Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Leolintang/SHUTTERSTOCK

“Atgriešanās skolā”: Kibernoziedznieki uzdod vīrusus par mācību grāmatām un skolēnu sacerējumiem 0

„Kaspersky” eksperti ir atraduši 53 531 ļaunprātīgu vai potenciāli nevēlamu datni, kas bija nomaskēta par lietošanai gataviem sacerējumiem un mācību grāmatām skolām un universitātēm.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

No 2018. gada augusta līdz 2019. gada jūlijam šīs datnes tika izmantotas 356 662 uzbrukumos 104 819 lietotājiem. Tas ir par 21 % mazāk nekā iepriekšējā gada rādītāji. Šie ir vieni no galvenajiem atzinumiem „Kaspersky” pārskatā „Atgriešanās skolā”.

Kādam var šķist, ka mācību grāmatas ir diezgan dārgas, taču tās ir neizbēgama katras mācību programmas sastāvdaļa, tāpēc daudzas mācību grāmatas var atrast internetā, un skolēni var izvairīties no augstajām cenām, grāmatas, kā arī skolēnu sacerējumus lejupielādējot no pirātu vietnēm vai datņu mitināšanas forumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt apdraudējumu izpildītāji ir gatavi kaitniecībai un skolēnu zināšanu un akadēmisko panākumu alkas izmanto par iespēju izplatīt ļaunprogrammatūras.

Visbiežāk ļaunprogrammatūras slēpj zem angļu valodas grāmatām

Kopumā par mācību grāmatām bija nomaskēti 17 755 apdraudējumi, un visbiežāk tās bija viltus angļu valodas (2080), matemātikas (1213) un literatūras (870) mācību grāmatas. Lielākā daļa šādi nomaskēto apdraudējumu bija dažādu datņu lejupielādētāji, sākot no kaitinošas, bet ne postošas reklāmu vai nepieprasītas programmatūras līdz ārkārtīgi bīstamai naudas zagšanas ļaunprogrammatūrai.

Atlikušie 35 776 apdraudējumi bija nomaskēti par sacerējumiem un skolēnu referātiem par dažādiem tematiem. Kad pētnieki tos uzmanīgāk aplūkoja, viņi pamanīja ko neparastu.

35,5 % gadījumu

vispopulārākā ļaunprogrammatūra bija astoņus gadus vecs tārps

— novecojis apdraudējumu veids, ko mūsdienās lieto reti. Tas tika aktīvi izplatīts, izmantojot noteiktu uzbrukumu virzienu — USB ierīces.

Pēc rūpīgākas izpētes eksperti secināja, ka šis tārps uzturas skolēnu drukas dienestu datoros, kas bieži vien gadiem ilgi tiek lietoti bez regulāriem drošības atjauninājumiem un ar vecām operētājsistēmas versijām, kur tas savukārt nonāk ar šķietamu skolēna sacerējumu, kas ir jāizdrukā.

„Skolēni, kas cenšas izvairīties no maksas par mācību grāmatām un citiem mācību materiāliem, rada kibernoziedzniekiem izdevību, kuru viņi vienkārši nespēj neizmantot. Tā pārvēršas par nopietnu izglītības iestāžu problēmu, jo, tiklīdz infekcija iekļūst skolas tīkla datorā, tā var viegli izplatīties. Ne visas skolas ir gatavas efektīvi reaģēt uz incidentiem, jo izglītības iestādes tiek uzskatītas par netipisku krāpnieku mērķi, taču apdraudējumu izpildītāji izmanto katru iespēju, tāpēc piesardzības pasākumi šīm organizācijām ir izšķirīgi svarīgi,” sacīja “Kaspersky” vadītājs Baltijā Andis Šteinmanis.

Reklāma
Reklāma

Kā skolēnam nekļūt par ļaunprogrammatūru upuri

Neatvērt e-vēstuļu pielikumus, kas šķiet aizdomīgi vai ir pienākuši no nepazīstamas personas.

Meklēt vajadzīgās grāmatas tikai bezsaistē vai uzticamās tiešsaistes bibliotēkās.

Pievērst uzmanību lejupielādētās datnes paplašinājumam. Ja grasāties lejupielādēt akadēmiskas grāmatas, datnes paplašinājumam nav jābūt .exe.

Pievērst uzmanību personai, kas aizdod vai iedod USB ierīci ar koplietojamu darbu. Neņemt USB ierīces no nepazīstamām personām.

Sākt izmantot stipru drošības risinājumu, piemēram, „Kaspersky Internet Security”. Konfigurēt, lai tas automātiski skenē ārējo disku vai USB ierīci katru reizi pēc pievienošanas datoram.

Savukārt skolām „Kaspersky” iesaka izmantot datoru operētājsistēmas visjaunāko versiju. Kā arī izmantot organizācijām paredzētu specializētu kiberdrošības risinājumu, kas var aizsargāt skolas vai universitātes tīklus pret jebkādām ļaunprogrammatūrām un apdraudējumiem, kuri atrodas internetā vai USB ierīcēs.