Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Baltijas valstis un Polija kopīgi vērsīsies pret Krievijas centieniem pārrakstīt Otrā pasaules kara sākuma vēsturi 4

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas ārlietu ministri, pirmdien tiekoties Viļņā, izteikuši apņēmību kopīgi vērsties pret Krievijas centieniem pārrakstīt Otrā pasaules kara sākuma vēsturi.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Kā preses konferencē pēc tikšanās atgādinājis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, Baltijas valstis šajās dienās piemin deportāciju un okupācijas gadadienu, tāpēc “Krievijas centieni pielāgot vēsturi mūsdienu politiskajām spēlēm ir pilnīgi nepieņemami”.

“Molotova-Ribentropa pakts nozīmēja padomju okupāciju [Baltijas valstīm] un agresiju pret Poliju,” viņš piebildis.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs mūžīgi pieminēsim totalitārā režīma upurus, un maldinoša vēstures versija nekādā ziņā netiks pieļauta,” uzsvēris Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Kā atzinis Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs, atceroties deportāciju gadadienu, mums “jāpateicas upuriem, ka šodien esam brīvi”.

Ministri pirmdien nolika ziedus pie padomju okupācijas upuru pieminekļa un pašlaik kopīgi no Viļņas piedalās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru attālinātajā sanāksmē.

“Mēs koordinējam savu rīcību gan attiecībā uz propagandu, gan cīņā pret viltus ziņām, to katru dienu dara mūsu eksperti. Simboliem politikā ir liela nozīme – īpaši tad, ja tie ir piepildīti ar saturu,” paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Pēc viņa teiktā, ministri vienojušies sanāksmē paust kopīgu nostāju, runājot par eiroatlantiskajām attiecībām.

Krievijas Valsts domē maija beigās reģistrēta iniciatīva atsaukt pirms trim gadu desmitiem parlamentā pieņemto Molotova-Ribentropa pakta nosodījumu, jo tas esot pieņemts “tolaik pieaugošās politiskās nestabilitātes apstākļos” un neatbilstot “vēsturiskā taisnīguma principiem”.

Lietuvas ārlietu ministrs šo iniciatīvu vērtējis kā kārtējo mēģinājumu falsificēt vēsturi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.