Foto: Ernests Dinka, Saeima

Atbalsta četru gadu termiņu amatpersonas publiskai personai radīto zaudējumu atgūšanai 0

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien atbalstīja četru gadu termiņu amatpersonas publiskai personai vai kapitālsabiedrībai radīto zaudējumu atgūšanai.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas
Komisija atbalstīja grozījumu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā virzīšanu izskatīšanai galīgajā lasījumā.

Ja amatpersona vai darbinieks ar savu rīcību būs nodarījis publiskai personai vai kapitālsabiedrībai zaudējumus un neatlīdzinās tos labprātīgi, zaudējumus piedzīs, ja no pārkāpuma izdarīšanas nebūs pagājuši vairāk kā četri gadi. Dienesta, darba vai amata tiesisko attiecību izbeigšana nebūs pamats, lai zaudējumu nepiedzītu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Četru gadu noilgums gan nebūs piemērojams tiem zaudējumiem, kuri būs nodarīti pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

Likumprojekta sākotnējā varianta anotācijā skaidrots, ka ar izmaiņām netiek grozīts princips, ka amatpersonu un darbinieku materiālās atbildības noteikšanas citi nosacījumi tiek piemēroti atbilstoši Darba likumam.

Likumprojekts tikai paredz citu noilguma termiņu nelikumīgas rīcības ar finanšu līdzekļiem vai mantu gadījumā, kā arī zaudējumu piedziņu saprātīgi ierobežojošus nosacījumus, skaidroja tā iesniedzēji vēl 12.Saeimas laikā. Izmaiņas neskars noilguma jautājumu, ja zaudējumus būs jākompensē kriminālprocesā.

Reizē likumā tiks noteikts, ka, ja zaudējumi nodarīti aiz rupjas neuzmanības, tos atlīdzina ne vairāk kā attiecīgās amatpersonas vai darbinieka viena gada mēnešalgas apmērā, ņemot vērā pārkāpuma izdarīšanas gadā aprēķināto vidējo mēnešalgu pēc nodokļu nomaksas.

Par rupju neuzmanību nebūs uzskatāma tajā brīdi par juridiski adekvātu rīcību, pat ja to vēlāk augstāka institūcija būs paudusi citu viedo

kli. Tāpat par rupju neuzmanību neuzskatīs saistošo norādījumu izpildi, kā arī situācijas saistībā ar to, ka amatpersonas pienākumi parasti būs saistīti ar augstu risku nodarīt zaudējumus.

Likumā paredzēts noteikt, ka amatpersona vai darbinieks atlīdzina zaudējumus tādā apmērā, kādu varēja saprātīgi paredzēt prettiesiskās rīcības laikā kā šīs rīcības sagaidāmās sekas, ja vien rīcība nav notikusi ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ.

Noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītos zaudējumus atlīdzinās (tai skaitā noteiks noilguma termiņu un zaudējumu apmēru) saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu.