Rakstniece Inga Gaile ieguvusi Latvijas Literatūras gada balvu par labāko prozas darbu – romānu “Skaistās”.
Rakstniece Inga Gaile ieguvusi Latvijas Literatūras gada balvu par labāko prozas darbu – romānu “Skaistās”.
Ekrānuzņēmums no lsm.lv

Balva lamājas televīzijā? Šogad cita “Latvijas Literatūras gada balva 2020” 0

Krīze un pandēmija pagaidām nav nākusi par ļaunu “Latvijas Literatūras gada balvai 2020”! To vislabāk redzējām apbalvošanas ceremonijā, kas 30. aprīlī norisinājās tikai ierakstā TV ekrānos, piedaloties raidījuma “Literatūre” veidotajiem (rež. Uģis Olte, vadītāji – Marta Selecka un Gustavs Terzens, galvenajā lomā rakstnieki un “Latvijas dzelzceļš”).

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Fonā plūda industriāli skati, sliedes, vilcieni, dzelzceļa darbinieki, brīžiem arī Latvijas meža, pļavu un mazpilsētu āres, gaisā droši vien jaucās dīzeļa, pavasara un aukstā vēja smaržas, raidījuma vadītāji laikus apciemoja balvu ieguvējus viņu ierastajā dabiskajā vidē. Bija sirsnīga un pārsteidzoši neintroverta noskaņa, jo kritiskie risinājumi (braucam ciemos un filmējam!) pavēra jaunas šķautnes tajā, kāds ir rakstnieks pats un kādos apstākļos jūtas mājīgi, atraisīti vai tieši otrādi – saspringti joko, jo varbūt ir nedaudz apmulsis.

Vienā elpas vilcienā par sevi – tā bija jārīkojas katram nominētajam pieteikumos, tāpēc šīs pāris sekundes likās vērtīgas. Man vienmēr šķitis, ka rakstītā vārda radītāju runas modulācijas ir nākamais posms, ko iepazīt pēc autora tekstiem. Tas nav obligāti, taču kamera atklāj šī viena elpas vilciena (ar citiem – transporta vilcieniem – fonā) noskaņu laikā, kad visvairāk baidāmies no slimības, kas var iedragāt mūsu dabisko spēju elpot. Jā, varbūt šis smalkais kalambūrs ar vilcieniem un vilcieniem, pievēršot atkal uzmanību ziņās nodrillētajai tēmai, nav pārlieku oriģināls, taču pašironija pašlaik ir tikpat dabiska reakcija kā bailes. Tas ir banāli, bet literāri.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt laureātiem uzdevums jau nozīmīgāks: apmaiņā pret balvu – pastaiga un ekskursija, kā teica Marta Selecka, pasniedzot eleganto LALIGABA lampiņu. Bērnu literatūrā uzvaru svin Viesturs Ķerus ar stāstu “Meža meitene Maija”, un raidījums aizved mūs uz Lesteni pie Viestura meitiņām. Dzejā – Jānis Vādons ar “Klusuma formu”, paciemojamies Kuldīgas baznīcā.

Mūža balvas ieguvējs Juris Zvirgzdiņš mūs un Martu Selecku satiek Rīgas parkā uz soliņa, savukārt speciālbalvas ieguvējs, Montas Kromas festivāla pārstāvis Artis Ostups – tunelī, par kuru pārdabiski savam laikam rakstījusi Kroma. Kapi un vēl nedaudz parki paliek prozistei Ingai Gailei (romāns “Skaistās”) un debitantam Rvīnam Vardem (stāsti “Kas te notiek”). Interesantie piedzīvojumi ar elektrības meklēšanu – kur lai iesprauž jauniegūto lampiņu? Kā izrādās, arī kapos var sarunāt rozeti.

“Zini, kā es lasīšu? Tad redzēsi!” teica Gustavs Terzens, paralēli Martas ceļojumam pie laureātiem rīkodams “distancētos laureātu tekstu” lasījumus ar mikrofonu, planšeti un minimālu skaitu nejaušu garāmgājēju Rīgas parkos un tuneļos.

