Anda Līce: Kad ārēji sakopies indivīds ver vaļā muti, nereti ir jābāž ciet ausis 2
Saziņas līdzekļos regulāri paustās pamatotās bažas par sagandēto dabu, piedāvātās receptes stāvokļa uzlabošanai un tik gausās pārmaiņas sabiedrības apziņā liecina – dabas un vides tīrību un aizsardzību sabiedrība kopumā diemžēl skata atrauti no tā, kas notiek cilvēka iekšējā pasaulē.
Sarunas par dvēseles un prāta ekoloģiju un morāles jautājumiem tiek atstātas kādu atsevišķu speciālistu ziņā, kaut gan šis jautājums skar pilnīgi visu vecumu visus mūsu planētas iedzīvotājus.
Tāpēc mēs bieži vien tā arī netiekam tālāk par šausmināšanos virtuves sarunu līmenī un spriedelējumiem par to, kā vienā vai otrā gadījumā būtu vajadzējis rīkoties.
Grozi, kā gribi, viss, politiku ieskaitot, izriet no tā, kā mēs izprotam ētiskās vērtības, kā tās nododam tālāk un kā praktizējam paši savā dzīvē.
Tiklīdz ir apdraudētas pareizās attieksmes pret dabu sludinātāju ērtības, tā daudzi no viņiem ir gatavi savus principus atmest. Banāls piemērs – plastmasas un citus videi kaitīgus atkritumus dažs labs dabas “draugs” dedzina ugunskurā, aizbildinoties, ka tos taču tik un tā sadedzināšot atkritumu poligonā. Līdzīgi notiek ar atkritumu šķirošanu – daudzi savu slinkumu aizbildina ar to, ka visi atkritumi tik un tā beigās nonākšot kopā.
Katram ir iespēja veikt pavisam vienkāršu testu, godīgi sev pajautājot: varbūt arī es rīkojos tāpat?
Ekoloģija neattiecas vienīgi uz to, ko mēs elpojam, ēdam un dzeram, bet arī uz to, kā mēs domājam un runājam. Valoda atspoguļo domu dziļumu vai seklumu, un to nemitīgi apdraud piesārņojums un noplicināšanās. Vārdu krājums sarūk, jo skolu programmās literatūra ir nostumta malā, līdz ar to aug paaudzes, kas nespēj nedz domāt, nedz izteikties tēlaini.
Kad pieejamas tik daudzas izklaides, grāmatu lasīšana kā vislabākais savas valodas izjūtas trenēšanas veids un lasīšana kā bauda paliek novārtā. Vai mēs atgriežamies pie mūsu vecvectēvu laika, kad viņi izglītības trūkuma dēļ bija spiesti paraksta vietā likt krustiņus? Tieši tā šodien skolās atbild uz testu jautājumiem. No šādiem krustiņiem nemanāmi aug krusts pašai valodai.
Ir sācies jauns mācību gads bez skaidrības, kā šo stāvokli mainīt. Nebeidzamo eksperimentu ar mācību programmām augļi mums jau krīt uz galvas. Es tos dzirdu satiksmes līdzekļos, autobusu pieturās un vienkārši, ejot garām jauniešu bariņiem. Cilvēku lielākā daļa jau ir ielāgojusi, ka, lai nesaslimtu ar nāvējošam slimībām, bieži ir jāmazgā rokas.
Taču, kad tāds, ārēji sakopies indivīds ver vaļā muti, nereti ir jābāž ciet ausis.
