Bailes no “nejauša” incidenta. Ukrainas-Krievijas konflikta varbūtību uztver nopietni 9
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien alianses ārlietu ministru sanāksmē Briselē vērsās pie Krievijas ar prasību nekavējoties atvilkt savu karaspēku no Ukrainas robežām.
Līdzīgu aicinājumu izteicis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš šodien tiksies ar NATO valstu ārlietu resoru vadītājiem. Konsultācijās ar kolēģiem Briselē tāpat piedalīsies Pentagona šefs Loids Ostins. ASV un rietumvalstis nopietni uztver pēdējās nedēļās pieaugošās Ukrainas–Krievijas militārā konflikta briesmas, un tas ir viens no Briseles sanāksmes centrālajiem jautājumiem.
ASV valsts sekretārs Blinkens norādījis, ka Krievijas agresīvām un bezatbildīgām darbībām “būs sekas”, jo Vašingtona negrasās tikai noskatīties. Tuvākajās dienās notiks divu amerikāņu karakuģu nosūtīšana uz Melno jūru.
Lielākie draudi
Kopš 2014. gada kara Austrumukrainā nepieredzēta, vērienīga Krievijas karaspēka koncentrēšana Ukrainas pierobežā tika pamanīta marta vidū. Apskatniekiem joprojām nav skaidrs, vai notiekošais ir tikai “zobena vicināšana” vai tiešām gatavošanās karam ar Ukrainu.
Lielbritānijas domnīcas “Chatham House” Krievijas ārpolitikas eksperts Džeimss Šerrs BBC izteicies, ka Maskava Austrumukrainā, iespējams, plāno ko līdzīgu, ko izmantojusi Piedņestrā pret Moldovu un Abhāzijā un Dienvidosetijā pret Gruziju.
Proti, tā izvieto savu karaspēku, ko nosauc par “miera spēkiem”, pašu veicināta konflikta zonā. Tā attiecīgais konflikts tiek “iekonservēts” uz nenoteiktu laiku.
Turklāt ieguvēja ir Krievija, jo valstīm ar šādām teritoriālām problēmām ir praktiski neiespējami iekļūt NATO, bet Ukraina to ļoti vēlas.
Pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku kritiski noskaņoto novērotāju pašā Krievijā noskaņojumu var formulēt šādi: jauns karš ir maz ticams, taču ar Putinu nekad neko nevar zināt.
Tiek apgalvots, ka militārās spriedzes uzturēšana līdz zināmai robežai varētu būt izdevīga tāpat Ukrainai, ņemot vērā, ka prezidenta Volodimira Zelenska popularitāte iekšpolitisko nebūšanu dēļ krītas. Taču bīstamākās ir ne Krievijas un Ukrainas darbības, bet iespēja, ka situāciju izmantos prokremliskie Austrumukrainas separātisti, kas iedibinājuši faktiski bandītiskus režīmus.
“Lielākos draudus es redzu tā sauktās Doņeckas tautas republikas (DTR) un “Luhanskas tautas republikas” (LTR) vadības pozīcijā, jo tai bez šaubām ir izdevīgs “status quo” (pašreizējais) stāvoklis un tā kontrolē šo Ukrainas teritorijas daļu. Ar saviem pēdējā laika paziņojumiem tā ceļ trauksmi un, no vienas puses, aicina Krieviju būt gatavībā iejaukties, bet, no otras, izplata nepārbaudītu informāciju un nelaiž EDSO novērotāju grupas kauju zonā, kaut to paredz vienošanās. Pirmie ieguvēji no kara būtu DTR un LTR vadība. Tas ir acīmredzami,” radiostacijā “Eho Moskvi” komentējis Krievijas politikas lietās labi informētais šīs stacijas galvenais redaktors un žurnālists Aleksejs Venediktovs.
Viņš un arī citi analītiķi Krievijā nobažījušies, ka “aste sāks kustināt suni”. Separātisti varētu sarīkot kādu “nejaušu” incidentu, kas ierautu Krieviju karadarbībā pret Ukrainu. Sekas būtu neprognozējamas.
Arī Pleskavas divīzija
Ukrainas vadība apgalvo, ka pie valsts robežām savilkto Krievijas karavīru un Austrumukrainas kaujinieku skaits jau pārsniedz 80 tūkstošus. Pētnieciskās žurnālistikas organizācija “Conflict Intelligence Team” (CIT) atklājusi, ka vairums pārsviesto armijas vienību izvietojas lauka nometnē Voroņežas apgabalā armijas poligonā “Pogonovo” ap 250 km attālumā no Ukrainas robežas, bet daļa apmetusies Ostrogožskas pilsētas apkaimē, kas ir jau 150 km attālumā no robežas.
Konstatēts liels skaits bruņutehnikas, artilērijas, manītas tuvā darbības rādiusa taktiskās raķetes “Iskander”. Analizējot Krievijas sociālo tīklu vietnēs pieejamos videosižetus, CIT konstatējusi, ka uz Simferopoli Krimā aprīļa sākumā pa dzelzceļu ar vairākiem ešeloniem pārvesta lielākā daļa Pleskavas 76. gaisa desanta karaspēka divīzijas.
Vairāki divīzijas karavīri piedalījās un krita 2014. gada Austrumukrainas karā. Desantnieku nāve oficiāli nekad netika atzīta. Faktu vai nu vispār noliedza, vai klāstīja, ka tie bijuši no aktīvās armijas atvaļinājušies “brīvprātīgie”. Šobrīd Maskava nepagurst atkārtot, ka karaspēka pārvietošana esot tās iekšējā lieta un Krievijas armija nevienu neapdraudot.
Tajā pašā laikā agresivitātē tiek apsūdzēta Ukraina. Pirmdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja citas valstis atturēties no bruņojuma piegādēm Ukrainai, jo tas vairošot “Kijevas režīma militāristisko noskaņojumu”. Ukraina uzsver, ka tās plānos nav atgūt zaudētās teritorijas ar militāru spēku.
Turklāt Maskava nereaģē uz prezidenta Zelenska vēl 26. martā nosūtīto pieprasījumu organizēt telefona sarunu ar Krievijas prezidentu. Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs žurnālistiem noliedz, ka tāds pieprasījums vispār bijis.
Kā Peskovs, tā citi Krievijas politiķi pēdējās dienās pauduši, ka karadarbības gadījumā Austrumukrainā Krievija nepaliks malā un aizsargās “savus pilsoņus”. Vietējo varu un Maskavas skubināti, pēdējos gados daudzi DTR un LTR teritorijās dzīvojošie ir saņēmuši Krievijas pases.
