Ar 17. gadsimta dvesmu

FOTO. Latviešu pāris atjauno 1697.gadā celtu namu Liepājā. Bet ne visas vēlmes drīkstēja īstenot! 8

Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Prieks par jauniešiem, kas spēj izveidot savu īpašumu arī ļoti senās ēkās, – tām parasti ir dažādi ar kultūrvēstures pieminekļa statusu saistīti ierobežojumi – ne visas vēlmes drīkst īstenot… Aktrises Dzidras Ritenbergas mazdēlam Gustavam Pelēcim ar sievu Līnu šāds īpašums pieder Liepājā, Friča Brīvzemnieka ielā. Viņiem ir izdevies 17. gadsimta ēkā iekārtot gan dzīvojamās telpas, gan arī nelielu, taču stilīgu mākslas saloniņu “Mākslas lāde”. Tādā veidā viņi prasmīgi apvienojuši estētiskās vajadzības ar praktiskām.

“Māja pilsētas kartē esot iezīmēta jau 1697. gadā, ēka trīsreiz pārbūvēta, senākā daļa atrodas ielas pusē, kur ir ieeja uz salonu. Ēka nav nosēdusies, arhitektūras pētnieki te bijuši vairākas reizes, lai veiktu vēsturisko izpēti. Pēc logu ailām var konstatēt ēkas pārbūves dažādos laika posmus. Piemēram, telpa, kurā iekārtots salons, atrodas ēkas senākajā daļā kādus 30 centimetrus augstāk nekā dzīvoklis,” skaidro Gustavs Pelēcis. Viņš ir uzņēmējs, piedzimis un dzīvojis Rīgā, bet 2004. gadā pārcēlies uz Liepāju, kur 2007. gadā satika Līnu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vispirms ēkā iekārtots salons, kas tika atklāts 2011. gada augustā, savukārt dzīvokļa remonts sākās pāris gadus vēlāk un var teikt, ka nav pabeigts vēl šobrīd. Seno ēku Līnas ģimene esot iegādājusies 1996. gadā, Līnas tēvs Ēriks Freimanis ir prasmīgs celtnieks, tāpēc profesionāli veikti visi iekšdarbi, restaurētas senās sijas, starpsienas, protezētas daudzas koka būves daļas. Gustavs uzsver, ka pārbūvē var izmantot arī rīģipsi, “visu kokā vien nevajag, tas radītu nomācoši smagnēju iespaidu. Būtu arī muļķīgi apmest vai krāsot koka detaļas, labāk ievērot samērību un kontrastam atstāt atsegtus atsevišķus dabiskos materiālus, kā, piemēram, ķieģeļus vai koku.” Piebilstams, ka šis jaukais namiņš ir kā radošuma oāze, jo pati Līna ir māksliniece, apgleznojusi nama iekštelpu sienas, viņas rados arī mākslinieki, piemēram, Līna ir mazmeita tekstila māksliniecei Annai Eltermanei, gleznotājam Jānim Eltermanim. Līnas mamma ir ādas māksliniece Liene Eltermane un tante – keramiķe Zane Eltermane. Kā Līna jūtas savā mājā?

“Ir tik patīkami ielīst savā aliņā, kur jūties brīvi. Tā tiešām ir laba sajūta!” Gustavs skaidro, ka ēkai ir trīs daļas: senā, vidējā un jaunākā, kurā plašākā telpa apvienota ar virtuvi, līdzās sanitārais mezgls. Uzreiz var ievērot neparasto izlietni, kas veidota no pārakmeņota koka, ideja esot noskatīta Amerikā, apmeklējot pārakmeņotā meža (petrifiedforest) dabas parku Arizonā, izlietni veidojis vietējais akmeņkalis Juris.

Mājas īpašnieki ir aktīvi ceļotāji, piemēram, pērn būts Balkānos, vēl gadu iepriekš – Islandē, lai papildinātu ne vien mākslas salona daudzveidīgo sortimentu, bet arī gūtu brīnišķīgus iespaidus un atvestu suvenīrus. Arī vairākas mēbeles iegādātas citās valstīs, teiksim, bufetes, skapji, arī unikālā gulta pašu izvēlēta un ar kuģi atvesta no Indijas…

Kuri darbi jāīsteno, lai dzīvojamā vide kļūtu vēl mīlīgāka? “Telpā aiz halles vēl jāizlīdzina betona kārta, uz kuras guldīsim apaļu flīžu mozaīku, kas speciāli pasūtīta māksliniecei Agnesei Zariņai. Mozaīkas rakstā – saule, mēness, ābele ar āboliem, vienradzis, putni… Tas viss – piejūras zilganos krāsu toņos,” ir gandarīta Līna.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.