Liepājas uzņēmuma “Liepājas enerģija” valdes loceklis Jānis Bērziņš: “Bez valsts atbalsta mazās koģenerācijas stacijas nebūs spējīgas izdzīvot, līdz ar to izredzes turpināt darbību būs tikai lielajām.”
Liepājas uzņēmuma “Liepājas enerģija” valdes loceklis Jānis Bērziņš: “Bez valsts atbalsta mazās koģenerācijas stacijas nebūs spējīgas izdzīvot, līdz ar to izredzes turpināt darbību būs tikai lielajām.”
Publicitātes foto

Bez valsts atbalsta koģenerācijas stacijas neizdzīvos 4

Kaut arī koģenerācijas staciju lietderība, sevišķi tuvu vietām, kur saražoto siltumu un elektroenerģiju patērē, vienmēr ir lielāka, nekā ražojot to atsevišķās līdzvērtīgās iekārtās, aizvadītajos divos gados Latvijā samazinājies to skaits.

Reklāma
Reklāma

Koģenerācijas staciju skaits rūk

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Liepājas uzņēmuma “Liepājas enerģija” valdes loceklis Jānis Bērziņš saka, ka koģenerācijas staciju skaits sarucis tāpēc, ka 2017. gadā stājās spēkā desmit gadu ierobežojums valsts atbalstam obligātā iepirkuma un jaudas maksājuma veidā.

Līdz 2017. gada vidum Latvijā koģenerācijas staciju skaits auga, līdz ar to palielinājās arī koģenerācijā saražotais siltumenerģijas daudzums. Bet, koģenerācijas staciju skaitam samazinoties, siltumenerģiju vairāk sāka ražot katlumājās.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Valsts atbalsta ierobežojuma dēļ tās koģenerācijas stacijas, kuras jau bija darbojušās desmit gadus vai vēl ilgāk, bija spiestas pārtraukt darbību,” piebilst uzņēmuma pārstāvis.

“Savukārt jaunas pašlaik vairs netiek būvētas, un arī tām, kuras darbojas pašlaik, pakāpeniski beidzas atbalsta termiņi.”

Bez atbalsta nevar

Viņaprāt, bez valsts atbalsta mazās koģenerācijas stacijas nebūs spējīgas izdzīvot, līdz ar to izredzes turpināt darbību būs tikai lielajām. Izņēmums varētu būt tie gadījumi, kad elektroenerģija tiks ražota iekšējam patēriņam, samazinot pirktās elektrības daudzumu un izmaksas par to.

2012. gadā uzņēmums “Liepājas enerģija” uzbūvēja jaunu koģenerācijas staciju, kurā par kurināmo izmanto koksnes šķeldu. Jānis Bērziņš stāsta, ka stacija gadā saražo ap septiņdesmit tūkstošiem MWh siltumenerģijas un četrpadsmit tūkstošus MWh elektroenerģijas.

Saražoto elektroenerģiju uzņēmums pārdod AS “Enerģijas publiskais tirgotājs”. Bet pārdot varot nevis visu saražoto elektroenerģiju, bet tikai to, kas paliek pāri – daļa nepieciešama stacijas darbībai. Gadā uzņēmums pārdod vidēji ap desmit tūkstošiem MWh elektroenerģijas, kas saražota, sadedzinot koksnes šķeldu.

Aizvadītajos gados, modernizējot ražošanas un pārvades infrastruktūru, to skaitā siltuma un elektroenerģijas ieguvē izmantojot divas koģenerācijas stacijas, uzņēmumam izdevies būtiski samazināt siltuma tarifus Liepājas iedzīvotājiem. Viņaprāt, tas uzskatāmi vēlreiz pierāda koģenerācijas staciju efektivitāti un lietderību.

Uzziņa

SIA “Liepājas enerģija” CV

SIA “Liepājas enerģija” nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību, kā arī elektroenerģijas ražošanu. Uzņēmums dibināts 2005. gadā. 2017. gadā “Liepājas enerģija” saņēma Valsts vides dienesta (VVD) iedibināto Zaļās izcilības balvu, kas ir apliecinājums vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanai un pašiniciatīvai vides ilgtspējā.

Reklāma
Reklāma

2012. gadā uzņēmums pabeidza biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību un uzsāka siltumenerģijas ražošanā izmantot vietējo un atjaunojamo kurināmo – koksnes šķeldu.

2013. gadā ekspluatācijā tika nodota biomasas ūdenssildāmo katluāja, tādējādi “Liepājas enerģija” turpmāk par galveno kurināmo izmantoja šķeldu. Pašlaik ar šķeldu tiek saražoti 67% no kopējā siltumenerģijas apjoma.

Uzņēmuma īpašnieki ir A/S “Latvenergo” – 51%, Liepājas pašvaldība – 39%, SIA “Enerģijas risinājumi” – 10%.