēl 21 institūcija gada laikā sabiedrības acīs zaudēja uzticības punktus, kaut arī daudzas atrodas augstākā reitinga vietā nekā Valsts prezidents vai KNAB.
Ilggadējās šī reitinga līderes ir izglītības iestādes, taču gada laikā sabiedrības acīs tās zaudējušas 8,6 uzticības reitinga punktus.
Reitinga trešajā un ceturtajā vietā jau daudzus gadus secīgi ir radio un televīzija, taču arī šie mediji zaudējuši uzticības kredītu. Radio tas sarucis par 7,2 punktiem, sasniedzot 30,7 punktus, bet bet televīzijai tas samazinājies par 8,3 punktiem, nokrītot līdz 25,8 punktiem.
Mazāks reitinga kritums – par 6,2 punktiem – ir drukātajai presei, taču ar to ir pieticis, lai gada laikā tā no devītās reitinga pozīcijas noslīdētu līdz desmitajai vietai, sasniedzot 15,5 punktus. Ziņu portāli internetā reitingā sasnieguši mīnus 3,3 punktus.
Valsts policija reitingā gada laikā zaudējusi 4,8 reitinga punktus, sasniedzot 24,6 punktus, taču vēl kritiskāk vērtētie ļāvuši tai pakāpties no septītās uz piekto reitinga pozīciju.
Veselības aprūpes iestādes reitingā ierindojas sestajā vietā, saņemot 23,9 punktus. Tām ar 22,3 punktiem seko baznīca, bet ar ar 22,2 punktiem – tiesībsargs. Devītajā vietā ar 17,7 punktiem ir Valsts kontrole, 11.vietā ierindojas novada un pilsētas pašvaldības, kas novērtētas ar 11,7 punktiem, savukārt 14.vietā ar 5,9 punktiem ir arodbiedrības.
Visskarbāk sabiedrības vērtējums mainījies par komercbankām. Vēl 2018. gadā to reitings bija negatīvie 14 punkti, bet 2019.gada nogalē tas noslīdējis jau līdz negatīvajiem 36,7 punktiem. Uz kopējā fona komercbanku pozīcija reitingā gan nav mainījusies – tā arī pēc gada ir 21.vietā. Savukārt Latvijas Banka ir 18. vietā ar mīnus vienu punktu, kam ar mīnus 3,1 punktu seko Valsts ieņēmumu dienests.
Sabiedrības neuzticību augstākajā pakāpē joprojām izpelnījusies izpildvara, lēmējvara un politiskās partijas.
Reitinga 22.vietā esošais Ministru kabinets gada laikā zaudējis tikai 0,9 reitinga punktus, taču pārliecinoši saglabājis savu trešo vietu no beigām, sasniedzot mīnus 50,3 punktus. Lielāks reitinga kritums ir Saeimai, kas gada laikā zaudējusi 2,9 punktus un sasniegusi mīnus 59,5 punktus, saglabājot savu reitinga 23.vietu.
Politiskās partijas, kas gada laikā zaudējušas 6,9 reitinga punktus, joprojām ir reitinga pēdējā vietā. Pērnā gada nogalē partijas uzticēšanās reitingā saņēmušas mīnus 76,4 punktus.
Reitingi aprēķināti, no aptaujas, kurā laika periodā no 2019.gada 30.novembra līdz 11.decembrim piedalījās 1538 respondenti, pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru
