13.Saeima sanāk uz pirmo sēdi.
13.Saeima sanāk uz pirmo sēdi.
Foto: Ieva Ābele, Saeima

Par 13.Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Mūrnieci. Kas vēl sēdēs Prezidijā? 0

Balsojumā par 13.Saeimas priekšsēdētāju balsu vairākumu ieguvusi Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), kura šo amatu ieņēma arī 12.Saeimā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Lasīt citas ziņas

Uz šo amatu pretendēja arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzītā Dagmāra Beitnere-Le Galla.

CITI ŠOBRĪD LASA

Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka Mūrnieci atbalstīja 44 deputāti, bet Beitneri-Le Gallu – 32 parlamentārieši. Kopumā balsojumā piedalījās 77 deputāti, bet viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu.

Par Mūrnieci nobalsoja apvienības “Attīstībai/Par!” deputāti, kā arī visu trīs 12.Saeimas valdošajā koalīcijā pārstāvēto politisko spēku deputāti, izņemot Jāni Dūklavu (ZZS), kura vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu. Par Le Gallu balsoja jaunievēlēto partiju pārstāvji – deputāti no JKP un “KPV LV”. Savukārt neviens no 23 “Saskaņas” deputātiem balsojumā nepiedalījās.

Mūrniece pateicās par atbalstu un uzsvēra, ka savus pienākumus veiks pēc labākas sirdsapziņas.

Foto: Karīna Miezāja

Līdz pat 13.Saeimas pirmās sēdes dienai nebija skaidrības par topošā parlamenta Prezidija sastāvu, jo partijas joprojām nav vienojušas par jauno koalīcijas sastāvu un valdību, kas apgrūtina iespējas vienoties arī par parlamenta darbu.

Diskusijās par parlamenta spīkera amatu nereti tika piesaukta tradīcija, kas paredz, ka vienas partijas pārziņā nevar būt gan parlamenta priekšsēdētāja, gan Ministru prezidenta amats, tāpēc ar zināmu neizpratni tika vērtēta JKP rīcība, pretendējot uz abiem amatiem.

Ņemot vērā neskaidro spēku sadalījumu, politiķi turpināja neformālās konsultācijas, mēģinot panākt atbalstu saviem kandidātiem.

Otrdien pirms balsojuma vairākas partijas bija izvairīgas par savu pozīciju.

Mūrniece dzimusi 1970.gadā, 2007.gadā viņa Ekonomikas un kultūras augstskolā ieguva profesionālā bakalaura grādu tulkošanā, bet 2009.gadā Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē ieguva 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību.

Mūrniece strādāja par žurnālisti “Lauku Avīzē”, savukārt 2011.gadā tika ievēlēta 11.Saeimā no nacionālās apvienības saraksta. Viņa tika ievēlēta arī 12.Saeimā, kā arī šajā parlamenta sasaukumā.

Reklāma
Reklāma

Kā ziņots, citiem amatiem Prezidijā “Attīstībai/Par!” varētu virzīt Mariju Golubevu, “Saskaņa” – Andreju Klementjevu, “KPV LV” – Artusu Kaimiņu, bet Zaļo un zemnieku savienība – Gundaru Daudzi.

Par 13.Saeimas priekšsēdētājas biedri ievēlēta Beitnere-Le Galla

Par 13.Saeimas priekšsēdētājas biedri otrdien ievēlēta Jaunās konservatīvās partijas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Uz priekšsēdētājas biedra amatu kandidēja arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Gundars Daudze, bet viņš saņēma mazāku atbalstu, tāpēc netika ievēlēts.

Par Beitneri-Le Gallu nobalsoja 65 deputāti, bet par Daudzi – 34.

Beitnere-Le Galla 2017.gada jūnijā tika ievēlēta Jūrmalas domē no partijas “Tev, Jūrmalai” saraksta. Savukārt šogad oktobrī viņa tika ievēlēta 13.Saeimā.

Politiķei ir maģistra grāds vēsturē un doktora grāds socioloģijā.

Beitnere-Le Galla kandidēja arī uz Saeimas priekšsēdētājas amatu, bet vairākuma atbalstu guva iepriekšējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Kopumā Saeimas Prezidijā darbojas divi priekšsēdētāja biedri, un Beitnere-Le Galla ievēlēta pirmajā no šiem amatiem. Vēl gaidāmas otrā biedra vēlēšanas.

Iepriekš “KPV LV” paudusi, ka darbam Prezidijā virzīs arī Artusu Kaimiņu. Neoficiāli tiek pieļauts, ka priekšsēdētāja biedra amata kandidātu izvirzīs arī “Jaunā Vienotība”, tomēr tās politiķi norāda, ka frakcija vēl lems par šo jautājumu.

