Publicitātes foto

Bez treknām subsīdijām degviela netek
 0

Biodegvielas rūpnīcas saistībā ar augstajām izejvielu cenām patlaban produkciju ražo vien periodiski, vienlaikus pārmetot valsts atbalsta trūkumu un Ekonomikas ministrijas neieinteresētību. Vakar ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts žurnālistus iepazīstināja ar savu skatījumu uz nozari, tostarp ar vairākiem izaugsmes modeļiem, kas jau izpelnījās skarbu nozares pārstāvju kritiku. 


Reklāma
Reklāma

 

Nauda iztērēta, uzdevumi nav izpildīti

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Tā īsi var raksturot ekonomikas ministra vērtējumu par nozarē paveikto. D. Pavļuts atgādināja, ka 2003. gadā apstiprinātajā un vēlāk vairākas reizes labotajā valsts programmā “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003 – 2010)” valsts atbalsts nozarei bija noteikts līdz 2010. gadam.

Sākotnēji nozari atbalstīja ar Ls 1 – 1,5 milj. lielu atbalstu gadā, bet vēlāk, turklāt lielās dižķibeles gados valsts atbalsts sasniedza pat vairāk nekā Ls 20 milj. gadā. Kopš 2006. gada nozare pavisam saņēmusi Ls 67, 2 milj. lielu tiešo valsts atbalstu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ražotāji zināja, ka valsts atbalsts 2010. gadā beigsies. Pretēji Ministru kabineta noteikumos prasītajam, nozare nav kļuvusi konkurētspējīga. Nodokļu ieņēmumi ir ar mīnusa zīmi budžetā (67% produkcijas eksportē, tāpēc valsts viņiem atmaksā PVN – Red.), izmaksas uz vienu darba vietu – ļoti augstas. Ja izmantotu iepriekšējo metodiku, tad šajā gadā valstij būtu jākompensē 39 līdz 60 santīmus par litru ražotās biodegvielas,” tā D. Pavļuts.

Viņš piebilst, ka biodegvielas īpatsvaram kopējā tautsaimniecībā un degvielas tirgū 2010. gadā bija jāsasniedz 5,75%, tomēr tas bija vien 2,96% liels. 75 000 tonnu vietā faktiski ražoja 58 283 tonnas.

Nav samazinājušās lauksaimniecībā neizmantotās zemes platības, saimnieki rapsi audzējot galvenokārt Zemgalē, kur tas izspiež citas pārtikas ražošanai vajadzīgās kultūras.

 

“Investīcijas nozarē sasniedza 78 miljonus latu. Tas nozīmē, ka valsts ar samaksāto 67 miljonu latu lielo atbalstu tās ir gandrīz nosegusi. Pusi no izejvielām degvielas ražotāji pērk citās valstīs un 67 procentus produkcijas eksportē. Mēs atbalsta shēmu neradījām eksportam, citu valstu, tostarp Lietuvas, Igaunijas un Francijas atbalstam,” tā ekonomikas ministrs. Viņš uzsver – patlaban jārunā par jaunas atbalsta kārtības veidošanu, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi.

 

Patlaban Latvijā ražoto biodegvielu ved uz Mažeiķiem, kur to sajauc ar fosilo degvielu un ved uz Latviju. Aprēķinu, cik daudz paši sevi nodrošinām ar biodegvielu, nav.

 

Pārmet 
naida kurināšanu

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs ministra piedāvātos izaugsmes modeļus vakar nosauca par “primitīviem”. Paskaidrosim, ka pirmais modelis paredz Ls 5 milj. – Ls 8 milj. lielu atbalstu nozarei proporcionāli ražotajam biodegvielas daudzumam, otrs – tikpat lielu atbalstu proporcionāli uzrādītajam SEG ietaupījumam, bet trešais, kuru sliecas atbalstīt EM – obligātā biodegvielas piejaukuma palielināšanu no 5 līdz 7% gan dīzeļdegvielai, gan arī benzīnam no 2015. gada, neprasot no valsts budžeta ne santīma.

Reklāma
Reklāma

D. Znatnajs teic, ka ministrs patlaban “kurina naidu”. “Uzņēmumos ir vairāki periodi, kad tie izdevīgās izejvielu iepirkuma cenas dēļ var darboties bez valsts atbalsta. Mums ir vajadzīga valsts aizmugure, ja bankas to zina, tad varam aizņemties naudu apgrozāmo līdzekļu pirkumam,” tā D. Znatnajs.

 

Ražotnes nedarbojas

SIA “Jaunpagasts plus” nedarbojas kopš aizvadītā gada marta. Uzņēmums bioetanolu iepērk, lai varētu izpildīt līgumsaistības ar piegādātājiem. 200 darbinieki no darba nav atbrīvoti, viņi veic dažādus palīgdarbus. “Aptuveni 60 darbinieku ir tādi, kuru apmācībām ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks,” skaidro uzņēmuma pārstāve Una Ulme-Sila. Viņa teic, ka uzņēmumam līdz brīdim, kad tas kļūs konkurētspējīgs, vēl ir vajadzīgs valsts atbalsts degvielas ražošanai divu gadu garumā.

 

Savukārt LPKS “Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža teic, ka lauksaimnieku biodīzeļdegvielas rūpnīca varot iztikt arī bez valsts atbalsta, tomēr “stabilizējoša subsīdija noderētu”. Viņš teic, ka patlaban kooperatīvam piederošā biodegvielas rūpnīca nedarbojas. Tā darbu atsākšot pavasarī, kad būs jāpilda parakstītie līgumi.

 

“Visizdevīgāk rapsi ir pārdot, nevis ražot no tā biodegvielu, tāpēc mēs ražošanai esam atstājuši vien pašu nepieciešamāko rezervi,” stāsta E. Ruža.

“Valdība pieradināja biodegvielas ražotājus pie pārāk treknām subsīdijām un patlaban tās vēlas atņemt. Ir jāuzņemas atbildība par tiem, ko pieradina. Patlaban līdzīgi notiek ar atbalstu biogāzes nozarei, kur ir ļoti liels atbalsts investīcijām un obligātajam elektroenerģijas iepirkumam. Manuprāt, šo nozari gaida līdzīgs liktenis kā biogāzes ražošanu – nevarēs to ilgi tik dāsni atbalstīt,” vēlāk atzina E. Ruža.

Biodegvielas ražotāji un ekonomikas ministrs pirms nozares attīstības koncepcijas iesniegšanas valdībai diskutēšot nākamo divu nedēļu laikā. Diskusija būs interesanta arī tāpēc, ka vairāki biodegvielas uzņēmumu īpašnieki ir iekļauti Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.