Šobrīd mazie veikali esot nostādīti ķīlnieku lomā. Gaidīšanas režīmā ap 16 000 strādājošo 6
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Premjers Krišjānis Kariņš un veselības ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē rosināja atlikt mazo veikalu atvēršanu, sakot, ka šis nav īstais brīdis, lai lemtu par ierobežojumu mīkstināšanu, ņemot vērā stabili augsto saslimšanas situāciju Latvijā un saslimstības pieaugumu Igaunijā.
Drīzāk būtu jādomā par pasākumiem saslimstības ar Covid-19 mazināšanai.
Luksofors neļaujot atvērt veikalus
Pavļuts brīdināja, ka “luksofora principi ir uz robežas, ka ejam par tālu” un mazo veikalu atvēršana būtu pārāk plats solis. Turklāt no 1. marta sāks darboties ap sešiem septiņiem tūkstošiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju un vēl nav zināms, kā tas ietekmēs kopējo saslimstību. Jārēķinās, ka var pieaugt saslimstība ar jaunā vīrusa paveidu.
“Kolēģi, mums ir ne tikai aizdomas, mums šobrīd ir pierādījumi par jaunā paveida vietējo transmisiju, un šis skaits strauji aug. Līdz ar to mums jārēķinās, ka mums tūlīt – nākamajā nedēļā – iestāsies pazīmes, kas mums ne tikai neļautu vērt kaut ko vaļā, bet pieprasītu padarīt šīs prasības stingrākas,” sacīja Pavļuts, aicinot turpmākās divas nedēļas vērot notiekošo.
Arī premjers atbalsta veselības ministru. “Mums visiem šī situācija ir grūti panesama, ka ir tik augsta saslimstība tik ilgu laiku. Skaidrs, ka ierobežojumi strādā, bet nestrādā pietiekami labi, lai samazinātu saslimstību. Varbūt prātīgāk šobrīd būtu iet pretējā virzienā un meklēt veidu, kā varētu nosist saslimstību uz leju, ko sabiedrība varētu pieņemt,” valdības sēdē sacīja premjers.
Ekonomikas ministrs sauc pēc glābšanas riņķa
Aizstāvot nozari, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norādīja, ka jau pašlaik pieaug pieprasījums pēc apgrozāmiem līdzekļiem, jo komersanti nespēj paši tikt galā.
Vajadzība pēc valsts atbalsta varētu sasniegt 100 miljonus eiro un līdzekļi uzņēmējiem būs nepieciešami gana lieli, tāpēc jādomā par nozares atvēršanu.
Jau iepriekš viņš sacīja, ka drošas tirdzniecības modelis labi darbojas, līdz šim komersanti bijuši loti atbildīgi prasību ievērošanā.
Spraigās diskusijās valdības sēdē iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens norādīja, ka valdība raidot nepareizus signālus sabiedrībai, jo nekādus atvieglojumus EM priekšlikumā par plašāku tirdzniecību viņš neredz.
EM piedāvā sakārtot tirdzniecības sistēmu tā, lai nebūtu veicināta vīrusa izplatīšanās.
Ģirģens uzskata, ka, atļaujot darboties mazajiem veikaliem, cilvēki nedosies uz lielveikaliem tādā skaitā, kā tas ir novērojams pašlaik. Iekšlietu ministrs solīja, ka, valdībai atļaujot plašāku tirdzniecību, policija spētu veikt atbilstošas kontroles veikalos.
Aizsardzības ministrs piesauc lielgabalu
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks valdības sēdē norādīja gan uz nepietiekamo komunikāciju krīzes situācijā, gan preču sarakstu ieviešanu, kas bijis kļūdains lēmums.
Preču sarakstu ieviešana nekādā veidā neietekmēja pandēmijas izplatīšanos ne vienā virzienā, ne otrā, viņš sacīja.
Šobrīd mazie veikali esot nostādīti ķīlnieku lomā, jo tiem jāuzņemas atbildība, vai nākamajās divās nedēļās vīruss izplatīsies vai ne.
Iespējams, veikalos būtu jāatļauj veikt personificētu darbinieku testēšanu.
“Jāstrādā daudz precīzāk, nevaram likt šaut ar lielgabaliem pa zvirbuļiem,” pauda aizsardzības ministrs. Paredzams, ka valdība pie šī jautājuma izskatīšanas atgriezīsies nākamnedēļ.
To mazo veikalu skaits, kas martā varētu atsākt darbu, tiek lēsts ap astoņiem tūkstošiem, kas nodarbina ap 16 tūkstošiem strādājošo.
