Atgriezušos sagaidīs pēc plāna 0
Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts, ar ko vakar iepazīstināja sabiedrību, paredz astoņus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem.
D. Pavļuts uzsvēra, ka par reemigrācijas atbalsta pasākumiem jādomā jau tagad, jo pēc pāris gadiem, kad Latvijā veidosies reāls darbaspēka trūkums, var būt arī par vēlu. Tikmēr sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas vadītāja Dace Akule norādīja, ka saskaņā ar pētījumu datiem vairākums emigrācijā dzīvojošo neplāno Latvijā atgriezties tuvāko piecu gadu laikā.
Būtiskākie plāna punkti saistīti ar repatriēties gribētāju nodarbinātību un izglītību, informējot ārvalstīs dzīvojošos par Latvijā nepieciešamajiem speciālistiem, vakancēm un prakses iespējām, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu prakses vietām valsts un pašvaldību iestādēs.
Lai piesaistītu augstas kvalifikācijas speciālistus, iecerēts valsts un ES finansējuma piešķīrums vietējiem uzņēmējiem. Tāpat jāpārskata kārtība, kādās profesijās un kam valsts dzēš studiju kredītus, lai atvilinātu uz Latviju labi kvalificētus jauniešus, kuri izglītību ieguvuši ārzemēs. Lai potenciālie darba ņēmēji varētu sazināties ar iespējamiem darba devējiem, nepieciešams pilnveidot un popularizēt NVA CV un vakanču datubāzi.
Atbalstu latviešu valodas apmācībām repatriantiem un viņu ģimenes locekļiem plānots īstenot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākumu ietvaros, tāpat piedāvājot specializētus kursus konkrētu profesiju pārstāvjiem.
Starp plānotajiem risinājumiem ir arī ideja par nepieciešamību ierobežot nepamatotas svešvalodu, tajā skaitā krievu valodas, prasībām potenciālajiem darba ņēmējiem.
Plāns paredz grozīt Repatriācijas likumu, paplašinot personu loku, kas tiek uzskatītas par repatriantiem, jo patlaban uz šo statusu var pretendēt tikai Latvijas valstspiederīgie, kas izceļojuši no Latvijas pēc 1990. gada 4. maija un izceļošanas brīdī bijuši pilngadīgi, kā arī personas, kas ārpus Latvijas dzīvojušas vismaz desmit gadus, turklāt bijušas reģistrētas mītnes valstī.
Plāns drīzumā tiks nodots izskatīšanai valdībā, aicinot iesaistītās ministrijas aplēst savai jomai nepieciešamo finansējumu, – “Latvijas Avīzei” sacīja ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe. Viņa pieņēma, ka atsevišķi plāna punkti varētu tikt īstenoti bez papildu ieguldījumiem, kamēr, piemēram, NVA datubāzes pilnveidošanai tie būs nepieciešami.
