Ar divriteni Stokholmā 0
Tie, kas vēlas pagarināt velosezonu, var doties uz Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu, kas pamatoti uzskatīta par velobraucējiem draudzīgāko pilsētu ar daudziem loģiski pārdomātiem un ērtiem veloceliņiem, drošu braukšanas kultūru.
Kā nokļūt Stokholmā? Ar prāmi! Bet jāievēro daži noteikumi. Ja transportlīdzeklis sastāv no divām vienībām – velosipēds un piekabe –, tad šādam transportlīdzeklim tiek piemērots maksājums par velosipēda pārvadājumu. Pasažieriem ar transporta līdzekļiem reģistrācija uz prāmja tiek pārtraukta 60 minūtes pirms atiešanas.
Ar velo devos garām visām automašīnām, kuras gaidīja iebraukšanu uz prāmja. Biļeti un karti gan vajadzēja uzrādīt, pēc tam slaids loks līdz prāmja vēderam, un, apmainoties žestiem ar kādu dzeltenā vestē tērptu vīru, bez apstājas minos tālāk prāmja vēderā, apmēram 100 metrus. Divriteni lika novietot netālu no pretējās lūkas, pa kuru transports Stokholmā izbrauks no prāmja, tādējādi es būtu pasargāts no izplūdes gāzēm un pats pirmais pie izbraukšanas, nevienam milzīgajam dzelzs rumakam nemaisītos pa kājām.
Dzīves baudīšana apmēram 400 kilometrus tālajā ceļā pa līci un jūru katram pēc spējām un varēšanas.
Pusstundu pirms prāmja pienākšanas ostā skaļrunī paziņo, ka transportlīdzekļu vadītāji var doties uz autoklāju pie saviem spēkratiem. Pirmās minūtes Stokholmā – kad atvērās prāmja vizieris un fūras, četrās rindās kā pirms starta sacensībās, ierūcināja dzinējus un nepacietībā gāzēja, lai rautos uz priekšu, pēkšņi parādījās vīrs zaļā uniformā ar cepuri un nostājās pretim auto, pacēla roku. Tad pagriezās uz manu pusi un ar žestu rādīja, ka varu braukt. Nu tad es svinīgi, autorēkoņas pavadīts, pats pirmais nobraucu no prāmja. Tikai tad, kad riepas skāra asfaltu, pārējie varēja sākt kustību. Ko jaudas minos pa nožogoto ceļu, garu placi. Pārējiem pasažieriem ļauj nokāpt tikai pēc 15 – 20 minūtēm.
Lepni minos gar ceļotāju pūli, kuri pieturvietā gaida satiksmes busu. Tāpat apdzenu tos, kuri līdz pilsētas centram nolēmuši doties kājām (apmēram minūtes 40).
Agrā sestdienas rītā pa Stokholmu ar divriteņiem naski pārvietojas pārsvarā cienījama gadagājuma zviedrietes plīvojošos lietusmētelīšos – tik līdzīgas viena otrai – sirmie mati copē, uz deguna apaļas acenes. Acu kontakts, sasmaidāmies. Pie gājēju pārejas, gaidot zaļo gaismu, bremzēju, piespiežu veloluksofora pogu un gaidu. Uzrunāju dvīņu tēti, kurš savus lolojumus platos bērnu ratos ved rīta pastaigā. Angliski pajautāju, vai vienmēr jāgaida zaļā gaisma, lai dotos pāri tukšai ielai? Vīrietis ir vieglā nesaprašanā, prasa, no kurienes es. Atbildu, ka jokoju un ka Rīgā ne vienmēr esmu tik disciplinēts.
Vislielākās bažas radīja vienvirziena veloceliņi, kuri iekārtoti braucamajā daļā abpus ceļam. Vai tad es varēju iedomāties, ka brauktuvju abās pusēs ir ierīkoti veloceliņi! Reizēm iznāca mīties pret mašīnu straumi pa pretējās puses veloceliņu.
