Bestsellers par puiku 0
Jau izsenis apgalvots, ka bērni un dzīvnieki filmās par labu gaumi neliecina. “Brīnums” pierāda pretējo, un, kā uzrāda dāsnie komplimenti un kases ieņēmumi, tam piekrīt gan kinokritiķi, gan skatītāji.
Citādība
Ir grūti būt atšķirīgam, jo īpaši – bērnam, bet Ogijam ar to jāsadzīvo katru dienu. Viņš piedzima ar fizisku defektu, un pat pēc daudzām plastiskajām operācijām, kas ļāva elpot un dzirdēt, zēna seja nav tāda, kā pārējās. Īpaši rūgtos brīžos viņš slēpjas astronautu aizsargķiverē, kas arīdzan uz pasauli ļauj skatīties krietni rožaināk un bez apkārtējo – kā mazu, tā lielu – nepatīkami ieinteresētajiem skatieniem. Ogijs tos ir izturējis jau desmit gadus un visas zinības apguvis mājās, pateicoties savas mammas apņēmībai.
Bet nu Izabela nolēmusi, ka Ogijam laiks posties uz skolu, un, kaut arī viņas vīrs un vecākā meita to uzskata par neprātu, bet pats Ogijs – par teju pašnāvību, viņa neatkāpjas no izlemtā. Skolā, kā jau nojaušams, Ogijam nāksies izkarot savu vietu zem saules, un laba humora izjūta ar ironisku piešprici un “Zvaigžņu karu” sāgas varoņi palīdzēs. Turklāt tas notiks atbilstoši zēna un viņa skolasbiedru vecumam un sociālajam statusam, stereotipiem un vecāku skatījumam uz apkārtējo pasauli un citādību, izjūtot plašu emociju gammu, kas atspoguļos gan apkārtējo neiecietību un pārākuma izrādīšanu, gan ļaus veidot patiesu draudzību un neaizmirstamas atmiņas.
Vecmodīgs sentiments
Filmas “Brīnums” scenārijs veidots pēc R. Dž. Palacio debijas romāna, kura radīšanu iedvesmoja patiesi notikumi (tie apspēlēti arī filmā – epizode par bērnu kafejnīcā). Aizkustinošais stāsts itin drīz guva lasītāju atsaucību, grāmata nonāca “New York Times” bestselleru vidū, kā arī saņēma vairākas balvas, un piecus gadus vēlāk kinoekrānus sasniedza filma, kas izpelnījusies ļoti pozitīvas atsauksmes, taču, piemēram, no Zelta globusu nomināciju saraksta gan izbēgusi, un šeit vietā piesaukt seno apgalvojumu par bērniem un dzīvniekiem – “Brīnumā” ir abi.
Tāpat neiztrūkst vecmodīga sentimenta un inteliģences, ko mūsdienu Holivudā kvalitatīvā izpildījumā atrast grūti – ar britu kino šajā jomā situācija ir mazliet cerīgāka, un “Lācēna Padingtona piedzīvojumi 2” ir viens no svaigākajiem, turklāt kinoteātros vēl skatāmajiem piemēriem. Tas – tāpat kā ģimeniskas vērtības, sarunas un kopā būšana – tikai akcentē mūsdienu skrejošās sabiedrības pseidovērtības, ko nesaudzīgi iemieso Džuliāna māte. Viņas vienīgie atskaites punkti ir nauda un statuss, ne pašas bērna emocijas un kaut mazākā izpratne par tām.
Līdzību vilkšana
Tāpat kā grāmatā, arī filmā Ogija liktenis atklāts no vairākiem skatpunktiem, kas stāstījumam piešķir vairākus slāņus un atklāj puisēna unikālo stāstu. Gan māsa Via, gan viņa labākais draugs Džeks Veils, gan jau pieminētais Džonatans – katram ir sava sāpe, katram ir savs stāsts, un Ogijs to visu satur kopā, ar smiekliem un asarām labiem aktieriem – ar “Istabu” pasaules slavu guvušā Džeikoba Tremblija atveidotā puikas vecāku lomas atveido Džūlija Robertsa un Ouvens Vilsons, otrā plānā redzams arī Mendijs Patinkins –, izspēlējot gan ikdienišķas, gan apzināti sakāpinātas situācijas, ar kurām līdzības var savilkt dažādu vecumu skatītāji. Tas arī ir viens no šīs filmas lielajiem plusiem – dažādo varoņu stāsti un problēmas ar “Brīnuma” sižetiskajām līnijām ļauj identificēties tik daudziem, kaut arī lielākais uzsvars likts uz amerikāņu kultūras un Torntona Vaildera lugas “Mūsu pilsētiņa” zinātājiem, kas kopīgajā bildē tādējādi nezaudē niansētās paralēles.
“Brīnumam” gan pārmet pozitīvismu, taču jāņem vērā fakts, ka filmas autori savai auditorijai vecuma ierobežojumus nav likuši, attiecīgi – darbojušies arī pedagoģiskos nolūkos, labi apzinoties, ka uz lielā ekrāna redzētais tiks pārrunāts, pārdomāts un pēc tā noskatīšanās tiks izdarīti daudzi secinājumi.
Zvaigznes
Režisoram Stīvenam Čboskijam – viņš arī scenārija līdzautors – ir ko teikt gan maziem, gan lieliem, turklāt bez liekas moralizēšanas, vien piespēlējot tēmas, tālāk ļaujot strādāt skatītājam pašam, un tās aptver ļoti plašu cilvēcisko emociju gammu, iekļaujot arī pirmo mīlestību, rutīnā iestrēgušas laulāto attiecības un sarežģītos attiecību tīmekļus pusaudžu vecumā. Priekšplānā izcelts Ogijs, taču emocionāli neatpaliek arī viņa māsa Via, kamēr pārējiem varoņiem piespēlētas otrā plāna un pat statistu lomas, turklāt viņu vidū ir arī oskarotā Džūlija Robertsa, kura gan pēdējos gados Holivudas dīvas lomu iemainījusi pret ģimenes dzīvi.
Retās filmas ar viņas piedalīšanos, kas pēdējos gados atkļuvušas līdz Latvijas kinoteātriem, gan neparāda pilnu šā brīža Robertsas karjeras ainu, taču skaidrs ir tas, ka viņa ir no aktrisēm, kas labas lomas vārdā ir gatava arī neatrasties prožektoru pašā centrā. Taču zvaigzne, protams, ir Džeikobs Tremblijs, kā arī viņa sejas maska, kuras uzlikšana ik reizi prasīja pusotru stundu. Jaunā aktiera sniegums “Istabā” (2015), kas Brī Lārsonei nodrošināja “Oskaru”, bet Tremblijam – nomināciju “Ekrāna aktieru ģildes” balvai, pēc Ogija lomas nu šķiet kā bērnudārznieka iesildīšanās.
“Brīnums”/”Wonder”
ASV, 2017
ASV, Honkonga, 2017.
Režisors: Stīvens Čboskijs.
Lomās: Džeikobs Tremblijs, Džūlija Robertsa, Ouvens Vilsons, Izabela Vidoviča, Mendijs Patinkins.
No 22. decembra “Kino Citadele”, “Cinamon” un “Multikino”, kā arī kinoteātros Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Siguldā un Kuldīgā.
