Atlantijas straumes uz sabrukuma robežas? Jauns pētījums modelē skarbu nākotni pārtikai – vai un ko vispār ēdīsim? 3
Atlantijas okeāna straumju sistēmas jeb AMOC būtiska pavājināšanās varētu izraisīt straujas klimata izmaiņas un samazināt ražas apjomus vairākos pasaules nozīmīgākajos lauksaimniecības reģionos.
Jaunā modelēšanas pētījumā lēsts, ka būtiskas AMOC pavājināšanās gadījumā kviešu, kukurūzas un rīsu kopējā globālā raža pēc 50 gadiem varētu būt par aptuveni 5,3% mazāka.
Tomēr pētnieki uzsver, ka šie skaitļi nav precīza nākotnes prognoze. Pētījums vēl nav recenzēts, un tajā izmantots viens konkrēts klimata scenārijs, par to plašāk vēstīts vietnē Livescience.com.
Kas ir AMOC?
Atlantijas meridionālā apgāšanās cirkulācija jeb AMOC ir plaša okeāna straumju sistēma, kas pārvieto siltumu no tropu reģioniem uz ziemeļu puslodi un tādējādi ietekmē klimatu daudzviet pasaulē.
Jaunajā pētījumā pētnieki modelēja scenāriju, kurā AMOC aptuveni 50 gadu laikā būtiski pavājinās. Tika pieņemts, ka
pasaules vidējā temperatūra salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu palielināsies par 2 grādiem pēc Celsija.
Pētnieki salīdzināja divas situācijas – vienā AMOC tika mākslīgi pavājināta, bet otrā cirkulācija palika nemainīga. Tas ļāva novērtēt, kā tieši straumju sistēmas izmaiņas varētu ietekmēt lauksaimniecību.
Modeļi uzrādīja plašu atdzišanu ziemeļu puslodē, kā arī izmaiņas nokrišņu sadalījumā. Lietus un mākoņu josla ap ekvatoru modelētajā scenārijā pārvietojās uz dienvidiem. AMOC pavājināšanās sekas cilvēku laika skalā varētu būt ilgstošas.
Globālais ražas kritums slēpj daudz lielākas reģionālās atšķirības
Pētnieki analizēja trīs nozīmīgākās pārtikas kultūras – kviešus, kukurūzu un rīsus. Modelis liecināja, ka pēc 50 gadiem šo kultūraugu kopējā globālā raža varētu samazināties par aptuveni 5,3%.
Taču vidējais globālais skaitlis slēpj daudz lielākas atšķirības atsevišķās valstīs.
Piemēram, modelētais scenārijs Vācijā un Ukrainā paredzēja līdz pat 19% graudaugu ražas samazinājumu, ko galvenokārt izraisītu strauja atdzišana. Kanādā ražošana tā paša iemesla dēļ varētu samazināties aptuveni par 12%.
Pētnieki norāda, ka īpaši neaizsargātas varētu būt Skandināvijas valstis, Lielbritānija un Kanāda.
Vienlaikus problēmas varētu rasties arī citos pasaules reģionos.
Modelis uzrādīja nokrišņu samazināšanos Indijā, Pakistānā un lielā daļā Ķīnas. Arī Irānā, Sudānā un Eritrejā,
kur jau pašlaik ir problēmas ar ūdens pieejamību, nokrišņu samazināšanās varētu radīt papildu slodzi lauksaimniecībai.
Tas nozīmē, ka AMOC pavājināšanās sekas nebūtu vienkārši “aukstāks laiks Eiropā”. Izmaiņas nokrišņu režīmā varētu vienlaikus ietekmēt lauksaimniecību pavisam citos pasaules reģionos.
Atsevišķos gados ražas zaudējumi varētu būt vēl lielāki
Pētnieki uzsver, ka 5,3% ir vidējais rādītājs. Lauksaimniecības raža gadu no gada mainās, tādēļ atsevišķos gados zaudējumi varētu būt ievērojami lielāki. Dažos gados globālais labības ražas kritums teorētiski varētu sasniegt 10% vai vairāk.
Tas savukārt varētu ietekmēt pārtikas cenas. Ja valstis, baidoties no deficīta, sāktu veidot lielus pārtikas krājumus
un samazinātu eksportu, pasaules tirgū pieejamās pārtikas daudzums samazinātos vēl vairāk.
Pētījuma modelis liecina, ka pārtikas cenas pasaulē atkarībā no valstu reakcijas un citiem apstākļiem varētu pieaugt par 17 līdz 40%.
Šeit gan ir būtiska atruna – cenu kāpums nav tikai klimata fizikas rezultāts. To ietekmētu arī valstu politika, starptautiskā tirdzniecība, pārtikas krājumi, lauksaimniecības pielāgošanās iespējas un spēja palielināt ražošanu citos reģionos.
Piemēram, modelī ASV kviešu un kukurūzas ražošanas kritums bija aptuveni 3%. Taču
graudaugu deficīts varētu ietekmēt arī citus pārtikas produktus, kuru ražošanā izmanto graudus, tostarp gaļu.
Pētnieki uzsver: tas nav precīzs nākotnes scenārijs
Jaunā pētījuma autori paši norāda uz tā ierobežojumiem. Modelēšanā izmantots tikai viens sasilšanas scenārijs, un tas tika palaists vienu reizi. Turklāt klimata dati tika analizēti pa mēnešiem, nevis dienām.
Tāpēc pētījuma rezultāti jāuztver kā iespējamā scenārija modelējums, nevis kā precīza prognoze
par to, kas noteikti notiks.
Līdzīgu piesardzību pauda arī klimata zinātnieks Pols Ričijs no Ekseteras Universitātes, kurš jaunajā pētījumā nepiedalījās. Viņš norādīja, ka iepriekšējie pētījumi par AMOC sabrukuma ietekmi uz lauksaimniecību saskārušies ar līdzīgiem ierobežojumiem.
Pēc Ričija teiktā, jaunais pētījums ir vērtīgs, jo parāda iespējamo lauksaimniecības šoka apmēru un ģeogrāfisko izplatību. Taču tas,
ko šāds šoks reāli nozīmētu pasaules pārtikas ražošanai un pārtikas drošībai, ir mazāk skaidrs.
Lauksaimnieki varētu mainīt audzētās kultūras, valstis varētu mainīt tirdzniecības politiku, bet pārtikas ražošanu varētu palielināt citos reģionos.
Lielākā problēma – neparedzama pielāgošanās
Viena no sarežģītākajām problēmām būtu tā, ka AMOC pavājināšanās notiktu uz jau notiekošu klimata pārmaiņu fona.
Lauksaimnieki un valstis varētu pielāgoties siltākam klimatam, izvēloties sausumizturīgākas kultūras vai mainot lauksaimniecības praksi.
Taču būtiska AMOC pavājināšanās varētu mainīt temperatūras un nokrišņu tendences pavisam citā virzienā.
Tādēļ iepriekš veiktie pielāgošanās pasākumi ne vienmēr būtu piemēroti jaunajiem apstākļiem.
Pētnieki arī uzsver starptautiskās tirdzniecības nozīmi. Ja dažos reģionos ražas strauji samazinātos, bet citos lauksaimniecība būtu mazāk ietekmēta, pārtikas piegādes ķēdes kļūtu vēl nozīmīgākas.
Vienlaikus pārmērīga eksporta ierobežošana un pārtikas uzkrāšana tikai savām vajadzībām varētu pastiprināt deficītu citās valstīs.
