Babītes auklēm no pašvaldības – piga. Pašvaldības aukļu darbu novērtē pat divreiz zemāk nekā valsts 0
Valsts varas lēmumu no šā gada jūnija vairs neatbalstīt ģimenes ar līdzmaksājumu privātajiem bērnudārziem un auklēm nevar saukt par labu demogrāfijas politikai. It kā vairākums ģimeņu Latvijā dzīvotu cepures kuldamas, izceļošana no valsts būtu tikai slikts sapnis un bērni mūsu zemē dzimtu kā ražīgās afrikāņu vai aziātu saimēs. Lielo politiķu īstermiņa domāšanai seko arī vairāku pašvaldību deputāti, aukļu pakalpojumam piešķirot krietni mazāk naudas salīdzinājumā ar valsts maksātajiem 142 eiro mēnesī par viena bērna pieskatīšanu. Dažam novadam un pilsētai sanāk par pusi, citam par trešdaļu mazāki cipari. Vietvalžu vidū izceļas Babītes novads, kas grūto un atbildīgo aukļu darbu novērtējis ar apaļu nulli.
Līdz šim aukļu pakalpojumu kopā ar valsti atbalstījušas 12 Latvijas pašvaldības. Trīs gados aukļu reģistrā reģistrējušās vairāk nekā 2000 personas.
Aprēķinos pazūd jēga
Nav jau Babītes novads no tiem nabadzīgākajiem – šā gada budžeta ieņēmumi mērāmi vairāk nekā 12 miljonos. Iedzīvotāju skaits kopš 2009. gada pastāvīgi palielinās un ir jau pārsniedzis 10 tūkstošus, pērn uzstādīts jaundzimušo rekords – pasaulē nākuši 138 mazuļi. Pašvaldībai savu pirmsskolas izglītības iestāžu jeb bērnudārzu pietrūkst, tāpēc ap 330 bērnu apmeklē privātās iestādes, vēl 90 bērnu vecāki cer sagaidīt vietu pašvaldības dārziņā, stāsta novada izglītības speciāliste Elga Jonina. Aukļu pakalpojuma statistikas pēdējie cipari rādot, ka novadā reģistrētas 13 aukles, kas pieskatīja 13 bērnus. Ne laikā, kad valsts līdzfinansēja privātos bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējus, ne tagad Babītes novada dome auklēm finansējumu nepiešķir.
Pēdējā saruna domē par iespējamo atbalstu notikusi šopavasar, taču arī tad pieņemts lēmums – nefinansēt. Pašvaldības arguments esot lielā maksa privātajiem bērnudārziem, skaidro E. Jonina.
– Mums ir viens no augstākajiem līdzfinansējumiem Latvijā – 249 eiro, – viņa norāda. Zvanītājiem, kas interesējās par pašvaldības atbalstu, nācies ieteikt privāto bērnudārzu.
No maksātājām skopākā ir Jelgavas pilsētas dome, 57 miljonu gada budžetā atvēlot aukļu pakalpojumam par katru bērnu 60 eiro mēnesī. Zinot, ka valsts atbalsts beidzas, izvērtējuši sava budžeta iespējas un, izmantojot valsts izstrādāto aprēķina metodiku, ieguvuši šādu ciparu, stāsta Jelgavas pilsētas domes galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Sarmīte Joma. Praktiķi domē diskutējuši, ka nevar salīdzināt īpaši izveidoto bērnudārza vidi un speciālistu kvalifikāciju ar auklītes sniegto pakalpojumu “savā guļamistabā”.
– Es negribu teikt, ka viņa ir sliktāka, viņa noteikti nodrošina šos ģimenei tuvinātos apstākļus, bet tās izmaksas nebija liekamas ar vienādības zīmi, – domes lēmumu skaidro S. Joma. Vienlaikus viņa atzīst, ka aukle ir labākā alternatīva mazulim agrīnajā pusotra divu gadu vecumā, kad mājas apstākļiem tuvāka atmosfēra būtu drošāka un saudzējošāka. – Vecāki drīkst izvēlēties, – piebilst domes speciāliste.
Aukļu darbu ar 86 eiro mēnesī novērtējušas Carnikavas novada dome, kurai vairāk nekā 12 miljonu ieņēmumu budžets, un Ādažu pašvaldība ar pāri par 13,5 miljoniem ieņēmumu sadaļā.
– Pašvaldība var maksāt tik, cik pieļauj budžets. Nāks jaunais gads, un skatīsimies, ko varam atļauties, – pašvaldības politiku izskaidro Ādažu novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Pēteris Balzāns. Ozolnieku novads, kuram vairāk nekā 13 miljonu ieņēmumu, ģimenēm ar maziem bērniem piešķir “sāpju” pabalstu – tā 80 eiro maksājumu nosauc domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis.
– Taču tas nav auklīšu pabalsts, bet gan pabalsts tāpēc, ka nav nodrošināta vieta mūsu bērnudārzā. Mēs nekontrolējam, kur un kam šī nauda tiek maksāta, – viņš norāda.
Pretēji apgalvojumam par brīvu vecāku izvēli starp bērnudārzu vai aukli pieminētās pašvaldības šīs iespējas ģimenēm ierobežo. Kam ienākumi atļaus, vairāk vai mazāk savilks jostu un algos aukli, pārējiem, gribi negribi, būs jāstūrē mazulis uz privāto bērnudārzu.
