Augstskolām nevarot uzticēties. Vērtēs katru studiju programmu atsevišķi 0
Turpmāk Latvijā augstskolās tiks akreditēti ne tikai studiju virzieni kopumā, bet arī katra šajos virzienos ietilpstošā studiju programma atsevišķi, to nosaka jaunā kārtība augstskolu, studiju virzienu un studiju programmu licencēšanā un akreditācijā, ko akceptējusi valdība.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzskata, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka katra studiju programma atbilst kvalitātes kritērijiem. Tādējādi Latvija varētu virzīties uz izglītības politikā noteikto mērķi: panākt, lai Latvijas vadošās augstskolas starptautiskajos reitingos būtu starp “Top 500” universitātēm.
Turklāt, kā norāda IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa, pēdējo gadu laikā studiju programmu skaits pieaug.
Studentu skaita kritums nav izraisījis programmu skaita samazināšanu.
Ja katra studiju programma tiks izvētīta atsevišķi, daļa varētu nesaņemt akreditāciju vai arī, apzinoties paredzamo stingrāko kontroli, vājas programmas augstskolas nemaz nepiedāvātu akreditācijai.
Varēs studēt neapmierinošā programmā
Valdība apstiprinājusi IZM piedāvātos noteikumus, neraugoties uz to, ka augstskolu pārstāvji izteikuši bažas – sanāk dubulta akreditācija, ja jāapstiprina gan virziens, gan studiju programma. Sevišķas bažas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam Jānim Vētram ir par to, ka augstskola akreditētā virzienā vairs nevarēs brīvi atvērt jaunas studiju programmas; arī tām būs vajadzīga akreditācija. L. Lejiņa toties sacīja: tas varētu motivēt augstskolas attīstīt un uzlabot esošās studiju programmas, nevis veidot aizvien jaunas. Turklāt sākt īstenot programmu var, arī saņemot tikai licenci. Akreditācija nepieciešama vien pēc diviem gadiem.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone skaidro: “Šobrīd virzienos var būt dažādu līmeņu programmas. Un sanāk tā, ka akreditējam virzienu, bet students taču izvēlas konkrētu studiju programmu, arī valsts finansējums tiek konkrētai studiju programmai.”
Līdz šim tātad varēja būt situācijas, ka students studē atzītā studiju virzienā, bet nekvalitatīvā studiju programmā. Taču arī jaunie noteikumi paredz, ka augstskola varēs turpināt īstenot studiju programmu, kas novērtēta kā neapmierinoša, taču tā nedrīkstēs absolventiem izsniegt diplomus. Proti, studenti būs jāinformē par to, ka viņi nevarēs saņemt valsts atzītu diplomu. Turpinot īstenot neapmierinošu studiju programmu, augstskolai būs jāveic tās uzlabojumi. Kad uzlabojumi būs veikti, tā varēs prasīt ātrāku atkārtotu virziena akreditāciju cerībā, ka arī iepriekš neatzītā programma nu saņems akreditāciju.
Augstskola gan arī varēs pārtraukt īstenot šādas programmas un atteikties no piešķirtās licences. IZM uzskata, ka biežāk augstskolas tomēr izvēlēsies šo iespēju, jo tad, ja tās turpinās īstenot neapmierinošas programmas, arī attiecīgais studiju virziens varētu tikt akreditēts uz īsāku laiku.
Augstskolām nevarot uzticēties
IZM gan pati arī atzīst: tāda sistēma, ka vienlaikus tiek vērtēta studiju programmu grupa (Latvijas gadījumā – virziens), ir tikai nelielā daļā valstu. Tāpēc, ja augstskolas izraudzīsies studiju novērtēšanas aģentūru ārvalstīs, tām būs jāapliecina, ka spēs veikt novērtēšanu atbilstoši Latvijas prasībām.
Bet kāpēc vajag saglabāt virzienu akreditāciju, kāpēc nevar izvērtēt un akreditēt tikai studiju programmas kā citās valstīs? D. Jansone atbild: Latvijā atšķirībā no citām valstīm netiek īstenota augstskolu un koledžu pārakreditācija ik pēc vairākiem gadiem. Tāpēc jāsaglabā virzienu akreditācija, kas tomēr dod skatu uz augstskolu kopumā. Nākotnē varētu tikt ieviesta sistēma, kad, piemēram, ik pēc desmit gadiem tiek izvērtēta augstskolas darba kopējā kvalitāte. Tad no virzienu akreditācijas varētu atteikties. D. Jansone atzīst: ir valstis, kur notiek tikai augstskolu vērtēšana, paļaujoties un uzticoties, ka tā pati ir pietiekami apzinīga, lai neveidotu un neīstenotu nekvalitatīvas studiju programas. Kad Latvijas augstskolas kļūs tik apzinīgas, tad arī mūsu valstī varēšot ieviest šādu sistēmu.
