Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Juris Lorencs: Diemžēl uzticība politiķiem un amatpersonām nav tā augstākā – un tas vēl būtu maigi teikts 5

Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Tas bija 1992. gada vasarā, kad ar kādu nu jau mūžībā aizsauktu leģionāru pārrunāju 1991. gada janvāra barikāžu notikumus.

Sirmais kungs izteica interesantu domu: “Vai zini, kāpēc latviešu karavīrs ir pats labākais pasaulē? Jo viņam vienlaikus piemīt krieva drosme un vācieša organizētība. Armija, kurā varonība sakausēta ar disciplīnu, ir neuzvarama. Tādi bija latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā, Brīvības cīņu karavīri un leģionāri.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Mēs sākām spriest par to, kur latvieši apguva māku organizēties, un nonācām pie atziņas – tā bija Dziesmu svētku kustība. Tūkstošiem dziedātāju un dejotāju, simtiem koru un deju kopu, desmitiem dziesmu un danču.

Milzīgs darbs, kas reizi piecos gados fokusējas grandiozajos Dziesmu svētku koncertos. Vēlme un prasme dziedāt vai dejot ir tikai daļa no panākuma, visa pamatā ir disciplīna un organizācija.

Es atceros – ir 1991. gada 13. janvāris, tautas manifestācija Daugavmalā. Sarkanbaltsarkano karogu jūra, pusmiljons cilvēku. Tas bija un joprojām ir viens no spilgtākajiem brīžiem manā dzīvē.

Kopš to dienu notikumiem aprit tieši trīsdesmit gadi. Un es turpinu lauzīt galvu – kā mēs to visu paveicām, turklāt okupācijas ap­stākļos?

Spējām radīt Tautas fronti, izveidot nodaļas visā Latvijā, izdot un izplatīt laikrakstu “Atmoda”, organizēt vēlēšanas un tautas nobalsošanu. Sadoties rokās “Baltijas ceļā”, uzcelt un nosargāt janvāra barikādes.

Cik vienoti, cik organizēti mēs tolaik bijām! Bez mobilā telefona, bez interneta un sociālajiem tīkliem.

Un kāds haoss šodien valda Latvijas medicīnā un pārvaldē, kad Ministru prezidents spiests konstatēt – Covid-19 vakcīnas Latvijā ir, bet vakcinācijas plāna nav!

Kāpēc esam tur, kur esam, to varēs apspriest vēlāk. Tagad nepieciešams uzveikt vīrusu.

Sabiedrībā tiek diskutēts par to, kurus vajadzētu vakcinēt pirmos. Visi (precīzāk – tie, kuri vispār atbalsta vakcināciju) apzinās, ka tie ir mediķi, sociālie darbinieki un seniori.

Reklāma
Reklāma

Bet, iespējams, būtu vērts ieklausīties prezidentā Valdī Zatlerā. Viņš uzskata, ka nekavējoties vajadzētu vakcinēt arī ministrus un Saeimas deputātus.

Tā ir vispārzināma patiesība – ja lidojuma laikā lidmašīnā notiek dehermetizācija un krītas skābekļa līmenis, tad pirmie skābekļa maskas uzliek pieaugušie un tikai pēc tam viņi palīdz bērniem. Jo tikai cilvēks ar skābekļa masku uz sejas var efektīvi palīdzēt citiem.

Līdzīgi ir ar mūsu augstākajām amatpersonām. Iespējams, tas izskatīsies nepopulāri (jo varonība ir palikt mājās!), tomēr visas sabiedrības interešu vārdā amatpersonām ir jāatstāj “attālinātā valsts”.

Lai Ministru kabineta un Saeimas sēdes notiktu reālajā, ne virtu­ālajā telpā. Tie, kuri šobrīd vēl ir saglabājuši spēju racionāli spriest, sapratīs šādas rīcības pareizību.

Savukārt vakcīnu noliedzēji varēs berzēt rokas – tā tiem ministriem un deputātiem vajag! Lai indējas un “čipojas”! Līdz brīdim, kad kļūs skaidrs – vakcīna strādā. Un tad viņi sāks kliegt, ka rinda par garu un par lēnu.

Varbūt šo atklāsmi paātrinās ziņas, ka pasaulē jau vērojams “vakcīnu tūrisms” un vakcīnu “melnais tirgus”. Medijos ziņa – Ukrainas galvaspilsētā Kijevā privātā klīnikā “Mediland” tiekot veikta “pagrīdes vakcinācija” pret Covid-19.

To noskaidrojis žurnālists, kas uzdevies par naudīgu klientu. Vakcinācijas cena – 3000 eiro, gribētāju netrūkstot. Vai tiešām, lai pārliecinātu par nepieciešamību potēties, vakcīna jāpadara par deficītu? Kuru var dabūt tikai par blatu, nu gluži kā padomju laikos desu “zem letes”.

Nevajag sevi mānīt – virtuālā komunikācija nevar aizstāt reālo, fizisko sarunu. To saprot pieaugušie, Vecgada vakarā saskandinot glāzes “WhatsApp”, to izjūt skolēni attālinātajās mācībās.

Tad kāpēc lai “attālinātajiem” ministriem, deputātiem un prezidentam veiktos labāk? Distancēšanās sekas – pagalam neveiksmīgā un haotiskā komunikācija ar sabiedrību.

Viens piemērs – aģentūras LETA ziņa 11. janvāra pēcpusdienā “Pavļuts sper nākamos soļus pretī skaidrākam Covid-19 vakcinācijas plānam”. Tajā lasām: “koalīcijas partneri šodien tiks aicināti šonedēļ sākt valdībā veidot uzraudzības padomi Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“JV”) vadībā”, “politiķis atklāja, ka valdībai lūgs papildu laiku, lai rūpīgāk izstrādātu vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plānu”, “viņš komentēja, ka plānā būtu jāvadās pēc “scenāriju plānošanas”.”

Kas par vārdiem “šodien tiks aicināti šonedēļ sākt”! Kurš to visu sacer, raksta un stāsta medijiem? Vai tiešām ministrs pats?

Diemžēl uzticība politiķiem un amatpersonām nav tā augstākā – un tas vēl būtu maigi teikts.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nevēlas vakcinēties.

Iespējams, šajos apstākļos būtu vērts izveidot kaut ko līdzīgu “vakcīnas vēstniecībai” ar atpazīstamiem uzņēmējiem, sportistiem, mūziķiem, aktieriem, zinātniekiem utt., kuri vakcinētos paši un ar savu piemēru iedrošinātu citus.

Jo ātrāk mēs atkal sadosimies rokās (fiziski, ne virtuāli!), jo labāk.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.