Atgriezties pie normālas dzīves bez izsekošanas. Kā darbojas jaunā lietotne “Apturi Covid” 1
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau divarpus mēnešus dzīvojam koronavīrusa dēļ izsludinātā ārkārtas situācijā. Diemžēl vēl neviens pret vīrusu nav izgudrojis nedz zāles, nedz vakcīnu un ir grūti prognozēt, kad tas varētu notikt.
Taču, kā norādījis premjers Krišjānis Kariņš, nevaram ekonomiku iesaldēt mūžīgi, jāsāk atgriezties pie normālas dzīves un ikdienas. Tomēr to traucē izdarīt joprojām ik pa brīdim uzliesmojošie saslimšanas gadījumi.
Daļēji vīrusa izplatību varētu palīdzēt kontrolēt jaunizveidotā lietotne “ApturiCovid”, kas ir gan brīvprātīgi izstrādāta, gan brīvprātīgi lietojama.
Kāpēc nepieciešama?
Epidēmijas vilnis Latvijai nav vēlies pāri tā, kā citām valstīm. Lielā mērā pateicoties tam, ka sabiedrība nebija noraidoša un centās ievērot noteiktos ierobežojumus, sekot norādījumiem.
Visas karantīnas laikā SPKC nevienu brīdi nav pārstājis noteikt inficēto personu kontaktpersonas, cenšoties šīs personas brīdināt.
Kopumā apzinātas vairāk nekā 3500 kontaktpersonas, atklāja SPKC pārstāve Elīna Dimiņa.
Tomēr šāda kontaktpersonu apzināšana ir ne vien laikietilpīga un sarežģīta, bet arī ne visai efektīva.
“Cilvēks ir galvenais vīrusa izplatītājs, vidēji viens slimnieks var inficēt divus trīs cilvēkus. Bet, ja slimnieks atrodas lielā cilvēku pūlī, viņš var inficēt daudz vairāk.
Svarīgi saprast, ka vīruss izplatās tālāk, vēl pirms pārnēsātājam parādās pirmie simptomi – var inficēt citus, to pat nenojaušot.
Tas mūsu darbu padara ļoti sarežģītu. Ir arī asimptomātiski gadījumi – cilvēkam nekad neparādās vīrusa simptomi, bet tas nenozīmē, ka viņš nevar inficēt citus.
Tāpēc ir ļoti svarīgi maksimāli ātri apzināt saslimušos un viņu kontaktpersonas. Tā varam pārraut infekcijas izplatīšanās ķēdi,” sacīja Dimiņa.
Pandēmija nav beigusies, joprojām ir valstis un reģioni, kuros saslimušo skaits turpina pieaugt, viņa uzsvēra. “Ir pāragri domāt, ka varam ieiet vecajās sliedēs, jo mums viss ir labi – apkārt nekas nav beidzies.
Sabiedrības iesaiste ir tikpat svarīga kā iepriekš. No sabiedrības neprasām daudz – distancēšanos, roku mazgāšanu un varbūt arī šīs lietotnes instalēšanu telefonos, lai varam ātrāk brīdināt par kontaktu ar inficēto.”
Dati uzglabājas tikai paša tālrunī
Lietotne pieejama “Android” un “iOS” darbinātiem tālruņiem, taču, tā kā tehnoloģija vēl ir pavisam jauna, vismaz pagaidām lietotni iespējams lejupielādēt tālruņos ar jaunākajām operētājsistēmu versijām.
Diemžēl daudzi potenciālie lietotāji šādā veidā tiek zaudēti. Pagaidām lietotni lejupielādējuši apmēram 20 000 cilvēku. Izstrādātāji norādījuši, ka “pat 15–20% dotu būtisku artavu vīrusa izplatības mazināšanai”.
Līdz šādam lietotnes popularitātes apjomam gan vēl tāls ceļš ejams, kaut gan pirmās dienas pēc lietotnes nonākšanas “App Store” un “Google Play” veikalos tā ir visvairāk lejupielādētā lietotne.
Otra šaubu ēna metas pār privātuma ievērošanu. “LMT” prezidents Juris Binde un “MakIT” vadītājs Arvis Zeile gan uzsvēra, ka lietotne bez tālruņa īpašnieka piekrišanas nekāda veida informāciju nevienam nenodod.
“No drošības viedokļa lietotne nezina un nevar atklāt lietotāja un viņa kontaktpersonu ģeogrāfiskās koordinātas. Neeksistē nekāds serveris, kas to ievāc, visa informācija, kas ir uzkrāta, ir tikai viedtālrunī, un to var lietot tikai ar viedtālruņa lietotāja piekrišanu.
