Jānis Bethers: Ar kādu degvielu brauksim? 0
Jānis Bethers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai izvēlētos klimatneitrālai nākotnei vispiemērotāko alternatīvās degvielas veidu, ir būtiski ņemt visā degvielas ieguves, ražošanas un patērēšanas ciklā radītās emisijas, ne tikai izmešus, kas rodas transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.
Nākotnē degvielas veidu dažādība transporta jomā pieaugs, taču šodien, lemjot par to, vai atbalstīt vienu, vairākas vai visas degvielas, ir jāapzinās būtiskās priekšrocības un trūkumi katram no degvielu veidiem.
Svarīgākais – visiem transportlīdzekļu veidiem salīdzinājumam izmantot principu “no akas līdz ritenim” (“well-to-wheel”), proti, ietvert visu degvielas ražošanas ķēdi, ne tikai degvielas ietekmi uz vidi, to patērējot automobilī. Analizējot dažādus degvielas veidus, jāņem vērā vairāki būtiski faktori – energoefektivitāte, pārvēršot primāro energoresursu kustībā, kopējā ietekme uz vidi un resursa pieejamība.
Pirmkārt, par biodegvielu. To ražo no biomasas, augu eļļas (eļļas palmas, saulespuķes, rapsis un soja), kā arī sadzīves un rūpniecības atkritumiem, un arī šis degvielas veids ir iekļauts atjaunīgo energoresursu (AER) portfelī. Eksperti ir vienisprātis: biodegvielai viennozīmīgi ir ieguvumi – dedzināšanas procesā tā ir neitrāla uz oglekļa dioksīda emisijām, ar to faktiski tiek samazinātas kaitīgās gāzu emisijas.
Ja skatpunkts ir “degvielas tvertne – izpūtējs”, tad biodegviela, protams, daudz mazāk ietekmē vidi nekā tradicionālā fosilā degviela.
Tomēr pasaulē aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta biodegvielas ražošanas procesa ietekmei uz vidi. Jo biodegvielu izejvielu audzēšanai ir nepieciešams mēslojums, kas ne vienmēr ir dabisks, turklāt emisijas rodas zemes apstrādāšanas gaitā un loģistikas ķēdēs. Platības, kas tiek izmantotas biodegvielas biomasai, bieži vien aizstāj tās, ko varētu izmantot pārtikas audzēšanai.
Otrkārt, par biometānu. Biometāna gadījumā galvenā priekšrocība slēpjas tajā, ja to iegūst no organiskajiem atkritumiem, tad no pilnas degvielas cikla skatpunkta SEG emisijas tiek samazinātas, nevis radītas. Tomēr ir jārēķinās, kā šādi saražota biometāna īpatsvars kopējā transporta jomā visdrīzāk nekad nepārsniegs 5%, ja vien netiks noteiktas augstākas prasības organisko atkritumu pārstrādei.
Ar Latvijā patlaban esošajām biogāzes ražošanas jaudām piecu gadu laikā var saražot līdz pat 300 MWh biometāna, desmit gados apjomus varētu pat gandrīz dubultot. Biometānam Latvijā var būt potenciāls, it sevišķi, ja domājam par uzņēmējiem un pašvaldībām – ar CNG iekārtām aprīkots komerctransports vai autobusi ir vismaz divas reizes lētāki nekā ar elektrības bateriju vai ūdeņradi darbināms transports. Attīstību pašlaik kavē samērā maz attīstītā CNG uzpildes staciju infrastruktūra, kā arī nelielais auto skaits, kas darbināmi ar CNG.
Treškārt, par elektrību. No visiem energoresursiem elektrība ir visplašāk pieejama, jo aizvien vairāk palielinās tās iegūšanas veidi.
Elektrības izmantošanas energoefektivitāte ir daudz augstāka nekā tradicionālajai fosilajai degvielai – 60–80% salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinēja 12–30%. Tomēr no pilna ražošanas cikla viedokļa ne visa elektrība ir “zaļa”, pat tā, kuras avoti ir atjaunīgie resursi. Piemēram, viens no lielākajiem trūkumiem, ražojot elektrību, ir salīdzinoši lielais ūdens patēriņš – tostarp dzesēšana, dažādu iekārtu apkopšana un uzturēšana. Tāpat neviennozīmīgi tiek vērtēti vērienīgu HES projekti.
Visbeidzot, par ūdeņradi. Tā emisijas ir nulles līmenī, taču tehnoloģija un infrastruktūra vēl tikai attīstās. Ja elektroauto spēs apmierināt privātpersonu pārvietošanās vajadzības, tad tuvākajā laikā, visticamāk, nebūs konkurētspējīgu piedāvājumu elektriskajiem transporta līdzekļiem kravu pārvadājumu jomā – tur ir nepieciešamas lielas jaudas un ir lieli nobraukumi.
Tāpēc aizvien tiek meklēts AER avots, kas nodrošinātu augstu jaudu ar iespējami zemākām emisijām – tāds enerģijas avots var būt ūdeņradis.
Ūdeņradi, kuru izmanto transportā, var iegūt divos veidos – ar gāzes vai ar elektrolīzes palīdzību. Elektrolīzes tehnoloģijai vēl nav atrasts izmaksu ziņā konkurētspējīgs risinājums, savukārt ūdeņraža iegūšana no gāzes tikai transporta vajadzībām nerada pietiekamu emisiju samazinājumu. Turklāt ūdeņraža uzglabāšanas un uzpildes infrastruktūra ir maz attīstīta, līdz ar to ilgtermiņa transportlīdzekļu ekspluatācija varētu būt samērā dārga. Ūdeņraža fizikālo īpašību dēļ tā vislietderīgākais lietojums, visticamāk, būs siltumenerģijas ražošanā un dažādos energoietilpīgos industriālajos procesos, piemēram, metālapstrādē.
* AS “Latvijas gāze” Biznesa attīstības vadītājs
<img class=”size-full wp-image-1126169″ src=”https://images.la.lv/uploads/2018/09/LB_logo.jpg” alt=”” width=”340″ height=”65″ />
