Atsedz Krievijas biznesa aizkulises 1
Vairāki Rietumu uzņēmēji ir salīdzinājuši biznesa klimatu Krievijā ar Staļina diktatūras laikiem, taču daži biznesmeņi peļņas dēļ ir gatavi spodrināt Putina režīma tēlu.
Kelvijs pret Avetisjanu
Februārī Krievijā tika aizturēts un apsūdzēts krāpniecībā ASV uzņēmējs Maikls Kelvijs, kurš bija izveidojis privātu investīciju firmu “Baring Vostok” un plānoja to paplašināt, pārņemot kontroli pār Krievijas banku “Vostochny Bank”.
Iegūt savā īpašumā “Vostochny Bank” gribēja arī Krievijas uzņēmējs Artems Avetisjans, kuram ir sakari Kremļa aprindās.
Biznesa strīds noveda pie Kelvija aresta, kurš joprojām atrodas apcietinājumā, un tiesu darbiem par bankas piederību. Londonas Starptautiskā arbitrāžas tiesa lēma par labu Kelvijam, liedzot Avetisjanam pirkt bankas akcijas, lai kopā ar partneriem iegūtu kontroli pār “Vostochny Bank”, ziņo laikraksts “The Financial Times”.
Tiesa deva atļauju Kelvija firmai “Baring Vostok” iesniegt prasību pret Avetisjana firmu “Finvision Holdings”.
Pret korumpantiem ar Magnitska likumu
Britu uzņēmējs Bils Brauders, kurš savulaik izveidoja Krievijā lielāko investīciju fondu “Hermitage Capital”, paziņojis, ka ieguldītāji, kas grib darboties Krievijā, riskē ar savu dzīvību un klientu naudu, atzīmē izdevums “IntelliNews”. Viņaprāt, pašreizējais biznesa klimats Krievijā atgādina Staļina tīrīšanu laikus pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās.
Brauders, kurš pēc izraidīšanas no Krievijas kļuvis par cilvēktiesību aktīvistu, ir panācis tā dēvētā Magnitska likuma pieņemšanu vairākās valstīs. Sergejs Magnitskis bija viņa fonda “Hermitage Capital” jurists, kurš atmaskoja 230 miljonu dolāru nodokļu krāpniecības shēmu Krievijas varas iestādēs.
Krievijas “likumsargi” par vainīgo padarīja pašu trauksmes cēlēju, kurš 2009. gadā nomira cietumā, nesaņēmis medicīnisko palīdzību. Magnitska likums paredz sankcijas pret virkni Krievijas amatpersonu, kas saistītas ar Magnitska nāvi.
Saistībā ar Magnitska likumu ASV ir vērstas sankcijas pret vairākiem desmitiem Krievijas amatpersonu. Amerikā dzimušais un Londonā dzīvojošais Brauders ir paudis vilšanos, ka Britānijas varas iestādes nav pietiekami apzinājušas Krievijas netīrās naudas plūsmas, kas ieguldītas nekustamajos īpašumos Apvienotajā Karalistē. Brauders paredzējis apmeklēt Īriju, Zviedriju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Dāniju un Nīderlandi, lai mudinātu šo valstu likumdevējus un finanšu regulatorus stingrāk izvērtēt naudas plūsmu no Krievijas un patiesā labuma guvējus tās izmantošanā.
Brauders turpina cīņu pret naudas atmazgātavām
Ārzemju ieguldītāji pērn ir izņēmuši no fondiem Krievijā vairāk nekā vienu miljardu dolāru, un šis process šogad ir paātrinājies pēc Kelvija aresta un jaunu ASV sankciju draudiem pret Krieviju. Zviedru ieguldītājiem piederošie fondi “Prosperity” un “East Capital”, kas darbojas Krievijā kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, ir vieni no nedaudzajiem, kam vēl ir biroji Krievijā.
Fondā “Prosperity” ir trīs miljardi dolāru, kas ar divu procentu likmi dod tā ieguldītājiem 60 miljonus dolāru gadā. “Viņi grib saglabāt šo naudas plūsmu, cerot, ka apkārt notiekošie aresti un slepkavības viņus neskars,” drūmi prognozējis Brauders intervijā
izdevumam “IntelliNews”. Brauders atceras, ka savulaik apsveicis Kremļa sankcionēto naftas magnāta Mihaila Hodorkovska arestu, to uztverot kā vēršanos pret korupciju. Braudera fonds “Hermitage Capital” publiskojis atmaskojošus materiālus par plašu korupciju Krievijas valsts firmās “Gazprom”, “Unified Energy Systems”, “Transneft” un “Surgutneftegas”.
Atceroties notikušo, Brauders uzskata, ka viņam paveicies tikt izraidītam no Krievijas, nevis tikt ieslodzītam ar neparedzamām sekām. Pēc Braudera saceltās trauksmes par simtiem miljardu Krievijas naudas atmazgāšanu turpinās izmeklēšana vairākās ziemeļvalstu un Baltijas valstu bankās.
Aprīļa sākumā Maskavā bija paredzēta ārzemju ieguldītāju konference, taču vairāki varbūtējie dalībnieki ir atteikušies no piedalīšanās pēc Kelvija aresta, atzīmē “FT”.
