Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Timurs Subhankulovs

Ekonomiku sildīs ar ceļu būvi 0

Visu veidu būvniecība šobrīd savu darbu turpina un silda globālās pandēmijas izsauktās krīzes daļēji “ieziemoto” Latvijas ekonomiku. Ceļu būvnieki pērn visvairāk bija nobažījušies par darbu un pasūtījumiem šajā gadā, jo ES fondu nauda ceļu infrastruktūras būvniecībai jau bija gandrīz apgūta.

Reklāma
Reklāma

Ceļiniekiem darba netrūks

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 164
Lasīt citas ziņas

Valsts kapitālsabiedrība “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) ir paziņojusi, ka šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna atbilstoši pieejamajam finansējumam, kas šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam pieejams 213,2 miljonu eiro apmērā, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro.

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Šobrīd plānots, ka 95 objektos darbus veiks par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdz­finansēs Eiropas Savienības fondi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pateicoties ekonomijai iepirkumos, ceļu būves objektu skaits, kuros šogad sāksies darbi, iespējams, palielināsies, pieļauj “LVC”.

Valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi noritēs desmit valsts galveno autoceļu posmos, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmos.

Ministri ceļiem sola papildu naudu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pagājušajā nedēļā norādījis, ka ceļu būvniecībai valdība plāno novirzīt arī papildu finansējumu. “Ieguldījumi infrastruktūrā ir būtisks ekonomikas stimulēšanas pasākums.

Jau pašlaik Satiksmes ministrija var piedāvāt jaunus ceļu sakārtošanas projektus vismaz 70 miljonu eiro vērtībā. Tāpat būtu atbalstāma VARAM iniciatīva ceļu atjaunošanā administratīvi teritoriālās reformas ietvarā, kur sagaidām papildu līdzekļus ceļu projektiem ap attīstības centriem.

Tas būtu nopietns ieguldījums ekonomiskās situācijas “atkausēšanā” pēc vīrusa izraisītās “ieziemošanas”.”

Jānis Lange
Foto: Atis Jansons

“Gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plānā valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā,” norādījis “LVC” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Ceļi pirms novadu reformas

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce 24. aprīlī paziņojis: “VARAM rīcībā ir pašvaldību un reģionu visvairāk gaidītais ceļu atjaunošanas plāns – konkrēts un aktuāls piedāvājums neatliekami realizējamiem ieguldījumiem.”

Autoceļu stāvoklis un jauno centru sasniedzamība bija viens no jautājumiem, kas reformas kontekstā īpaši satrauca pašvaldību pārstāvjus un iedzīvotājus. VARAM solīja izstrādāt plānu, kas tuvāko gadu laikā ceļu sakārtošanā ļautu investēt aptuveni 300 miljonus eiro.

Reklāma
Reklāma

Plāns tagad ir izstrādāts sadarbībā ar “LVC”, plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Tas paredz, ka administratīvi teritoriālās reformas kontekstā būtu jāatjauno 865 kilometri autoceļu.

Apkopotie dati liecina, ka Rīgas plānošanas reģionā būtu jāatjauno 230 kilometri autoceļu, kam nepieciešams 54,61 miljons eiro, Zemgales plānošanas reģionā vajadzētu atjaunot 82 kilometrus, ieguldot 50,88 miljonus eiro, bet Kurzemes plānošanas reģionā – 161 kilometru, izlietojot 53,85 miljonus eiro.

Savukārt Latgales plānošanas reģionā nepieciešams atjaunot 257 kilometrus autoceļu, kam nepieciešami 77,69 miljoni eiro, bet Vid­zemes plānošanas reģionā – 135 kilometrus, kas izmaksātu 62,02 miljonus.

Vīrusa dēļ – vēl 75 miljoni

Šogad ceļu būvniecības veicināšanai jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes laikā plānots papildus novirzīt 75 miljonus eiro. Par to vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Minētos līdzekļus paredzēts virzīt sliktā stāvoklī esošo autoceļu posmu un tiltu atjaunošanai, kas līdz šim atlikts nozarei nepietiekamā finansējuma dēļ.

Tuvākajā laikā šo jautājumu plānots izskatīt valdībā, un ministrs Pūce apņēmies iestāties, lai naudas apgūšanā prioritāri ņemtu vērā ATR ietvaros izstrādāto atjaunojamo valsts autoceļu karti.

Kopumā pēc papildu līdzekļu piešķiršanas valsts autoceļu fonds 2020. gadā sasniegtu 330,27 miljonus eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.