Aivars Mae
Aivars Mae
Foto – Timurs Subhankulovs

Šī ir īstena igauņu repertuāra sezona. Saruna ar Igaunijas Nacionālās operas vadītāju 0

Ziemeļvalstīm netipiska personība, esot sajūta, ka drīzāk darīšana ar spāni vai itāli – tik viegli esot saprasties un sadarboties. Šādi Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Zigmars Liepiņš raksturo savu Igaunijas kolēģi AIVARU MAE.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

“KZ” ar Igaunijas Nacionālās operas direktoru satikās viņa nesenās viesošanās laikā Rīgā, atzīmējot Latvijas un Igaunijas valstu simtgades. No šodienas līdz 1. martam Rīgā un Tallinā noritēs unikāls notikums – abu valstu opernamu apmaiņas viesizrādes. Tā ir brīnišķīga iespēja ikvienam ar operas un baleta mākslas starpniecību ieraudzīt kopīgo un arī atšķirīgo kaimiņu valstu kultūrā. Savukārt 2018. gada maijā un jūnijā Tallinā un Viļņā notiks Igaunijas Nacionālās operas un Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātra apmaiņas viesizrādes, bet oktobrī Rīgā un Viļņā tās sniegs Latvijas Nacionālā opera un balets un Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris.

– Mae kungs, jums tāds pavisam latvisks vārds, Aivars…

CITI ŠOBRĪD LASA

A. Mae: – Nekādi lielie attālumi jau igauņus un latviešus nešķir. Un sešdesmitajos gados Igaunijā Aivars bija ļoti populārs vārds (pasmaida).

– Atklājiet, lūdzu, šo apmaiņas viesizrāžu raksturīgākās šķautnes.

– Šogad atzīmējam jubilejas. Pirmā ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas simtgade, otrā – aprit divdesmit gadi kopš mūsu valstu operu pirmās sadarbības 1988. gadā. Viesizrāžu apmaiņas repertuārā vēlējāmies iekļaut uzvedumus, kas simbolizētu vai atsauktos uz kādu Igaunijas notikumu, darbu vai mūsu saknēm. Un, proti, Dž. Verdi opera “Nabuko”, ar kuru 1. martā noslēgsies Latvijas Nacionālās operas viesizrādes Igaunijā, ir pirmā, kas uzvesta Tartu Vanemuines teātrī pirms divdesmit gadiem, kad aizsākās mūsu opernamu sadarbība. Savukārt, izvēloties LNO iestudēto baletu “Šeherezāde un viņas stāsti” kā baleta viesizrādi uz Igaunijas Nacionālās operas skatuves, vēlos pievērst uzmanību faktam, ka komponists Rimskis-Korsakovs saistīts arī ar Igauniju. Proti, viņš savas vasaras brīvdienas mēdza pavadīt Igaunijas vidienē, un patiesība ir tāda, ka savu “Kamenes lidojumu” viņš sarakstījis tieši Igaunijā.

Esam apmēram 230 cilvēku liels kolektīvs, kas atbrauks uz Rīgu – dziedās, dejos, spēlēs. Mēs vienmēr priecājamies, ka varam būt šeit, te ir skaista ēka ar lielisku akustiku. Nav ko slēpt, Igaunijā nav tik labi apstākļi, jo mūsu opernams 1913. gadā būvēts kā dramatiskais teātris. Līdz ar to ar akustiku ir nedaudz problemātiski, bet zinu, ka Latvijā ir spēcīgi un varoši dziedātāji un gan jau viņi tiks galā.

Reklāma
Reklāma

– Kādus uzvedumus vedīsit uz Latviju?

– Baleta izrādi, operas uzvedumu un Galā koncertu. Baleta vakarā jūsu Operā būs klāt abu mūsu valstu prezidenti un premjerministri, savukārt 28. februāra vakarā abu valstu prezidenti būs Tallinā mūsu opernamā. Igaunijas Nacionālā opera viesizrādes sāks šovakar ar Eduarda Tubina baleta “Naudas gars” (Kratt, 1943) izrādi. Tas ir pirmais igauņu balets un pirmais komponista Eduarda Tubina darbs muzikālajam teātrim, kurā autors veiksmīgi savienojis tautas mūziku ar mūsdienīgu skaņu un simfonisko valodu. 1944. gada 9. martā “Naudas gara” izrādes laikā padomju gaisa spēki sabombardēja operas namu un dejotāji kostīmos izskrēja uz ielas, nobiedējot garāmgājējus. Rīgā tiks izrādīta gados jaunās horeogrāfes Marinas Kesleres interpretācija, kurā senais stāsts pārsniedz vienas tautas folkloras robežas. “Naudas gara” izrādi Rīgā diriģēs Igaunijas Nacionālās operas galvenais diriģents Vello Pehns. Galvenajās lomās – Igaunijas Nacionālā baleta solisti Anatolijs Arhangeļskis, Andrea Fabri, Patriks Fosters, Jevgeņijs Gribs un Marita Vainranka. Šo baletu var raksturot kā neoklasisku darbu, ne pārāk modernu.

