Bēdīgs rekords uzstādīts 15. Saeimas vēlēšanās: ko tas stāsta par šodienas Latviju? 0
15. Saeimas vēlēšanās fiksēta zemākā vēlētāju aktivitāte kopš 1993. gada. TV24 vēlēšanu nakts raidījumā tā vadītājs Armands Puče, žurnāliste un TV24 ētera personība Anita Daukšte un politologs, vēsturnieks un pētnieks Gatis Krūmiņš sprieda, ko tik zema līdzdalība stāsta par sabiedrības attieksmi pret politiku un pašām vēlēšanām.
Raidījuma laikā tika minēta 50,59% aktivitāte, tomēr jaunākie CVK dati rāda, ka vēlēšanās kopumā piedalījušies 51,63% balsstiesīgo jeb 804 180 cilvēki. Arī šis rādītājs ir zemāks nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās – 2018. gadā piedalījās 54,56%, bet 2022. gadā 59,41% balsstiesīgo.
Anita Daukšte uzskata, ka viens no iemesliem zemajai aktivitātei bijis tas, ka priekšvēlēšanu laikā nav izdevies radīt sajūtu par kādu lielu, izšķirošu jautājumu.
“Mēs jau pašā raidījuma sākumā minējām, ka nebija runas par šiem lielajiem jautājumiem, un cilvēkiem nebija būtiska iemesla mobilizēties. Šim balsojumam nebija sajūtas, ka izšķiras kaut kas nozīmīgs,” sacīja Daukšte.
Viņasprāt, savu lomu spēlējusi arī ilgstoši zemā sabiedrības uzticēšanās politiskajām partijām, Saeimai un valdībai.
“Vienreiz taču tam ir jāatspēlējas. Latvijā ir ārkārtīgi zema uzticēšanās politiskajām partijām, ārkārtīgi zema uzticēšanās Saeimai un valdībai. Pat ja ar valdības maiņu tika mēģināts kaut ko darīt, lai šo uzticību palielinātu, redzam, ka tas tomēr nav izdevies,” norādīja žurnāliste.
Daukšte pievērsa uzmanību arī partiju piedāvājumam. Viņas vērtējumā pirms vēlēšanām bijis salīdzinoši maz spilgtu līderu un skaidru ideju, kas spētu cilvēkus mobilizēt doties balsot.
“Mēs paši vēl pirms vēlēšanām, skatoties uz sarakstiem, runājām par to, cik maz ir īstu, spilgtu līderu, pārliecinošu personību un pārliecinošu ideju, par kurām cilvēkiem būtu vērts iet un iestāties. Politikas nedarbi šobrīd atspēlējas,” secināja Daukšte.
Savukārt Gatis Krūmiņš zemo aktivitāti skatīja arī vēsturiskā kontekstā. Viņš salīdzināja mūsdienu politisko komunikāciju ar starpkaru Latviju, kad lielākajām partijām bijuši savi mediji un daudz skaidrāk iezīmētas ideoloģiskās pozīcijas.
“Toreiz partijas strādāja daudz intensīvāk. Lielajām partijām bija savi mediji, kuros tās no savas ideoloģiskās prizmas runāja par visiem jautājumiem – ārpolitiku, izglītību un citām tēmām. Faktiski tās visu laiku izglītoja savu vēlētāju,” skaidroja Krūmiņš.
Viņaprāt, šobrīd daļai vēlētāju var būt grūti saprast, ar ko viena partija būtiski atšķiras no otras.
“Ir pietiekami daudz partiju, par kurām īsti nevar saprast, kas tās ir. Cilvēki tajās ir ļoti dažādi, runā ļoti dažādas un reizēm arī pretrunīgas lietas. Vēlētājam kļūst grūti saprast, ko konkrētais politiskais spēks īsti pārstāv,” sacīja pētnieks.
Vienlaikus Krūmiņš minēja vēl vienu iespējamu skaidrojumu – daļa cilvēku varētu vienkārši nejust pietiekami lielu apdraudējumu vai neapmierinātību, kas viņus mudinātu doties uz vēlēšanām.
“Varbūt vismaz puse balsstiesīgo uzskata, ka viss ir kārtībā un nav vērts iet. Tādā ziņā cilvēki atrodas komforta zonā un nejūt, ka būtu kāda problēma, kas steidzami jārisina,” viņš sprieda.
Tomēr ilgtermiņā tik zema aktivitāte, pēc Krūmiņa domām, nav laba zīme. Jo mazāk cilvēku piedalās vēlēšanās, jo lielāku nozīmi iegūst labi mobilizēts un disciplinēts konkrētas partijas elektorāts.
Viņš arī norādīja, ka sabiedrību zināmā mērā varējusi “iemidzināt” politika, kurā problēmas ilgstoši risinātas ar aizņemtu naudu un budžeta deficītu, nevis sāpīgiem izdevumu samazinājumiem.
“Nav bijis tā, ka mēs būtu daudz ko griezuši nost un tā radījuši lielu sabiedrības neapmierinātību. Taču vienā brīdī tas beigsies, un izskatās, ka šis brīdis tuvojas,” sacīja Krūmiņš.
Abi TV24 vēlēšanu nakts diskusijas dalībnieki zemajā aktivitātē saskata nevis vienu konkrētu iemeslu, bet vairāku faktoru kopumu – zemu uzticēšanos politikai, spilgtu līderu un ideju trūkumu, neskaidru partiju ideoloģisko piedāvājumu un daļas sabiedrības sajūtu, ka nekas pietiekami būtisks šajās vēlēšanās neizšķiras.