Nav skaidras akreditācijas izmaksas
Akadēmiskās informācijas centra (AIC) vai citas aģentūras piesaistītie eksperti novērtēs augstskolu studiju kvalitāti, taču lēmumu par akreditācijas piešķiršanu pieņems Studiju kvalitātes komisija. Iepriekš darbojās gan akreditācijas, gan licencēšanas komisija, bet abās bija vienāds sastāvs. Nu nolemts veidot vienu. Tās darbību nodrošinās AIC, taču komisija savā darbībā būs neatkarīga. Tiks veidota arī pilnīgi jauna Apelācijas komisija, kurā augstskolas un koledžas varēs pārsūdzēt Studiju kvalitātes komisijas lēmumus.
Kaut arī mainīta akreditācijas kārtība, prasības, kas augstskolām tiek izvirzītas, lai saņemtu akreditāciju, ir līdzīgas kā iepriekš: tiks vērtēts zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades līmenis, augstskolu spēja izstrādāt tādas studiju programmas un izraudzīties tādu akadēmisko personālu, iekārtot tādas laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas u. c., lai studējošiem dotu iespējas iegūt atbilstošas zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālās prasmes. Atkarībā no studiju virziena un programmu kvalitātes varēs saņemt akreditāciju uz sešiem vai tikai diviem gadiem, ja eksperti būs saskatījuši virzienā kādas nepilnības, bet ne tik būtiskas, lai atteiktu akreditāciju. Turklāt, ja reiz studiju virziens būs akreditēts tikai uz diviem gadiem, tad nākamajā akreditācijā tam jābūt tiktāl uzlabotam, lai saņemtu akreditāciju uz sešiem gadiem, vai arī tam atteiks akreditāciju. IZM skaidro: tas tāpēc, lai netiktu īstenoti studiju virzieni, kam ilgstoši ir problēmas.
Valdības pieņemtie noteikumi arī paredz, ka augstskolas varēs pašas brīvi izvēlēties, kam uzticēt studiju kvalitātes izvērtēšanu: vai Latvijā dibinātajam AIC, kura pagājušajā nedēļā arī pati saņēma starptautisku savas darbības akreditāciju, jo tika iekļauta Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā, vai kādam ārvalstu vērtētājam, kas tāpat iekļauts šajā reģistrā.
Noteikumi paredz: lai arī kurā valstī dibināta aģentūra veiktu studiju kvalitātes novērtēšanu, tai būs jānotiek pēc vienotiem noteikumiem. Piemēram, studiju programmu novērtēšanā pirms licencēšanas būs jāiesaista trīs eksperti, pirms akreditācijas – vismaz pieci eksperti, bet pašas augstskolas vai koledžas novērtēšanai akreditācijas nolūkos tiks pieaicināti septiņi eksperti.
Augstskolu pārstāvji uzsver: akreditācijas process ir dārgs, taču cik izmaksās starptautiski atzītā AIC pakalpojumi, pagaidām nav zināms. Virzienu un studiju programmu akreditācijai AIC cenu varēs noteikt pats, ņemot vērā, ka tam jākonkurē ar citu valstu aģentūru piedāvājumu. Savukārt licencēšanas un vēl dažu pakalpojumu cenrādi apstiprinās valdība. Tāpat pagaidām nav skaidrs, cik augstskolām izmaksās visas akreditācijai nepieciešamās informācijas sagatavošana.
Jāpiebilst, ka, pieņemot jaunos noteikumus, nedaudz mainījies arī studiju virzienu skaits. Esošo 29 virzienu vietā nu būs 32 augstākās izglītības studiju virzieni. Savas specifikas dēļ no Izglītības un pedagoģijas studiju virziena atsevišķā virzienā atšķelts jauns virziens “Sports”, bet no virziena “Transporta pakalpojumi” atdalīts virziens “Jūrniecība”. No pārējām lauksaimniecības zinātnēm atdalīta veterinārmedicīna, lai šo virzienu būtu iespējams akreditēt specializētā veterinārmedicīnas kvalitātes nodrošināšanas aģentūrā.
