Armēnijā apcietina eksprezidentu Kočarjanu 0
Armēnijas tiesa piektdien apmierināja prokuratūras prasību piemērot bijušajam prezidentam Robertam Kočarjanam apcietinājumu apsūdzībās par vēlēšanu krāpniecību, kas esot notikusi prezidenta vēlēšanās 2008.gadā un ko izmeklētāji klasificējuši kā konstitucionālās iekārtas gāšanu.
Jaunais Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans ir sācis plašus pretkorupcijas pasākumus pret bijušo politisko eliti, kopš viņš maijā nāca pie varas tautas protestu ietekmē.
Kočarjans viņam izvirzītās apsūdzības ir noraidījis kā “nepatiesas un politiski motivētas”.
“Es došos uz cietumu un cīnīšos līdz galam (..). Esmu pārliecināts, ka galu galā es uzvarēšu, jo krimināllieta ir pilnībā falsificēta,” vēl pirms tiesas lēmuma televīzijas kanālam “Yerkir Media” paziņoja bijušais prezidents.
Viņam draud 15 gadu cietumsods, ja viņš tiks atzīts par vainīgu manipulēšanā ar vēlēšanu rezultātiem par labu savam sabiedrotajam Seržam Sargsjanam.
Kad Sargsjans tika pasludināts par 2008.gada februārī notikušo prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, opozīcijas kandidāts Levons Ter-Petrosjans apstrīdēja vēlēšanu rezultātus un viņa piekritēji sarīkoja protestus Erevānā.
Vardarbīgās sadursmēs starp protestētājiem un īpašo uzdevumu policiju gāja bojā deviņi protestētāji un viens policists.
Pašinjans tika apcietināts par šo protestu organizēšanu un notiesāts uz septiņiem gadiem cietumā, bet 2011.gadā pēc amnestijas tika atbrīvots.
Sargsjans bija prezidents no 2008.gada aprīļa līdz šī gada 9.aprīlim. Pēc tam viņš bija premjera amatā no 17. līdz 23.aprīlim, kad bija spiests atkāpties plašu protestu dēļ.
Prokrieviskais politiķis Kočarjans bija Armēnijas prezidents no 1998.līdz 2008.gadam.
Viņa prezidentūras laikā notika asiņainākais incidents Armēnijas pēcpadomju politiskajā vēsturē – teroristu uzbrukums parlamentam 1999.gadā.
Opozīcijas partijas ir apsūdzējušas Kočarjanu šī uzbrukuma organizēšanā, kura laikā pieci bruņoti uzbrucēji nogalināja viņa politiskos pretiniekus – premjerministru Vazgenu Sargsjanu un parlamenta spīkeru Karenu Demirčjanu.