1. martā viesizrādes noslēgsies ar spožu krimināl­operu – Paula Hindemita “Kardijaku”. Pie diriģenta pults Rīgā būs Igaunijas Nacionālās operas galvenais diriģents Vello Pehns, lomās – Rauno Elps, Heli Veskus, Helena Lepalāna un citi. 1926. gadā sarakstītā opera ir Paula Hindemita veiksmīgākais skatuves darbs, kura librets balstīts Ernsta Teodora Hofmaņa stāstā “Magdalēna fon Skideri”. Iestudējumu veidojis Latvijas skatītājiem pazīstamais somu režisors Vilpu Kiljunens.

Šovakar un rīt Beletāžas zālē visjaunākie skatītāji varēs apmeklēt “Koncertu mazuļiem”, ko sniegs Igaunijas Nacionālās operas orķestra stīgu kvartets. Bet Galā koncertā 28. februārī, kur piedalīsies gan Igaunijas Nacionālās operas, gan divi Latvijas Nacionālās operas solisti, pirmajā daļā būs igauņu un latviešu skaņdarbi, otrajā – klasiskie operu fragmenti.

Latvijas Nacionālā opera un balets pie mums ir ļoti iemīļots, un Igaunijā biļetes uz jūsu izrādēm jau ir pārdotas. Taču esmu sapratis, ka mēs, igauņi, Rīgā vēl neesam tik atpazīstami…

– Cik ilgi jūsu repertuārā jau ir uz Rīgu atvestie uzvedumi?

– Balets “Naudas gars” uzvests 2015. gadā un, ņemot vērā, ka sezonā spēlējam apmēram 275 izrādes, katru uzvedumu parādām piecpadsmit reizes. Interesanti, ka operai “Kardijaks” pirmizrāde gaidāma arī Vīnē. Tā kā to iestudē reti, ja kāds no solistiem saslimst, tad grūti atrast aizstājējus. Bet šīs operas iestudēšana Igaunijā ir sens mūsu operas muzikālā vadītāja Erki Klāsa sapnis un vēlēšanās, kas nu piepildījusies. Mūzika ir sarežģīta, to grūti atskaņot gan mūziķiem, gan dziedātājiem, un, tā kā šī opera Igaunijā vairs netiks rādīta, uz šo pēdējo izrādi Rīgā brauc arī igauņu opermākslas fani. Operas režisors soms Vilpu Kiljunens latviešu publikai pazīstams pēc “Tanheizera” iestudējuma uz LNO skatuves Rīgā. Starp citu, kad viņš pirmoreiz ieradās Igaunijā, pie mums ārā bija mīnus divdesmit grādi, pamatīgs sals. Viesis ienāca manā kabinetā, uzlika kāju ar zābaku uz galda, sacīdams, ka apavs pagalam un vai es kaut kā varot to salabot…

– Nesen daudziem par pārsteigumu Latvijas Operu gāza riņķī publikas vēlme tikt uz “Turandotu”, kas iestudēta klasiskā stilā, zeltā un samtā. Ko vairāk mīl igauņi – klasisko vai moderno repertuāru?

– Igauņu skatītājs priekšroku dod klasiskām vērtībām. Sezonā iestudējam piecus jauniestudējumus – trīs operas un divus baletus, no kuriem tikai viens ir moderns darbs.

Bet šī ir īstena igauņu repertuāra sezona. Sākumā likās, ka, piedāvājot vienā sezonā desmit igauņu darbus, mums būs jābankrotē, bet skatītāji bija daudz ieinteresētāki, nekā cerējām. Un mums prieks par to. Publika pamazām sākusi saprast – ja neskatīsimies savus uzvedumus, zaudēsim savus horeogrāfus, komponistus.. Kas tad paliks? Politika un naudas problēmas? Bet izrādes ir pārdotas. Tā ir tāda interesanta un neprognozējama lieta.

– Cik jaunu darbu tapuši tieši simtgadei?

– Vienu vecu operu esam izcēluši no glabātavām, bet radītas arī divas pilnīgi jaunas. Viena stāsta, kā uz šīs zemes cēlusies mūsu nācija, kā Sāremas salā nokritis meteorīts un kā radušies igauņi. Otras operas – “Mākoņu krāsas” – autors ir 26 gadus vecs komponists Rasmuss Tīrs, un tā ir stāsts par to, kā reiz ieguvām savu valsti un tagad to pametam. Braucam uz ārzemēm, iesakņojamies tur. Bet kas dzīvos šeit? Publikā ir cilvēki, kas raud. Vēl tapuši trīs baleta viencēlieni un viens pilnmetrāžas balets, kas stāsta par Katrīnu I. Latvieši mēdz domāt, ka Katrīna, Ernesta Glika krustmeita, ir latviešu meitene, bet visas pazīmes nepārprotami liecina, ka viņa bijusi igauniete. Baleta veidotājs ir Igaunijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs horeogrāfs Tomass Edurs, un mums ir tāds sazvērniecisks plāns nākamajā gadā arī krievu tautai parādīt, kas īsti ir bijusi Katrīna I.

