“Sienas drupa, šuves vērās vaļā, metāla konstrukcijas rūsēja.” Kā iedzīvotāji Salaspilī glāba namu no sabrukšanas 3
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvojas noslēgumam konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020 “. Konkursa žūrija augustā un septembrī klātienē apmeklēja un novērtēja 21 energoefektīvu ēku 13 Latvijas pilsētās.
“Šogad konkursa gaitā apskatījām daudzdzīvokļu mājas Salaspilī un Liepājas Karostā, kas ar atjaunošanu izglābtas no sabrukšanas. Lielāko darbu te ieguldījuši tieši māju iemītnieki,” stāsta Antra Ērgle, konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020” žūrijas vadītāja, Latvijas Būvinženieru savienības žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore.
Īpašums uzliek pienākumus
Viena no Latvijas daudzdzīvokļu ēku fonda galvenajām problēmām ir padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku tehniskā novecošana. Jāatgādina, ka daudzdzīvokļu ēkās dzīvo ap 70% Latvijas iedzīvotāju.
No dzīvojamā fonda pēdējo desmit gadu laikā ir atjaunoti tikai 5%. Ja turpina tādā tempā, būs nepieciešami vēl vairāki simti gadu, lai atjaunotu atlikušo daudzdzīvokļu ēku fondu. Arī Valsts kontrole revīzijā secināja: “Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami. Konstatētais rada nopietnu satraukumu. Likumi it kā ir, kontrolētāji it kā kontrolē, īpašnieki it kā uztur, bet namu stāvoklis acu priekšā pasliktinās.”
Ja daudzdzīvokļu māja, kura ir privāto īpašumu kopojums, nonāk avārijas stāvoklī, ir vairākas iespējas: dzīvokļu īpašnieki par saviem līdzekļiem nojauc māju (tur dzīvot likumīgi nedrīkst) un būvē sev jaunu māju. Cita iespēja: ja dzīvokļu īpašnieki nav uzturējuši savu īpašumu, viņi to pazaudē un būs spiesti īrēt dzīvokļus pašvaldību īres namos (ja tādi tiks uzcelti).
Protams, vislabākā iespēja, ja dzīvokļu īpašnieki, kā to nosaka likums, rūpējas par kopējo māju un to savlaicīgi renovē. Galu galā ēkas atjaunošana parasti izmaksā apmēram sešas reizes lētāk nekā jaunas ēkas celtniecība. Ēkas atjaunošana palīdz ekonomēt būvmateriālus un enerģiju, tā nerada būvgružus. Tas ir patiesi energoefektīvs un videi draudzīgs process.
To, ka uz sabrukšanas robežas nonākušu daudzdzīvokļu māju var nostiprināt un efektīvi atjaunot, spoži pierādīja daudzdzīvokļu ēka Salaspilī, Daugavas ielā 2, kuru konkursa žūrija apmeklēja 11. septembrī.
Panākumu atslēga – veselais saprāts
Daudzdzīvokļu māja Daugavas ielā 2 tika uzcelta 1971. gadā un renovēta 2019. gadā pēc biedrības “Daugavas 2” pasūtījuma. Ēkai ir 120 dzīvokļi, pieci stāvi un pagrabs, tā ir šobrīd lielākā daudzdzīvokļu ēka, kas tiks vērtēta konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020”.
Renovācijas laikā izbūvēta ventilējamā fasāde ar koka karkasu, siltumizolāciju nodrošina 350 mm biezs beramās akmensvates slānis. Pagraba dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar 100 mm putupolistirolu.
Kāpņutelpās ievietoti jauni logi. Dzīvokļu logiem izmantots PVC seškameru profils un trīs stiklu paketes ar selektīvo pārklājumu. Izveidota energoefektīva apgaisme, ko regulē taimeri un kustības sensori.