Netiek apstrādāti dati, kas nav nepieciešami mērķa sasniegšanai, un tiem nevar piekļūt neviens cits. Lietotne pilnībā respektē personas datus un privātumu,” sacīja Binde.
Kā lietotne strādā?
Vispirms tā jāinstalē savā telefonā, tālāk jāaktivizē kontaktu fiksēšanas funkcija, kas atrodas pašā lietotnes centrā.
Pēc tās instalācijas otra svarīgākā lieta ir bezvadu datu pārraides tehnoloģija “bluetooth”, bez kuras ieslēgšanas viedtālruņi nespēs apmainīties ar datiem.
Pēc instalācijas būs iespējams lietotnē norādīt arī savu tālruņa numuru, kas ļaus SPKC ātrāk sazināties ar inficēto, taču tā ir brīvprātīga funkcija.
Ja tālruni nenorādīsiet, SPKC jūs būsiet vien anonīms subjekts.
Piemēram, ja lietotne būs lejupielādēta diviem svešiem cilvēkiem un tie būs satikušies kādā ar darbu saistītā pasākumā, atradušies viens no otra 2–4 metru attālumā vismaz 15 minūtes, lietotne fiksēs notikušo kontaktu un šo informāciju saglabās tālrunī.
Ja vienam no cilvēkiem atklās saslimšanu, SPKC saslimušo nodrošinās ar īpašu kodu, kas būs jāievada “ApturiCovid” lietotnē.
Šis kods kontaktpersonu anonīmi informēs par kontaktu ar saslimušo un iespējamu inficēšanos.
Binde norādīja, ka kontaktpersonu reģistrācija notiek anonīmi un kontaktpersonai nebūs zināms, kurš viņu potenciāli inficējis.
“Lietotnes darbības principi balstīti uz vispārīgās datu aizsardzības regulas aspektiem, un tās darbībā nevienā brīdī netiek izmantota globālā pozicionēšanās sistēma (GPS). Visi tālrunī uzkrātie dati pēc 14 dienām tiek dzēsti. Dati ir šifrēti, bet SPKC kods ir mainīgs – to nevar ievadīt vairākkārt.”
Pirmie pasaulē
“ApturiCovid” unikalitāte slēpjas faktā, ka Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kurā šāda veida lietotne balstīta “Apple” un “Google” kopīgi izstrādātā programmatūrā.
Kā norādīja lietotnes izstrādātāji, tās tapšanas laikā izmēģinātas dažādas pasaulē eksistējošas līdzīga tipa lietotnes, bet par labāko atzīta tieši tehnoloģiju milžu radītā vide, jo tā nodrošinot visus nepieciešamos drošības un privātuma parametrus, kā arī tā ir gana universāla, lai tai varētu izveidot ļoti efektīvu procesu kontroli un vadību.
Juris Binde cer, ka Latvija sasniegtajā varēs dalīties arī ar citām valstīm, padarot lietotni globālu.
Daudzi piesardzīgākie cilvēki sociālajos tīklos pieprasījuši lietotnes pirmkoda publicēšanu, kas ļautu iepazīties ar to, kā lietotne uzbūvēta.
Tas ļautu pārliecināties par to, ka tiešām lietotne trešajām pusēm nenodod nekāda veida informāciju.
Arvis Zeile uzsvēra, ka pirmkods tuvākajā laikā tiks publicēts, un jebkurš ar attiecīgām programmēšanas zināšanām varēs pārliecināties par lietotnes drošību un privātuma nodrošināšanu.
Vēl citi sākuši izplatīt vēstules, kurās draud izdzēst no savu draugu loka visus tos, kuri sāks lietot “ApturiCovid”, jo tic, ka lietotne viņus un viņu kontaktpersonas izsekos.
Šī panika un bailes gan ir visai komiskas – draudu vēstules izplatītas, piemēram, “Facebook”, kas ir bēdīgi slavens ar datu privātuma pārkāpumiem.
Daudzi no šiem bļāvējiem noteikti izmanto “Wolt”, “Waze”, “Google Maps”, “Bolt” un lērumu citu lietotņu, kuras bez GPS u. c. datu nodošanas viņu rīcībā nemaz nedarbojas.
Ja nu pavisam gribas nodrošināties pret visādiem spiegiem, tad jāatsakās arī no viedtālruņa.
Cik no bļāvējiem ir gatavi to izdarīt?