– Kāds ir valsts atbalsts Igaunijas operai?

– Vienmēr var vēlēties labāku finansējumu, bet pēdējā laikā kultūra Igaunijā ir ļoti atbalstīta. Ja ir laba ideja, vienmēr iespējams piesaistīt finansējumu. Sliktākais ir labu ideju trūkums. Pēdējo desmit gadu laikā arī ap­stākļi Igaunijas Nacionālajā operā ir ļoti uzlabojušies, cilvēki ir apmierināti ar darba vidi un savu darbavietu. Bet arodbiedrības mums te nav. Direktors ir visa arodbiedrība. Spēlējam sešas dienas nedēļā, darba daudz, taču ievēroju principu – cieni savus māksliniekus un viņi cienīs tevi.

– Kormūzikā Igaunijas slava ir diriģents Kaljuste, simfoniskajā mūzikā – komponists Arvo Perts. Kas ir līdzīga vērtība oriģināloperu laukā?

– Igauņu mūsdienu skaņradis Erki Svens Tīrs – “Valenberga” autors. Bet šobrīd arvien populārāks kļūst arī jau minēto “Mākoņu krāsu” autors Rasmuss Tīrs, kas raksta viegli uztveramu un saprotamu mūziku un kā autors kļūst arvien iecienītāks.

– Jums esot sapnis par jaunu Operas ēku?

– Jā, man ir klusa cerība, ka Igaunijas Nacionālajai operai varētu būt pašai sava jauna ēka Tallinā. Tas šobrīd vēl nav iespējams, un patiesībā nezinu, vai īstenosies manas dzīves laikā… Bet simtgades sakarā par to atkal aktualizējušās sarunas. Tiek meklēta vieta, kur šāds projekts varētu īstenoties, jo, kā zināt, Tallinas centrs ir piebūvēts un aizņemts, bet, ja tāda vieta atrastos un tiktu nolemts būvēt, viss var notikt arī visai ātri. Un, iespējams, nākamā viesizrāžu apmaiņa notiks, kad Latvijas Nacionālā opera un balets dosies jau uz jauno Igaunijas Nacionālās operas namu. Tad pašreizējā ēkā paliktu tikai operete, jo patlaban pa trešdaļai no mūsu repertuāra aizņem operas, baleti un operetes. Jau desmit gadus stāv tukša 1980. gada olimpiādes laikā uzbūvētā pilsētas halle ar vairāk nekā četrtūkstoš skatītāju vietām. Protams, to vajadzētu pārveidot, bet, ja sakritīs Operas un valdības intereses, viss jau var būt.

– Mūsu opernama priekšā stāv slavenā baletdejotāja Māra Liepas skulptūra. Ko jūs vēlētos redzēt Igaunijas opernama tuvumā?

– Igaunijas operas labā visvairāk darījis Ērki Klāss, kurš 30 gadus bija galvenais diriģents un pirms diviem gadiem šķīrās no dzīves. Viņš veda Igaunijas uzvedumus uz ārzemēm un bija kā teātrī, tā publikā ārkārtīgi iemīļota un cienīta personība.

Igaunijas Nacionālā opera

* 1865. gadā Tallinā dibinātā dziedāšanas un teātra biedrība “Estonia” kļuva par pamatu profesionālajam teātrim (“Teater Estonia”), ko 1906. gadā izveidoja divi režisori un aktieri – Pauls Pinna un Teodors Altermans.

* Somu arhitektu Armasa Lindgrēna un Vivi Lennas projektētais jūgendstila–klasicisma teātra un koncertu nams tika inaugurēts 1913. gada 16. septembrī.

* Teātra baleta trupa sāka darbību 1926. gadā, taču pirmais pilnmetrāžas baleta iestudējums – Leo Delība “Kopēlija” – tika spēlēts jau 1922. gadā.

* Kopš 2009. gada teātra ģenerāldirektora pienākumus veic Aivars Mae, un tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Vello Pehns, Igaunijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs – Tomass Edurs.

* Igaunijas Nacionālajā operā sezona sākas augustā un turpinās līdz jūnija vidum. Teātra plašajā repertuārā ir aptuveni 30 dažādu žanru iestudējumi.

* Ik sezonu teātrī notiek aptuveni 350 izrādes un koncerti, un katru gadu opernamu apmeklē ap 200 000 viesu. Teātrī nodarbināti aptuveni 470 štata darbinieki.