Rumāņu dēļ vietējie audzētāji gribējuši visam atmest ar roku. Par smiltsērkšķu audzēšanas riskiem, eksporta tirgiem un labo peļņu 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Talsu novada Laidzes pagasta saimniecība “Cukuriņi” ir ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Ivanda un Ivs Valdzeri. Ģimene nodarbojas ar smiltsērkšķu ogu audzēšanu un pārstrādi. Šogad realizē projektu arī lauku tūrisma nozarē. Saimniecība atrodas kādreizējās Miegūzes muižas teritorijā, kur Ivs atjaunojis vēsturisku muižas kompleksa ēku un iekopis plašu smiltsērkšķu lauku.
Ogām labs noiets
“Patlaban mums ir seši hektāri ražojošu krūmu. Visas platības aprīkotas ar pilientipa laistīšanu. Nākamgad plānota stādījumu paplašināšana līdz piecpadsmit hektāriem. Zeme ir pašiem īpašumā, ar stādiem arī nav problēmu,” stāsta saimnieks.
Stādot smiltsērkšķus, jārēķinās, ka pirmā nelielā ogu raža būs tikai trešajā gadā, bet pilnvērtīgs ievākums gaidāms ceturtajā gadā.
Raža tiek vākta, nogriežot zarus ar ogām. Tad viss tiek strauji sasaldēts, un jau nākamajā dienā ogas ir birstošas un zari ir viegli atdalāmi.
Smiltsērkšķiem ir eļļas šķirnes un sulas šķirnes. Eļļas šķirnes ogas ir mazākas, sarkanīgas, ar biezāku miziņu, ogas konsistence stingrāka. Sulas oga ir lielāka un sulīgāka. No tās var iegūt aptuveni 82% sulas, tātad būs mazs pārpalikums. No tā izriet arī novākšanas laiks – sulas oga jānovāc apmēram divās nedēļās, bet eļļas ogu varam vākt vismaz mēnesi vai pat piecas nedēļas.
Vērtīgās ogas ir pieprasītas Skandināvijā un citviet Eiropā, turklāt tām ir laba cena, ja spēj nodrošināt vajadzīgo apjomu un regulāras piegādes visu gadu.
Vienai saimniecībai tas nebūs pa spēkam, un te nu bez kooperācijas nekādi. Tādēļ pirms dažiem gadiem izveidots kooperatīvs “Baltijas ogu dārzi”, kurā patlaban līdzās “Cukuriņiem” apvienojušās vēl septiņas saimniecības, tādējādi spējot garantēt izdevīgam līgumam nepieciešamo ogu apjomu.
No saimniekiem ogas iepērk pa šķirnēm. Ogām jābūt gatavām – tajās jābūt vismaz 8% cukuram (BRIX), savukārt minimālajam 100 ogu svaram jāsasniedz 80 grami vai vairāk. Tad tās var uzskatīt par kvalitatīvām ogām.
“Pirms diviem gadiem eksportējām pirmo kravu apmēram 16 tonnu apjomā, pērn tās bija jau gandrīz 100 tonnas, šogad tēmējam uz 200–250 tonnām. Iepērkot no saimniekiem ogas, kooperatīvs piedāvā slēgt līgumu uz diviem gadiem, tā garantējot, ka arī nākamajā gadā visai ražai būs noiets.
Tā kā drīzumā sāksies ogu novākšanas sezona, aicinu pie mums vērsties smiltsērkšķu audzētājus no jebkura Latvijas novada, lai kopīgi varētu nodrošināt eksportam vajadzīgo ogu apjomu,” saka kooperatīva pārstāvis.
Slimību netrūkst, konkurenti neguļ
Tiesa, viss nav tik rožaini, jo smiltsērkšķu audzēšana saistās ar virkni risku, no kuriem lielākais ir dažnedažādas kaites. “Slimības “izšauj” te vienā, te otrā vietā, nu tad zāģējam slimos zarus ārā, krūmu ārstējam, kā visa iznākumā mūsu dārzā izkristalizējusies šķirne, kura neslimo,” stāsta Ivs.