Pašvaldības nenovērtē aukļu darbu
Ilgai Hartmanei no Babītes paveicās, ka laikā, kad viņa auklēja mazmeitu Paulu, varēja saņemt finansiālu atbalstu no valsts.
– Grūti saprast, kā pati divus bērnus izaudzināju, – viņa nosaka, kad jautāju, kā ir pensijas gados auklēt mazu bērnu. Pagājušajā gadā meita atgriezusies ierindā iepriekšējā darba vietā, un vecmamma uzņēmusies rūpes par mazo Pauliņu. – Sapratu, ka ar pensiju jaunajiem nekādi nevaru palīdzēt, tāpēc nolēmu reģistrēties par aukli un saņemt 142 eiro no valsts, – stāsta Ilga. Naudas atbalsts bijis svarīgs, jo meitas ģimene domājusi arī par otru mazuli. Izgājusi apmācības un dabūjusi apliecību, lai reģistrētos aukļu reģistrā. – Bija normāli, – viņa nosaka par kursu derīgumu. Pagājušā gada nogalē meita laidusi pasaulē otru mazmeitiņu un Ilgai aukles rūpes beigušās. Tagad viņa strādā, bet divu mazmeitu auklēšanai nav īsti gatava. – Nav viegli, – nosaka vecmāmiņa, taču ko neizdarīsi bērnu dēļ!
Skopāko pašvaldību attieksmi pret aukļu darbu Baiba Pošeiko vērtē negatīvi. – Daudziem vecākiem būs grūti samaksāt auklītei, un pašai ģimenei paliks mazāk naudas, – viņa spriež. Pati savulaik reģistrējusies kā aukle un pieskatījusi Babītē divus pusotru gadu vecus bērnus, kuriem nav bijis vietas bērnudārzā. Tagad jaunā sieviete jau gadu auklē savu mazuli, par darba lietām vēl nedomā, taču atzīst, ka valsts finansējums bijis ļoti svarīgs.
– Tas ir ļoti grūts un atbildīgs darbs, kuru pašvaldība nenovērtē, – saka Ingrīda Haru, arī Babītes novada iedzīvotāja. Nupat būšot pensijas gadi klāt, taču jau iepriekš ik pa laikam auklējusi visus savus piecus mazbērnus. Arī viņa reģistrējusies par aukli un saņēmusi valsts naudu.
Ar profesionāles skatu bērnu pieskatīšanu vērtē Zenta Roderte, Rīgas Aktīvo senioru alianses dibinātās “Vecmāmiņu kontaktbiržas” koordinatore. 2011. gadā izveidotais dienests ģimenēm palīdz pieskatīt bērnus mājās, pavadīt viņus ceļā uz skolu, uz nodarbībām u. c., reizē radot iespēju justies noderīgām un piepelnīties pensijas vecuma kundzēm.
Zentai aukļu kursos nebija jāiet, jo viņai ir gan atbilstoša izglītība, gan garu gadu pieredze, strādājot skolā, bērnudārzā, par mājskolotāju un tagad arī par aukli.
Vaicāta par pašvaldību aprēķiniem aukļu darbam, Zenta kļūst domīga. Savā kontaktbiržas pulkā norunājušas, ka zemākā cena par palīdzēšanu ir divi eiro stundā, tagad spriežot, ka jāpaceļ līdz trīs. – Ja kāds saka – tas par daudz, tad atbildu – mēs taču par bērniem rūpējamies! – Viņa ir neizpratnē, kā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzstājies pret bērnudārza darbinieku atalgojuma paaugstināšanu pirmsskolas pedagogu darba samaksas līmenī. – Kā var teikt, ka bērns līdz skolas vecumam vēl nav jāmāca, ja tas, ko ieliekam līdz pieciem sešiem gadiem, ir tik svarīgi!
Aukle, ja vien viņai ir zināšanas un prasmes, var bērna attīstībā daudz ko paveikt. Kaut vai nesen kādai nepilnus divus gadus vecai meitenītei, kuru Zenta auklējusi, iemācījusi burtus, bet kādam izklaidīgākam puisim, kam draudējusi palīgskola, palīdzējusi tikt uz strīpas.
– Bērniem cenšos dot daudz vairāk, nekā viņi spēj ņemt pretim, zinu, ka pēc tam tas viss nāks atpakaļ ar pluszīmi, – viņa nosaka.
Pašvaldību rēķinātājiem “ekseļu” ailēs un koeficientos pazudis pats svarīgākais – bērnu labklājība un vecāku tiesības izvēlēties, kas viņa atvasei piemērotāks – audzināšana kolektīvā vai dzīve mājas apstākļos ar gādīgu cilvēku blakus. Protams, vienmēr ir negatīvie izņēmumi, taču tādi ir gan vienā, gan otrā gadījumā.
Uzziņa
Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā aktīvi ir 2192 bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji, tajā skaitā 2076 fiziskas personas – aukles.
Reģistrēti bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji
2013 400
2014 828
2015 808
2016 271
Līdz šim laikam no reģistra izslēgtas 116 personas, tai skaitā 13 juridiskas. Visbiežāk tas notiek, pamatojoties uz personas iesniegumu par darbības pārtraukšanu.
Kopš 2013. gada kvalitātes dienests sešos gadījumos ir atteicis reģistrēt personu kā aukli.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta informācija
