Foto – Anda Krauze

Man radusies doma dibināt labdarības organizāciju. Ir ārzemju draudze, kas regulāri palīdzētu ar apģērbu un nelieliem ziedojumiem. Kādi dokumenti vajadzīgi, lai uzsāktu darbību? 
Juris

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Lasīt citas ziņas

Latvijā ikviens var dibināt biedrību, nodibinājumu vai reliģisko organizāciju, kuras darbības mērķi nav komerciāli. Noteikumi, kas tādos gadījumos jāievēro, definēti vairākos likumos.

Biedrības un nodibinājumi

Tieslietu ministrijas Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vecākā referente Dana Voitiņa informē, ka “Biedrību un nodibinājumu likuma” 2. pantā definēts: biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Par biedrības dibinātājiem var būt fiziskas un juridiskas personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības, taču dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

RAKSTA REDAKTORS

Valdība sola būtiskus uzlabojumus valsts valodas nostiprināšanas likumdošanā – top visaptveroša likumu pakotne latviešu valodas lomas stiprināšanai

Lai izveidotu biedrību, dibinātāji pieņem lēmumu, kur norāda:

• nosaukumu;

• mērķi;

• dibinātāju vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja tāda nav – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajai personai un personālsabiedrībai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

• dibinātāju tiesības un pienākumus, ja dibinātāji par tādiem vienojušies;

• pilnvarojumu (ja tāds ir dots) atsevišķiem dibinātājiem parakstīt statūtus un pieteikumu reģistra iestādei;

• citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām.

Kad lēmums pieņemts, dibinātāji apstiprina biedrības statūtus, ievēl izpildinstitūciju (valdi), kura var būt koleģiāla vai vienpersoniska, un citas institūcijas, ja tādas paredzētas statūtos. Lēmumu par biedrības dibināšanu sagatavo rakstveidā, un to paraksta visi biedrības dibinātāji.

Pēc tam Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz biedrības statūti, kas arī jāsagatavo rakstiski. Statūtos norāda:

• nosaukumu;

• mērķi;

• darbības termiņu (ja biedrība dibināta uz noteiktu laiku);

• biedru iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumus;

• biedru tiesības un pienākumus;

• kārtību, kādā var noteikt biedrības teritoriālo un citu struktūrvienību (ja tādas tiek dibinātas) tiesības un pienākumus;

• biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību;

• izpildinstitūcijas nosaukumu, tās skaitlisko sastāvu, nosakot izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi vai kopīgi;

• saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņus.

Ja ir pieņemts dibināšanas lēmums par biedrības izveidošanu, izstrādāti un parakstīti biedrības statūti, dibinātāji iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par biedrības ierakstīšanu reģistrā, kur norāda visas ziņas par šo biedrību un pievieno lēmumu par biedrības dibināšanu, statūtus, katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli, kā arī kvīti par valsts nodevas apmaksu (Ls 8). Pieteikumu paraksta visi dibinātāji vai vismaz divi viņu pilnvaroti pārstāvji.

Gandrīz visas šīs prasības piemērojamas arī nodibinājumu izveidošanai. Saskaņā ar “Biedrību un nodibinājumu likuma” 90. pantu nodibinājuma statūtos norāda:

• nosaukumu;

• mērķi;

• kārtību, kādā manta nododama nodibinājumam;

• līdzekļu izmantošanas kārtību;

• darbības termiņu (ja dibina uz noteiktu laiku);

• mantas sadales kārtību nodibinājuma likvidācijas gadījumā;

• valdes locekļu iecelšanas un atcelšanas kārtību, viņu skaitlisko sastāvu, pārstāvības tiesības un darbības termiņu;

• citu pārvaldes institūciju (ja tādas ir paredzētas) locekļu iecelšanas un atcelšanas kārtību un darbības termiņu;

• saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņus;

• statūtu grozījumu izdarīšanas gadījumus un kārtību.