Visu redzējām, tāpat atcerējāmies, kā parasti noris LALIGABA pasniegšanas ceremonija: pirmkārt, nekad neesmu manījusi, ka uz to būtu ielūgts plašs viesu skaits, kur nu vēl visa Latvija (dažreiz nākas papildus jautāt kādam – kur notiek un vai laidīs iekšā?), otrkārt, pēdējā laikā arī uz skatuves nevarēja iztikt bez videoierakstiem vai animācijām, kas papildināja ceremoniju, it kā teatralitāti aizstājot ar dokumentalitāti. Ceremonijas ieplūšana “Literatūres” pastaigu formātā tikai apstiprina to, cik neatkarīga ir literatūra, cik maz tās cilvēciskā būtība ir pakļauta krīzēm un satricinājumiem. Cik dzīvotspējīga tā ir.

Diskusijas par “neglīto”

Droši vien LALIGABA sakarā jārunā arī par to, kas satricinājis publiku soctīklos. Šoreiz tā ir Ulda Bērziņa parādīšanās TV ekrānos pēc insulta un daži lasītie fragmenti. Par pirmo runa būtu īsa – dzejnieks un tulkotājs, iegūstot balvu par darbu pie senspāņu eposa “Dziesma par manu Sidu”, ir bijis labprātīgi drosmīgs, viņa domu skaidrība ir pārāka par grūtībām, ko sagādājusi slimība. Ir jāpriecājas un jātur īkšķis, lai meistars turpina darbu.

Reklāma
Reklāma

Par otro – varoņa piesauktās “piedirstās debesis”, kas skan dekonstruētā lūgšanā dzemdību ainā koncentrācijas nometnes bordelī (braucošā kravas mašīnā) Ingas Gailes romānā un beigu teikums “ejiet d*rst” Rvīna Vardes stāstā par “Ikea” ārprātu – tās ir līdzīgas formas, bet dažādas izcelsmes un atšķirīgu mērķu radītas literāras provokācijas, izceltas atbilstoši stresa pilnajam pandēmijas laikam un pašas latviešu valodas atļautas. Vai tad parasti nesūdzamies par to, ka latviešu valodā nav īstas lamāšanās iespēju? Un ja pārceļ to, kas ir, televīzijā? Nedaudz ārkārtējiem līdzekļiem jau atkal tiek pierādīta literatūras un valodas dzīvotspēja.

Reiz amerikāņu kritiķe Dženifera Szalai “The New York Times” lapaspusēs salīdzināja literārās balvas ar vecākiem: lasītāji tās gan ir spiesti uzklausīt, bet var arī ignorēt. Literāro balvu ceremoniju tad var salīdzināt ar ciemošanos pie vecākiem (kas tagad diemžēl nav vēlama): skatoties uz to, kā vecāki apliecina dzīvi, nemierīgā “ābola” vienīgā iespēja ir modelēt to, par kādu “ābeli” tas pats gribētu kļūt.

Uzziņa

“Latvijas Literatūras gada balvas 2020” laureāti

• “Labākais dzejas darbs” – Jāņa Vādona dzejoļu krājums “Klusuma forma” (apgāds “Pētergailis”).

• “Labākais prozas darbs” – Ingas Gailes romāns “Skaistās” (“Dienas Grāmata”).

• “Labākais ārvalstu literatūras tulkojums” – Ulža Bērziņa no senspāņu valodas latviskotais varoņepus “Dziesma par manu Sidu” (“Neputns”).

• “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem” – Viestura Ķerus  “Meža meitene Maija” (“Liels un mazs”).

• “Spilgtākā debija” – Rvīna Vardes prozas krājums “Kas te notiek” (Jāņa Rozes apgāds).

• Speciālbalvas ieguvēji – dzejniecei Montai Kromai veltītā “Punctum” literatūras festivāla “Monta. Tu. Monta. Es” veidotāji.

• Latvijas Literatūras mūža balvas ieguvējs – rakstnieks Juris Zvirgzdiņš.

• AS “Latvijas Mediji” speciālbalva – dzejniekam Raimondam Ķirķim par krājumu “Kartes”.