Lūk, arī laivu piestātnes (pāri ūdeņiem redzama vecpilsēta), un nogriežos uz Jūrgordena ielu, pa kuru tieku līdz Vāsas muzejam. Muzejs atvērts no desmitiem, esmu tieši laikā. Apkārt tam klintīs ierīkoti daudzi nelieli veloturētāji. Pieslēdzu velosipēdu pie tiem.
Muzejā nomainu apavus, kurus tālredzīgi paņēmu līdzi, jo ar velokurpēm pārvietoties ir neērti. Veloķiveri uzkarinu garderobē – un uz priekšu! Stunda paiet nemanot, piedaloties interaktīvajās izzinošās spēlēs. Izpētot kuģi no ārpuses un izbaudot dzīvi uz tā (ieskaitot skaņu, balsis) dažādos precīzi atveidotos kuģa korpusa maketos.
Turpat blakus atrodas tūristu klases naktsmītne “STF Skeppsholmen” – 700 metru attālumā no parka Karaļa dārzs. Visos numuros ir divstāvu gultas un aizslēdzami skapīši, gultasveļa un dvieļi. Par gultasvietu istabiņā, kas jādala vēl ar 4 – 8 atpūtniekiem, jāmaksā vidēji Ls 21 diennaktī.
Turpat, Šepsholmena salā, atrodas neparasts hostelis “af Chapman”, kur laipni sagaidot velotūristus. Lētākā gultasvieta ir 4 – 6 gultu kajītē apmēram par 28 latiem. Pa burenieka “af Chapman” iluminatoriem labi redzama karaļa pils. Skaistais burinieks “af Chapman” šobrīd nodots jauniešu vajadzībām. Uz tā sakliedzas daži cilvēki, tiek tīrīts klājs. Burinieks būvēts Vaitheivenā Anglijā 1888. gadā un līdz 1908. gadam kalpoja angļiem kā kravas kuģis. Vēlāk tas kļuva par Zviedrijas flotes mācību kuģi un tika nosaukts “af Chapman” – par godu slavenajam kuģu arhitektam F. H. af Kapmanam. 1949. gadā kuģis pārtapa par jauniešu viesnīcu, bet savu nosaukumu saglabāja.
Nav tūristu pūļu, kaut esmu tuvu centram. Vēroju ūdensklāju. Garām airējas kāds drosmīgs vīrs. Apkārt ideāla tīrība – tumšzaļa nofrizēta zālīte, ne papīru, izsmēķu vai alus kārbu. Kur viņi visu to liek?! Miskastes gan ir blakus. Bet arī tās izskatās tukšas.
Karaļa pils pagalmā notiek svinīgā teatralizētā godasardzes maiņa. Zirgi, bungas, ieroču šķinda, formastērpi, skaļas balss komandas – to visu redzēju jau pagājušoreiz. Karaļa pils ir stāvā uzkalniņā. Un kurš gan lika man mīties pa slapjo stāvo bruģēto laukumu?! Gluži kā Antiņš stikla kalnā. Vienīgais iemesls, kāpēc nenokritu, bija kauns nokrist daudzo tūristu fotokameru priekšā.
Pats ievērojamākais veloceliņš – ar trijām sadalošām joslām. (Labi, ka starp tām nav nepārtrauktas svītras.) Uzbraucot un nobraucot no Vasterbrona tilta, mijās vairāki veloceliņi. Laikus savilktas bultas ar virzieniem. Uz paša tilta gājējiem atvēlēts vien kādu metru plats posms, turpretim veloceliņam – divi metri! Tiesa, pa to vienā mierā brauca kāds motorollers. Tilta margas, gluži kā Rīgā, arī saslēgtas ar laimīgo pāru slēdzenēm. Vasterbrona tilts savieno centru ar Sēdermalmi. Mūsdienās Sēdermalme kļuvusi par alternatīvu mākslinieku un studentu dzīvojamo un atpūtas rajonu.
