“Manuprāt, esmu uz pareizā ceļa.” Saruna ar Latvijas labāko ātrslidotāju Haraldu Silovu 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaules labākie ātrslidotāji viņnedēļ Nīderlandes pilsētā Hērenvēnā sāka Pasaules kausa sezonu, kurā šosezon būs vien divi posmi, kam turpat februāra vidū sekos pasaules čempionāts.
Covid-19 apstākļos arī ātrslidotājiem ir izveidots savs burbulis, kurā atrodas arī Latvijas labākais šā sporta veida pārstāvis Haralds Silovs.
Latvietis pirmajā posmā nelika vilties. Savā pēdējo gadu “kroņa” distancē – masu startā – izcīnīta astotā vieta, 1500 metros B divīzijā viņš sestais, bet 5000 metros B divīzijā – 14. vieta.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Haralds neslēpj, ka šonedēļ cer uz rezultātu progresu, bet galvenais šā gada mērķis – pēc iespējas labāk sagatavoties nākamajai – olimpiskajai sezonai.
H. Silovs: Nebija slikti, bet vienmēr var labāk. Masu startā ir līdzīgi kā šorttrekā, kur var uzvarēt jebkurš no finālistiem. Tur galvenais, kāds ir skrējiena scenārijs. Masu startā es jūtos stabili, un mana izvēlētā taktika finālā bija laba un bīstama. Tomēr ASV un Nīderlandes slidotāji, kuriem bija pa diviem dalībniekiem finālā, to neitralizēja.
Bet no manas puses bija labs mēģinājums. Svarīgi bija parādīt, ka esmu daudzpusīgs, ne tikai slidoju pēc vienas taktikas, jo konkurenti tagad saprot, ka manu plānu uzminēt būs grūtāk. Līdz ar to masu startu es vērtēju pozitīvi. Individuālajās distancēs rezultāti uzlabojušies kopš iepriekšējām sacensībām.
Domāju, ka šonedēļ jābūt progresam, jo aizvadītais posms bija kā ieskriešanās – pirmās lielās starptautiskās sacensības. Šonedēļ plānoju startēt tajās pašās distancēs, zem jautājuma zīmes varbūt 1500 metri.
Hērenvēnā bija tavas pirmās sacensības šosezon?
Nē, bija kontrolsacensības Incelē. Tur negāja tik labi kā kontroltreniņos, bet aizvadītajā nedēļā jau bija jūtams progress. Līkne rāda, ka ieguldītajam darbam ir pozitīva tendence un jābūt labāk.
Kā tev notika gatavošanās sezonai? Pats iepriekš teici, ka trenējies savās lauku mājās klētiņā.
Jā, tā bija, Kuldīgas sporta skola aizlienēja man pāris dzelžus. Tā brīža situācijai man bija labi apstākļi, jo Eiropā jau citiem nebija nekas labāk, visi darīja, kā vien varēja.
Es to laiku noteikti izbaudīju, jo bija prieks elpot Latvijas gaisu, mežus, izbaudīt būšanu mājās. Tas man bija vērtīgs un mierīgs laiks, jo nekur nebija jāskrien un jābrauc uz ārzemēm kā citus gadus. Tas posms man patika, jo izdarīju visu, ko vajadzēja, un tas notika mājās.
Kad devies uz pirmajiem ledus treniņiem?
Jūlijā man bija trīs nedēļu treniņnometne Incelē (Vācijā). Šābrīža apstākļos tas arī bija labi. Iespējams, ka jūnijā ledus būtu nācis par labu, bet, redz, septembrī atkal sākās ierobežojumi un bija grūtāk. Pirmo reizi pabiju arī treniņnometnē Itālijas augstkalnē Stelvio. Ļoti laba un pozitīva pieredze, un domāju, ka to vajadzēs atkārtot arī pirms olimpiskās sezonas.
Jutu, ka atrašanās augstkalnē nākusi par labu. Slidošana bija Bormio pilsētā, kas atrodas ielejā, pusstundas attālumā no Stelvio. Trenējos kopā ar Itālijas izlases šorttrekistiem. Tas arī bija vērtīgs posms.
Cik noprotams, sacensības Hērenvēnā tiek rīkotas savā burbulī. Kāds ir drošības protokols?
Jā, mums ir savs burbulis. Pirms došanās uz sacensībām vēl Incelē nodevu Covid-19 testu. Saņēmis negatīvu atbildi, devos ceļā. Hērenvēnā tika veikts vēl viens tests viesnīcā. Tad bija 12 stundu gaidīšana, kad arī otrs tests bija negatīvs, varēju doties uz treniņiem.
Mēs varam iziet ārā pastaigāties, bet noteikums ir tāds, ka nevaram kontaktēties ar cilvēkiem, kas neatrodas šajā burbulī. Uz sacensību vietu varam doties gan ar savu transportu, gan organizatori ir nodrošinājuši transportu.
Visi sportisti to ievēro, jo saprotam, ka šī sezona varēja arī nenotikt.
Tev ir kas palīdz sacensībās un treniņos?
Man asistē Daniels Kristapsons. Viņš palīdz ar atjaunošanos, masu startā ar taktiskām lietām. Neesmu viens. Daniels ir bijušais riteņbraucējs, mums abiem ir labs kontakts, esam pazīstami kopš bērnības.
Viņa atbalsts ir nozīmīgs, kaut vai dažādu scenāriju izstrādē masu startā.
Citos ziemas sporta veidos sezona sākās laikus, jums tikai tagad.
Starptautiskā federācija to risināja, bet kādu laiku nebija zināms, kādā veidā tas notiks, un nebija zināms, kur. Startējam telpās, līdz ar to ir zināmi nosacījumi. Mēs esam priecīgi, ka sacensības notiek, viss ir ļoti augstā līmenī.
Nav sajūtas, ka esam ieslodzītie, par visu ir padomāts, organizatoriskais līmenis ir ļoti augsts. Hērenvēnas burbulī paliksim līdz pasaules čempionāta beigām. Visiem ir pieejami treniņi, katrai grupai iedalīts savs laiks.
Pēc pasaules čempionāta varbūt vēl būs kādas lokālas sacensības Incelē, kur vēlētos veikt tehniskā materiāla testus. Nākamā sezona būs daudz svarīgāka.
Kāds ir tavs šīs sezonas mērķis?
Vēlos redzēt progresu tehniskajā un fiziskajā ziņā salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem. Manuprāt, esmu uz pareizā ceļa. Kāpums varbūt nav tik straujš, bet darbs tiek darīts ar skatu uz Pekinu.
Tas ir mans ilgtermiņa plāns. Olimpiskajām spēlēm nākamajā sezonā varēs kvalificēties trīs Pasaules kausa posmos, labākie 24 masu startā tiks uz Pekinu. Cīņa būs ļoti sīva, jo konkurence ir liela, spēku samēri izlīdzinājušies.
Jā, aizvadītajā nedēļas nogalē dominēja nīderlandieši, taču nav tā, ka viņiem nevajadzētu uztraukties. Pēdējos gados konkurence ir tikai augusi.