Turklāt konkurence Eiropā pieaug. Smiltsērkšķu audzētājiem vietējais tirgus ir par šauru, bet, izejot eksporta plašumos, jārēķinās, ka priekšā ir rumāņi.
Tiesa, Rumānijas ogas ir daudz sīkākas nekā Latvijā audzētās, toties rumāņi tirgu paņem ar nesalīdzināmi lielāku ražas apjomu – desmit tonnas no hektāra tur ir standarts. Vienubrīd bijis tik traki, ka vietējie audzētāji gribējuši visam atmest ar roku, tomēr pēc tirgus izpētes secināts, ka rumāņu ogas garšas ziņā krietni atpaliek no Latvijas selekcionāru izkopto šķirņu ogām.
Bioloģiski audzētas, optiski attīrītas rumāņu ogas (vairumtirdzniecībā) Vācijā maksā 1,60–1,80 eiro/kg. Latvijas ogas būs daudz dārgākas. Tomēr ražotājiem izdevīgāk pirkt Latvijas ogu, jo kvalitāte labāka, ieguvums lielāks un atlikumu mazāk. Tā ka eksporta tirgu var iekarot ar kvalitāti, tikai jāsasniedz nepieciešamais apjoms.
Bizness rentējas
Vai lauku zemes īpašniekiem būtu vērts sākt smiltsērkšķu audzēšanas biznesu? Noteikti jā, saka “Cukuriņu” saimnieks un teikto tūlīt arī pamato: “Patlaban vērojams veselīgo ogu pieprasījuma pieaugums.”
Risku šajā biznesā ir daudz – putni, mušas, kas uzglūn ogām, šogad pirmoreiz pieredzējām arī krusas postu.
Bet to visu var pārvarēt. Turklāt smiltsērkšķis ir augs, no kura var pārdot visu. Iespējams, ka šogad pēc Dobeles Dārzkopības institūta pētnieku ieteikuma īstenosim projektu, kura gaitā realizācijā aizies arī smiltsērkšķu lapas.”
Savukārt jautāts, cik audzētājam ienes ogu nodošana, “Cukuriņu” saimnieks nosauc ausij tīkamus skaitļus. “Bāzes cena, par ko iepērkam svaigas, daļēji atlapotas ogas uz zariem, ir viens eiro kilogramā. Ja saimnieks pareizi organizē darbu, tas nemaksā vairāk par 20 centiem kilogramā, tā par vienu kilogramu var saņemt 80 centus, bet par vienu tonnu – 800 eiro. Tā kā no viena hektāra novāc vismaz trīs četras tonnas, ir vērts strādāt. Tātad no viena hektāra var saņemt 2500–3000 eiro atkarībā no ražas lieluma,” skaidro Ivs.
Smiltsērkšķi. Vitamīniem bagāta oga
Smiltsērkšķu sastāvā ir vairāk nekā 190 bioloģiski aktīvu komponentu, kas uzlabo veselību. Lai iegūtu organismam nepieciešamos vitamīnus un vielas, profilaksei dienā jāapēd 100 g smiltsērkšķa augļu vai jāizdzer 150 g sulas. Slimojot dienas deva var būt 200–250 g sulas.
Nekarsēta, svaigi spiesta sula, kam nav pievienoti konservanti, vasarā jāizlieto septiņās, ziemā – desmit dienās. Ja šajā laikā iekļauties nepaspēj, sulu sasaldē un pēc tam pievieno ūdenim, gatavojot atspirdzinošus dzērienus.
Saldētavā (-18 °C) sulu var uzglabāt 12 mēnešus, bet šķidrā veidā tumšā un vēsā vietā (+6 °C) – 20 dienas.
Visvairāk vitamīnu sulā ir pirmajās četrās dienās pēc ogu atkausēšanas.