No 600 metrus garā un 26 metrus augstā tilta paveras fantastisks skats uz Stokholmas vecpilsētu un jahtklubu. Bet zem tilta starp balstiem atrodas… Kā jūs domājat? Nē, tā nav trūcīgo ļaužu mītnes vieta… Ierīkoti sporta laukumi ar basketbola groziem, skeitparks (kur vēl tik labi sportojot var patverties no nokrišņiem!). Blakus tiltam – jahtklubs.
Pretim jahtklubam Langholmena sala, uz kuru var nokļūt, braucot pa minēto tiltu. Te vistuvāk pilsētas centram atrodas peldvietas suņu pludmale. Ieskrējiens pa smilšu sēri, daži metri līdz dziļākam ūdenim un droši var ienirt! Ūdens nešķiet auksts, toties jauns skats uz Stokholmas centru no zemākā līmeņa. Sasildos ātri, minoties atpakaļ uz ostu.
Vēl kāda veloceliņu īpatnība. Dažus metrus pirms krustojuma ar gājēju pāreju, uz tā “Adidas” zīme – baltas svītras, izciļņi, kuri braucēju brīdina par krustojumu. Stokholmas ielās un ietvēs daudz saslēgtu divriteņu, kuri visai bēdīgā stāvoklī – it kā kāds ceļarullis būtu pārbraucis pāri. Plakaniem salocītiem ratiem. Guļ pie veikalu, biroju ieejām.
KO ŅĒMU LĪDZI Enduro velojaka, kuru izmantoju pat ziemā. Divi velošorti (īsie un 3/4). Atceļā Rīgā noderēja, jo uz prāmja īsie neizžuva. Divi velokrekli. Klipšu kurpes. Ķivere. Galvas lakats zem ķiveres. Velocimdi. Zeķes – trīs pāri. Mokasīni. Brilles. Rezerves kamera. Pumpis. Atslēgu komplekts. ”Lāpstiņas” kameras nomaiņai.
KUR ĪRĒT VELO Stokholmā arī iespējams īrēt velo. Noteikumi interesanti: īres laiks vai nu trīs dienas (karte jāiegādājas internetā) par 165 zviedru kronām, vai trīs mēneši par 250 zviedru kronām (ar ķiveri). Sezona ilgst no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim. Noderīga informācija: par 300 zviedru kronām iespējams doties ar savu vai izīrētu divriteni, ķiveri un lietusmēteli 2,5 stundu garā veloekskursijā ar angliski runājošu velogidu. Ekskursijas notiek divreiz dienā. Apmaksāt to varot tikai internetā.
 KAS JĀIEVĒRO Maksa par divriteņa pārvadājumu ir Ls 7 vienā virzienā. Sīkāki noteikumi http://www.tallink.lv/lv/prices/vehicle/sto-rig/default.htm. Iegādājoties kajītes biļeti, jums tiks iedotas divas transporta līdzekļa pārvadāšanas kartes, kurās norādīts: velosipēds: H1.5, L2. Atceļā ievērojiet, ka Stokholmā “Frihamnsterminalen” nožogotā iebrauktuve līdz prāmim ir pagara, es divreiz pabraucu garām vārtiem, tā lieki nominos 3 – 4 kilometrus. Sajūta, ka tu prāmi redzi, bet klāt netiec. Pa vidu milzu prāmji uz Somiju un Pēterburgu. Rūpīgi lasiet ceļa zīmes un norādes. Reģistrācija pasažieriem ar transporta līdzekļiem. Reģistrācija sākas divas stundas pirms prāmja atiešanas – plkst. 15.00 (pēc Zviedrijas laika). Laikā, kad prāmis atrodas Stokholmas “Frihamnsterminalen”, kruīza pasažieriem ir tiesības ierasties uz prāmja jebkurā laikā, bet ne vēlāk kā 30 minūtes pirms tā atiešanas laika. Pēc tam ir vērts uzreiz dodies uz pirti un par trijiem latiem stundā riktīgi izkarsēties. Dvielis iekļauts cenā. Alus ieteicams no līdzpaņemtajiem krājumiem. Jo par 0,5 l Cēsu gaišā jāšķiras no 3 latiem. |
