Zviedrija 2023.gada pavasarī gatava pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem 0
2023. gada 24. marts kā iespējamais datums pilnīgai pārejai uz bezskaidras naudas norēķiniem Zviedrijā tiek minēts lektoru Niklasa Arvidsona no Zviedrijas Karaliskās tehnoloģiju augstskolas un Jonasa Hedmana no Kopenhāgenas Tirdzniecības augstskolas ziņojumā. Tā esot pircēju diktēta tendence. Saskaņā ar viņu pētījuma datiem, lai gan 97% no visām tirdzniecības vietām piedāvā maksāšanas iespējas ar skaidru naudu, taču tikai 18% pircēju tās izmanto, dodot priekšroku norēķiniem ar karti.
Bankas karte vai skaidra nauda?
Zviedrija viennozīmīgi ir viena no elektronisko maksājumu ieviešanas un pielietošanas pirmrindniecēm, krietni apsteidzot daudzas kaimiņu valstis. Saskaņā ar Zviedrijas Tirdzniecības kameras (“Svensk Handeln”) datiem sabiedriskajā transportā, stāvvietu apmaksā, viesnīcās un ēstuvēs līdz pat 90% klientu izmanto kartes kā maksāšanas līdzekli. Skaitļi liecina par ievērojamu skaidrās naudas samazinājumu darījumu kopsummā
Kā apgalvo Niklass Arvidsons, uzņēmēji ir gatavi pāriet pilnībā uz elektroniskajiem tirdzniecības līdzekļiem, kā vienīgo mīnusu minot augstās karšu izmantošanas izmaksas, kas ir 0,4% no katra pirkuma summas. Kā pretarguments tiek minēts, ka uzņēmēju patērētais laiks darbībām ar skaidro naudu kopsummā veido daudz lielākus zaudējumus – 3,9% no katra darījuma summas.
Bankas kartes priekšrocības pirkumu izsekojamībai, kas sabiedrību pasargā no naudas atmazgāšanas, daudzi uztver kā draudu cilvēktiesībām.
Dati, kas attiecas uz mūsu pārvietošanos un iepirkumiem, var sagādāt zināmas neērtības. Kā uzņēmumi, kuri pilnībā pāries uz elektroniskajiem maksājumiem, var nodrošināt mūsu datu aizsardzību? Kas notiks, ja kādu dienu internets nedarbosies?
Šos un citus jautājumus uzdod skaidrās naudas aizstāvis, bijušais valsts policijas šefs Bjorns Eriksons, atgādinot, ka kiberuzbrukumi internetā pēdējos gados krietni ir pārsnieguši fiziskās laupīšanas apmērus. Par labu banknošu un monētu saglabāšanai viņš min arī rūpes par tiem cilvēkiem, kuriem grūtības sagādā datora lietošana.
Bet tā ir tikai aisberga virspuse. Lielākais drauds sabiedrībai, viņaprāt, ir atteikšanās no demokrātiskas sistēmas, kurā maksāšanas līdzekļi ir arī valsts atbildība un īpašums, un šīs sfēras atdošana privāto spēlētāju rokās.
Valsts vai privātais sektors?
Viena no valsts funkcijām ir nodrošināt vienlīdzīgu infrastruktūras pieejamību sabiedrībai neatkarīgi no tā, kur cilvēks dzīvo. Šajā cīņā par skaidrās naudas punktu pieejamību tālākajos Zviedrijas lauku apvidos valsts zaudē. No vienas puses, tā ir valsts atbildība, no otras puses – bankomāti un banku filiāles, kurās tiek nodrošinātas skaidrās naudas pieejamība, pieder privātajam sektoram. Valsts nevar iejaukties uzņēmējdarbībā.
Izmaksu samazināšanas nolūkos privātais sektors, šinī gadījumā bankas, samazina bankomātu un filiāļu skaitu.
No 2011. līdz 2016. gadam šādu filiāļu skaits, kur pieejami darījumi ar skaidro naudu, sarucis uz pusi, bet bankomātu ir kļuvis par 375 mazāk. Tas nozīmē, ka daudziem lauku apvidu cilvēkiem jau šobrīd, lai veiktu darījumus ar skaidro naudu, jāmēro 50, dažiem pat 90 kilometrus.
Zviedrijas valsts bankas rekomendācijās ir minēts, ka bankām ir jānodrošina sabiedrībai pieeja bankomātiem vai darbībām ar skaidro naudu “saprātīgos attālumos”, ieteikums ir 25 km. Bet tā ir tikai rekomendācija, kam nav likuma spēka.
Banku termināļi baznīcās?
Kamēr šķēpi tiek lauzti par un pret pilnīgu vai daļēju maksājumu elektronizāciju un digitalizāciju, tikmēr bankomāti un filiāles izdzīvo tikai lielākajos centros. Tās ir kļuvušas ne tikai vecāku cilvēku, bet arī daudzu sabiedrisko organizāciju un apvienību, tostarp reliģisko organizāciju, galvassāpes. Ko darīt ar skaidro naudu, kas vēl joprojām ir populārs maksāšanas līdzeklis? Vai baznīcās ziedojumu varēs veikt ar bankas karti?
Viena no alternatīviem maksāšanas veidiem ir lietotne SWISH, kas tika ieviesta 2012. gadā.
Instalēta viedtālrunī, ar SWISH var pārskaitīt un saņemt naudu.
Pārsvarā SWISH tiek lietots naudas pārskaitījumiem starp privātām personām, taču aizvien vairāk pieaug uzņēmumu, sabiedrisko organizāciju skaits, kas piedāvā SWISH kā norēķinu veidu. 2018. gadā Zviedrijas valsts bankas ziņojumā par maksāšanas rutīnām minēts, ka 60% no aptaujātajiem lieto SWISH.
UZZIŅA
Banknotes ieviesa rīdzinieks
Zviedrija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kurā tika ieviestas banknotes.
Jauninājumu ieviesa baņķieris no Rīgas Johans Palmstruks, saņemot atļauju no karaļa Kārļa X, taču jau 1668. gadā valsts šo funkciju pārņēma savās rokās.
