Biedrība: Ziemāji līdz šim izskatās visnotaļ labi 0
Graudaugu ziemāju sējumi līdz šim izskatās visnotaļ labi, taču ir bažas par iespējamiem mitruma trūkuma periodiem pavasarī, intervijā aģentūrai LETA teica biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs.
Pēc viņa sacītā, siltā ziema graudaugu sējumiem Latvijā nav nākusi par sliktu – tie izskatās visnotaļ labi. Bažas rada trūkstošais sniegs, kas citus gadus līdz pavasarim uzkrājas un kūstot nodrošina laukiem mitrumu. Sniega neesamības dēļ kādā brīdī var iestāties mitruma trūkuma periodi.
Biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre piebilda, ka līdz šim ir aizvadīti vien kādi 30% no šā gada graudkopības sezonas, tādēļ spriest par šā gada graudu ražu ir pāragri.
“Sējumiem vēl ir jāpārdzīvo iespējamie sali martā, ir vajadzīgi atbilstoši nokrišņi maijā un jūnijā, sausums un saulīte jūlijā. Tikai tad varēsim runāt par labu ražu,” viņa sacīja. Viņa gada atzina, ka šogad kaitēkļu un slimību noteikti būs vairāk nekā iepriekšējos gadus. Jau patlaban vietām Dienvidkurzemē un Zemgalē uz laukiem parādās pirmās slimību pazīmes. Tamdēļ šis gads agronomiski nebūs vienkāršs.
Viņa pastāstīja, ka salīdzinoši stabili līdz šim ir aizvadīts gads arī piena lopkopībā, jo piena iepirkuma cenas ir stabilas, lai gan joprojām zemākas nekā vidēji Eiropā. Pēc viņas sacītā, Latvijā vēl ir ļoti daudz darāmā, lai piena sektorā būtu pietiekama kooperācija, kas ļautu vieglāk pārdzīvot iespējamās krīzes.
“Piena nozarē, kā arī citās lauksaimniecības nozarēs, kooperācija ir nākotne, tikai caur kooperāciju lauksaimniekiem ir iespējams būt stipriem. Piena nozarē kooperācijas līmenis ir nepietiekams, analizējot nesenās piena nozares krīzes Eiropā, skaidrs, ka valstīs ar zemu kooperāciju sekas ir daudz smagākas,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, sakot, ka pēdējos gados situācija kooperācijā nozarē uzlabojusies minimāli.
Viņa pastāstīja, ka arī cūkkopībā šobrīd veicas ļoti labi, pateicoties augstākām cūkgaļas cenām. Tajā pašā laikā nozarē allaž ir bijusi absolūta nestabilitāte, cenu augšupejai mijoties ar lejupslīdi, līdz ar to cūkkopjiem pašreizējā cenu situācijā ir jāakumulē resursi. “Cūkkopjiem slimības [Āfrikas cūku mēra (ĀCM)] drauds ir ārkārtīgi liels – tas kā Damokla zobens virs galvas ir visu laiku,” viņa atzina.
Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka Latvijā cūkkopības attīstībai ir potenciāls, jo vietējā tirgū apēd vairāk gaļas nekā saražo. “Latvijas cūku audzētājiem noteikti būtu jācīnās par to, lai vietējā gaļa nonāktu uz Latvijas patērētāju galda. Es personīgi būtu gatava maksāt vairāk, ja zinātu, ka tā tiešām ir Latvijas gaļa,” sacīja biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece, norādot, ka tikai daļa no Latvijas lielveikalos pieejamās gaļas ir Latvijas izcelsmes.
Savukārt Zelčs papildināja, ka saskaņā ar no Eiropas saņemtajām indikācijām uz pašreizējām augstākām cūkgaļas cenām Latvijas cūkkopji nedrīkst balstīt ilgtermiņa investīcijas, cenas dramatiski kritīsies, tiklīdz Ķīna varēs atkopties no ĀCM un nodrošināt paši savu tirgu ar gaļu. “Šobrīd ir īstais brīdis, lai uzaudzētu muskuļus nebaltākām dienām, bet noteikti ne ilgtermiņa investīciju veikšanai,” viņš ieteica.
