Baltijas valstis gatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam: izstrādāti arī scenāriji triecieniem Krievijas teritorijā 0
Lietuva, Latvija un Igaunija arvien rūpīgāk gatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam, vienlaikus rēķinoties arī ar scenāriju, kurā ASV militārais atbalsts varētu nebūt tik ātrs vai plašs, kā Baltijas valstis vēlētos. Par to plašā materiālā žurnālā “The Atlantic” raksta žurnālists Īzaks Stenlijs-Bekers, kurš vairākas nedēļas pavadījis Baltijas valstīs, vērojot militārās mācības un runājot ar politiķiem un militārpersonām.
Viens no scenārijiem paredz, ka iespējamā Krievijas iebrukuma gadījumā Baltijas valstis mēģinātu pēc iespējas ilgāk aizkavēt pretinieka virzību, kamēr reģionā ierastos sabiedroto spēki. Vienlaikus tiek plānota arī aizsardzība, izmantojot mīnas, prettanku šķēršļus, bezpilota lidaparātus, sensorus un tālās darbības ieročus.
Gatavojas aizsargāties jau no pirmajām stundām
“The Atlantic” žurnālists vasarā Lietuvas ciematā Bezdoni vērojis militārās mācības, kurās Lietuvas strēlnieku savienības dalībnieki izspēlēja Krievijas iebrukuma scenāriju. Mācībās tika trenēta pretinieka pozīciju ieņemšana, ievainoto evakuācija, izlūkošanas informācijas nodošana un citas darbības kara apstākļos.
Lietuvas armijas komandieris Raimunds Vaikšnors uzsvēris, ka potenciālajam pretiniekam jāzina, ka iebrukums Lietuvas teritorijā nozīmētu arī prettriecienu.
Baltijas valstīm īpaši svarīgas ir pirmās stundas un dienas pēc iespējamā uzbrukuma. Lietuva atrodas sarežģītā ģeogrāfiskā situācijā – Viļņu no Baltkrievijas robežas šķir vien aptuveni 30 kilometri, bet Krievijas Kaļiņingradas apgabals atrodas Lietuvas rietumu pusē.
Tāpēc Baltijas valstis nevar rēķināties ar iespēju atkāpties un vēlāk veikt pretuzbrukumu. Mērķis būtu pēc iespējas ilgāk apturēt pretinieka virzību, lai sabiedrotie paspētu ierasties ar sauszemes spēkiem un aviāciju.
Robežas plānots pārklāt ar sensoriem un droniem
Lietuva jau veido aizsardzības līnijas pie robežas, izbūvējot prettanku grāvjus un uzstādot tā dēvētos “pūķa zobus” – masīvus betona šķēršļus, kuru uzdevums ir apturēt vai palēnināt bruņutehnikas pārvietošanos.
Tāpat plānots plaši izmantot infrasarkanās kameras un akustiskos sensorus. No tiem iegūtā informācija tiktu nodota sabiedrotajiem un analizēta, tostarp ar mākslīgā intelekta palīdzību, lai pēc iespējas ātrāk noteiktu draudus un izvēlētos atbilstošu reakciju.
Baltijas valstis lielu uzmanību pievērš arī bezpilota lidaparātiem, izmantojot Ukrainas kara pieredzi. Lietuvas militārais personāls uzskata, ka droni nākotnes konfliktā varētu būtiski kompensēt Baltijas valstu salīdzinoši nelielo karavīru skaitu.
Tālās darbības raķetes varētu sasniegt Krievijas teritoriju
“The Atlantic” norāda, ka Lietuva, Latvija un Igaunija ir pasūtījušas HIMARS raķešu sistēmas. Materiālā minēts, ka to jaudīgāko precīzo raķešu darbības rādiuss ir aptuveni 300 kilometru.
Tas ir aptuveni tāds pats attālums kā no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas līdz Krievijas otrajai lielākajai pilsētai Sanktpēterburgai.
Līdz ar to Baltijas valstu aizsardzības plāni neaprobežojas tikai ar mēģinājumu apturēt Krievijas spēkus savā teritorijā – tiek apsvērta arī iespēja ar tālās darbības ieročiem vērsties pret militāriem mērķiem dziļāk Krievijas teritorijā.
Kritiskas varētu būt pirmās 72 stundas
Iespējamā uzbrukuma gadījumā NATO dalībvalstu konsultācijas, visticamāk, sāktos vēl pirms Krievijas spēki šķērsotu robežu. NATO ir izstrādāti reģionālās aizsardzības plāni, bet praktiska reakcija būtu atkarīga no dalībvalstu lēmumiem un militāro spēku pieejamības.
NATO Eiropas sabiedroto spēki Baltijas valstīs jau atrodas, un to klātbūtne ir viens no atturēšanas elementiem. Tomēr Baltijas valstu amatpersonas atzīst, ka ASV spējas, īpaši satelītu izlūkošana un noteiktas tālās darbības ieroču sistēmas, būtu grūti pilnībā aizstāt.
Vienlaikus Baltijas valstis arvien vairāk cenšas attīstīt spējas, kas ļautu tām pretoties arī situācijā, kad sabiedroto palīdzība aizkavētos.
Konflikts ātri varētu pāraugt arī Baltijas jūrā
Materiālā aplūkots arī scenārijs, kurā konflikts pēc pirmajām nedēļām paplašinātos Baltijas jūrā. Īpaša nozīme šādā situācijā būtu Zviedrijai piederošajai Gotlandes salai, kas atrodas stratēģiski izdevīgā vietā.
Zviedrija pēc iestāšanās NATO ir pastiprinājusi Gotlandes aizsardzību. Sala varētu tikt izmantota kā nozīmīgs atbalsta punkts aviācijai un jūras spēkiem, turklāt no tās iespējams kontrolēt svarīgus maršrutus Baltijas jūrā.
Žurnāls uzsver, ka Baltijas valstu gatavošanās nenozīmē, ka Krievijas uzbrukums ir nenovēršams vai tūlītējs. Jautājums par Krievijas iespējamiem nodomiem un to, kad tie varētu tikt īstenoti, joprojām ir diskusiju objekts. Taču Baltijas valstu pieeja ir skaidra – gaidīt un cerēt, ka draudi nepiepildīsies, tās nevēlas.