Mājas renovācijā ieguldīti vairāk nekā 1,7 miljoni eiro, no kuriem 722 tūkstoši sastāda “ALTUM” grants jeb dāvinājums no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Līdzfinansējumu aizdevuma veidā nodrošina “Swedbank”. Kredīts sadalīts divās daļās: viens tiek piešķirts ēkas rekonstrukcijai, otrs – renovācijai.
“Māja pirms renovācijas bija pirmsavārijas stāvoklī,” stāsta Kārlis Reinfelds, autoruzraudzības veicēja uzņēmuma “Siltie nami” vadītājs.
“Mājas konstrukcijas bojājās, pilastri un sienas paneļi drupa un plaisāja, šuves vērās vaļā, metāla konstrukcijas rūsēja. Māja vēl bija lietojama, bet pēc 5–10 gadiem varēja sākt brukt.
Ja tas notiktu un būvvalde māju atzītu par nelietojamu, tad vai nu uzreiz vajadzētu dzīvokļus iemītniekiem pamest, vai tiktu dots termiņš, kura laikā jāveic mājas saglābšana… Jāatzīmē, ka Latvijā jau ir gadījumi, kad mājām brūk paneļi…
Lai atjaunotu mājas konstrukciju noturību, cauri mājai tika izvilkti metāla savilcēji un ar metāla konstrukcijām nostiprināti arī pīlāri. Tika gādāts par ēkas iekšējo mitruma līmeni – ārsienas siltinātas ar beramo vati un izveidota vēdināmā fasāde. Pēc mājas renovācijas tās kalpošanas laiks ir krietni pagarināts. Izmaksas, kas tika novirzītas mājas konstrukciju nostiprināšanai, no mājas renovācijas kopējām izmaksām sasniedza ap 15%.”
“Par mājas rekonstrukciju balsoja iedzīvotāji, kuri saprata, ka kalpošanas laiks ēkai jau beidzas un sen jau laiks kaut ko darīt,” atceras mājas vecākā Olga Brūvere.
“Pret balsoja cilvēki, kuri uzskatīja, ka pietiek ar remontu savā dzīvoklī, bet par pārējo parūpēsies (samaksās) kāds cits.
Interesanti, ka par mājas remontu iestājās pensionāri, bet pret – bieži 40–50 gadus veci cilvēki…
Šiem dzīvokļu īpašniekiem nācās atgādināt, ka viņu pienākumi ir minēti likumā – LR Administratīvā kodeksa 150. pantā. Lēmums renovēt bija ļoti laicīgs – kad celtnieki attīrīja pilastrus, liels apmetuma gabals nokrita vietā, kur atradās soliņš… Tas varēja nokrist arī laikā, kad tur atradās cilvēki… Mājas ziemeļu pusē izveidojām ventilējamo fasādi, kuras cietie paneļi aizkavēs vēju un virsmas bioloģisko piesārņošanos.
Mājai izmantotas 15 nokrāsu flīzes, kas tai piešķir glezniecisku izskatu. Labi, ka Salaspils būvvaldei nebija iebildumu pret milzīgās mājas dzīvespriecīgu fasādes krāsu risinājumu.
Apkures izmaksas ir visiem vienādas. Siltumnesējs dzīvokļos nodrošina 21–24 °C temperatūru. Naktī temperatūru visiem pazemina. Siltumekonomiju veicina dzīvokļos izveidotā “Ventfresh” mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu. Lai iekārtu varētu iestrādāt sienā, celtnieki izmantoja pagarinātu cauruli. Atjaunošanas rezultātā mājai sasniegti ļoti ievērojami energoekonomijas rezultāti – 65–70%, un iedzīvotāji jau domā, kā īpašumu padarīt vēl glītāku, un plāno izvietot uz ārsienām gaismas diodes.
Ar savu pieredzi dalos semināros. Redzu, ka veicas tikai tām mājām, kurām ir iniciatīvas bagāti cilvēki. Ja tādi neatrodas, māju var sagaidīt bēdīgs liktenis…” secina Olga Brūvere.