Par Saeimas priekšsēdētāja otro vietnieci ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas priekšsēdētāja otro biedri ir ievēlēta Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Uz šo amatu kandidēja arī Artuss Kaimiņš (KPV LV), tomēr viņš saņēma mazāku balsu skaitu.

Lībiņu-Egneri atbalstīja 65 deputāti, bet Kaimiņu – 31 parlamentārietis. Divas vēlēšanu zīmes bija nederīgas.

Par Lībiņu-Egneri savu balsi atdeva visi “Jaunās Vienotības” un apvienības “Attīstībai/Par!” deputāti, kā arī no “Saskaņas” ievēlētie parlamentārieši, izņemot Jūliju Stepaņenko, kura balsojumā nepiedalījās. Par Lībiņu-Egneri nobalsoja Zaļo un zemnieku savienības deputāti, izņemot Armandu Krauzi, kurš balsojumā nepiedalījās, un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāti, izņemot Aleksandru Kiršteinu, kura balss tika atzīta par nederīgu.

Savukārt par Kaimiņu nobalsoja visi Jaunās konservatīvās partijas deputāti un parlamentārieši no KPV LV”, izņemot Didzi Šmitu, kura balss tika atzīta par nederīgu.

Lībiņa-Egnere jau 11.Saeimas laikā pildīja parlamenta priekšsēdētāja biedres pienākumus, šajā amatā nomainot deputāti Ingu Biti (LRA). Par Saeimas priekšsēdētāja vietnieku Lībiņa-Egnere bija ievēlēta arī 12.Saeimā.

Politiķe ir dzimusi 1977.gadā. Lībiņa-Egnere 2002.gadā Freiburgas Universitātē, Vācijā, ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē, bet 2007.gadā – tiesību doktora zinātnisko grādu Latvijas Universitātē.

Savulaik Lībiņa-Egnere bija Satversmes tiesas tiesneša palīdze, vēlāk viņa sāka strādāt par lektori Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Tāpat viņa bija zvērināta advokāte birojā “Liepa, Skopiņa/Borenius”, savukārt 2007.gadā viņa kļuva par toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieci juridiskajos jautājumos.

Savukārt 2011.gadā politiķe no Zatlera vadītās Reformu partijas saraksta tika ievēlēta Saeimā. Tuvinoties Reformu partijai un “Vienotībai”, Lībiņa-Egnere iestājās “Vienotībā” un no šīs partijas saraksta tika ievēlēta parlamenta iepriekšējā sasaukuma un arī 13.Saeimā.

Andrejs Klementjevs no “Saskaņas” ievēlēts par 13.Saeimas sekretāru

13.Saeimas sekretāra amatā un līdz ar to arī parlamenta Prezidijā ievēlēts deputāts Andrejs Klementjevs (S).

Klementjevs bija vienīgais kandidāts uz sekretāra amatu.

Klementjevu atbalstīja 55 deputāti no “Saskaņas”, “Jaunās Vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības, kā arī “Attīstībai/Par!”. Pret bija 32 parlamentārieši no Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV”. Tikmēr nacionālās apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK par Saeimas sekretāru nebalsoja.

Politiķis arī 12.Saeimas laikā ieņēma Saeimas sekretāra amatu, savukārt 11.Saeimas laikā viņš bija Saeimas priekšsēdētāja otrais biedrs.

Klementjevs dzimis 1973.gadā. Viņš Rīgas Aviācijas universitātē ieguvis ekonomikas zinātņu bakalaura grādu un Latvijas Universitātē sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā.

Kopš 1998.gada Klementjevs ieņēmis Saeimas deputāta amatu, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.

Pirms deputāta amata pildīšanas deputāts strādājis kā Iekšlietu ministrijas Kriminālpolicijas inspektors un bijis policijas leitnants.

Par 13.Saeimas sekretāra biedri ievēlēta Marija Golubeva no Attīstībai/Par

Par 13.Saeimas sekretāra biedri un līdz ar to parlamenta Prezidijā ievēlēta deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”).

Gulubeva bija vienīgā izvirzītā kandidāte uz šo amatu. Viņas kandidatūru atbalstīja 64 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši. Viena vēlēšanu zīme bija nederīga.

Kopš 2014.gada Golubeva ir valdes locekle SIA “RHC Consulting”, savukārt no 2014.gada līdz 2016.gadam viņa bija domnīcas “Providus” attīstības direktore, liecina viņas pārstāvētās partijas mājaslapā “kustibapar.lv” publicētā informācija.

Politiķe savulaik bijusi konsultante Valsts kancelejā, kā arī vadošā pētniece “Providus” no 2004.gada līdz 2012.gadam.

Golubeva ieguvusi izglītību Kembridžas universitātē un Centrālās Eiropas universitātē Budapeštā.

Savus amatus saglabājuši trīs no piecām 12.Saeimas Prezidija amatpersonām – Mūrniece, Lībiņa-Egnere un Klementjevs.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.