Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija atklāj, kas ārkārtas situācijas laikā visvairāk satrauc pieaugušos 0
Ārkārtējās situācijas laikā ir palielinājies tieši pieaugušo zvanu skaits uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) uzticības tālruni, aģentūru LETA informēja inspekcijā.
Konfliktsituācijas ģimenē
VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene skaidroja, ka laikā no 12.marta departaments kopumā sniedzis 91 telefonisku konsultāciju. No tām septiņas bijušas par konfliktsituācijām ģimenē, sešas – par situācijām, kad bērns cietis no vecāku nolaidības un/vai atstāts bez uzraudzības.
Astoņas reizes lūgtas konsultācijas jautājumos par emocionālo vardarbību no vienaudžu vai darbinieku puses, tikpat – par konfliktsituācijām izglītības iestādēs. Deviņos gadījumos jautāts par tiesībām uz izglītību.
Tāpat bijušas nepieciešamas konsultācijas par dzīves apstākļiem, dzīvokļa jautājumiem, saskarsmi un uzturlīdzekļiem, sociālajām garantijām. Bija nepieciešama palīdzība arī saistībā ar atkarībām, jautājumos, kas saistīti ar bērniem ar invaliditāti, veselības aprūpi un interneta drošību. 34 gadījumos bijušas konsultācijas par citiem jautājumiem.
“Telefona konsultāciju skaits minētajā laika posmā salīdzinoši nav bijis lielāks kā citos periodos, tajā skaitā, jautājumos par problēmsituācijām ģimenē,” sprieda Rācene.
Savukārt rakstveidā ārkārtējās situācijas laikā jautājumos par problēmsituācijām ģimenē saņemti 20 iesniegumi, no kuriem 13 gadījumos tika lūgts iesaistīties Sociālo dienestu vai bāriņtiesu, kā arī vienā gadījumā – policiju. “Arī attiecībā uz rakstveida iesniegumiem nevar apgalvot, ka to skaits būtu pieaudzis,” skaidroja VBTAI pārstāve.
Mainījusies tematika
VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja pastāstīja, ka zvanu skaits un bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 ārkārtējā situācijā bija līdzvērtīgs kā pirms tās.
“Drīzāk var teikt, ka ir mainījusies tematika, par ko zvanītāji vēršas pēc palīdzības, kā arī krasi ir pieaudzis zvanus skaits tieši no pieaugušajiem jautājumos par bērniem,” atklāja Vēja.
VBTAI pieņemto dienesta ziņojumu skaits saglabājies vienmērīgs. Taču līdz ar mācību procesa organizēšanu attālināti visi gadījumi, par ko tikusi sniegta informācija, ir bijuši saistīti ar bērnu tiesību pārkāpumiem ģimenēs, nevis izglītības iestādēs.
Bet VBTAI priekšnieka pienākumu izpildītāja Valentīna Gorbunova informēja, ka pa uzticības tālruni kopš 12.marta ir sniegtas 1200 psiholoģiskās konsultācijas bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.
Aprīlī tās bija 606 konsultācijas, maijā – 289. 60% gadījumu zvanītāji ir bijuši bērni, bet 40% – pieaugušie. “Krīzes laikā zvanus skaits no pieaugušajiem ir bijis salīdzinoši liels,” uzsvēra Gorbunova.
Sarunu tēmu klāsts ir bijis gana mainīgs, bet aktuālākās tēmas ir bijušas saistītas ar domstarpībām ģimenē starp vecākiem, bērniem un citiem ģimenes locekļiem, bērna disciplinēšanu, piemēram, uzvedības problēmām, vecumposma īpatnībām.
Tāpat konsultācijas bijušas saistītas ar šķirtu vecāku savstarpējiem konfliktiem par bērnu aprūpes jautājumiem, saskarsmi, bērna atkarību problēmām, dažādu kaitīgu vielu lietošanu, interneta drošības jautājumiem.
VBTAI sniegusi konsultācijas arī par bērnu emocionālajām problēmām un bērnu tiesību pārkāpumiem ģimenē – pamešanu novārtā, emocionālo, fizisko un seksuālo vardarbību.
Nepieciešama iejaukšanās
Saistībā ar bērnu tiesību pārkāpumiem kopš 12.marta 37 gadījumos informācija nodota sociālajam dienestam, bāriņtiesai vai policijai par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem ģimenēs no vecāku puses, kur kā iemesls tiek minēta nerūpēšanās, emocionāla vai fiziskas vardarbība pret bērnu, kā arī vecāku atkarību problēmas.
Vienā gadījumā informācija par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem iestādē pret bērnu nodota bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem. Tajā skaitā maijā 16 gadījumos informācija nodota sociālajam dienestam, bāriņtiesai vai policijai par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem ģimenēs.
“Ņemot vērā, ka krīzes apstākļos visa bērna ikdiena norit tikai un vienīgi ģimenē, tad arī gadījumi, par kuriem sniegta informācija, bijusi tikai ģimenes kontekstā, kas ir atšķirīgi no mēnešiem pirms pandēmijas,” skaidroja Gorbunova.
Sūdzības par bērnu tiesību pārkāpumiem ir tikušas sniegtas gan par ģimenēm, kas jau ilgstoši ir sociālā dienesta redzeslokā, gan par ģimenēm kaimiņos, kur dzirdama vecāku kliegšana, savstarpēji konflikti, un ģimenēm, kur šķirti vecāki nespēj vienoties par bērnu aprūpes jautājumiem, saskarsmi, tādā veidā ceļot pretenzijas pret bijušo partneri.
Bijušas arī sūdzības par ģimenēm, kur ir ilgstošas savstarpējas attiecību problēmas bērnu un vecāku starpā, kas pāraugušas emocionālos aizvainojumus, bērnam nevēloties vairs uzturēties vecāku dzīvesvietā.
Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā Latvijā par 37% palielinājies izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.
Pērn laikā no 13.marta līdz 23.aprīlim uz ģimenes konfliktiem bija reģistrēti 922 izsaukumi, kas ir vidēji 22 izsaukumi dienā.
Savukārt šogad identiskā laika posmā uz ģimenes konfliktiem bija reģistrēti 1454 izsaukumi, kas ir vidēji 35 izsaukumi dienā jeb par 37% vairāk, nekā 2019.gadā.
Šajos izsaukumos pieņemto policijas lēmumu par varmākas nošķiršanu skaits šogad ir samazinājies. Pērn pieņemti 94 šādi policijas lēmumi, bet šogad ārkārtas situācijas laikā pieņemti 60 policijas lēmumi par nošķiršanu.