Reliģiska organizācija

Ja persona vēlas dibināt reliģisku organizāciju, saskaņā ar “Reliģisko organizāciju likuma” 7. panta pirmo daļu starp draudzes dibinātājiem jābūt ne mazāk kā 20 Latvijas pilsoņiem vai personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un sasniegušas 18 gadu vecumu. Vienai personai ir tiesības būt tikai par vienas draudzes dibinātāju.

Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona Uzņēmumu reģistrā draudzes reģistrēšanai iesniedz šādus dokumentus:

• pieteikumu par draudzes reģistrāciju;

• statūtus (satversmi, nolikumu);

• draudzes dibinātāju sarakstu (personu vārds, uzvārds, dzīvesvieta, personas kods un paraksts);

• sapulces protokolu par draudzes nodibināšanu, statūtu (satversmes, nolikuma) apstiprināšanu, vadības un revīzijas komisijas sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods, amata nosaukums), kā arī amatpersonām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods);

• valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

Reliģiskās organizācijas (draudzes) statūtos (satversmē, nolikumā) jānorāda arī šāda informācija:

• reliģiskās organizācijas nosaukums un konfesionālā piederība, turklāt nosaukumam nepārprotami jāatšķiras ne tikai no likumos noteiktajā kārtībā valstī reģistrēto un reģistrācijai pieteikto reliģisko organizāciju un to iestāžu nosaukuma, bet arī no citos reģistros reģistrēto un reģistrācijai pieteikto subjektu nosaukumiem (nosaukums nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par reliģiskās organizācijas tiesisko formu, darbības mērķi un veidu, kā arī maldināt par draudzes piederību pie reliģiskās savienības (baznīcas), ja draudze neatzīst savu piederību pie likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās savienības (baznīcas));

• reliģiskās organizācijas saistības savā darbībā ievērot Latvijas Republikas Satversmi un likumus;

• mācība (Svētie raksti, dogmatika un konfesionālās īpatnības), reliģisko ceremoniju formas, reliģiskās darbības mērķi un uzdevumi;

• reliģiskās organizācijas struktūra, vadības un revīzijas komisijas ievēlēšanas kārtība, to kompetence;

• reliģiskās organizācijas darbības teritorija un vadības atrašanās vieta;

• draudzes locekļu iestāšanās un izstāšanās kārtība, viņu tiesības un pienākumi;

• reliģiskās organizācijas tiesības, pienākumi, tās manta un finansiālie līdzekļi;

• reliģiskās organizācijas likvidēšanās kārtība un likvidēšanās rezultātā palikušā īpašuma turpmāka izmantošana.

Ar statūtiem (satversmi, nolikumu) reliģiskās organizācijas var regulēt arī citus iekšējās dzīves jautājumus. Ja draudze atzīst savu piederību pie kādas no valsts teritorijā pastāvošajām konfesijām, tas jānorāda draudzes iesniegumā, ko apstiprina attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) vadība vai tās uzdevumā – diecēzes vadība.

Sabiedriskais labums

Jebkurai biedrībai, nodibinājumam un reliģiskajai organizācijai ir tiesības iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu saskaņā ar “Sabiedriskā labuma organizāciju likumu”.

Šī likuma 2. pantā noteikts, ka sabiedriskā labuma darbība ir tāda, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.

Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma:

1) darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu;

2) darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kas dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses;

3) darbība, kas vērsta uz ziedojumu vākšanu trešajām personām, par to ieturot samaksu, kas pārsniedz administrēšanas izdevumus.

“Sabiedriskā labuma organizāciju likuma” 3. pants paredz, ka sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes, kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu.

Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācijai, kas vēlas iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, jāsagatavo Valsts ieņēmumu dienestam iesniegums par šāda statusa piešķiršanu.

Lai varētu tādu pieņemt, izvērtē šādus dokumentus un ziņas:

• Uzņēmumu reģistra lēmumu par ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā un tajā iekļautās ziņas;

• tikai attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem – lēmumu par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu vai – testamentārā nodibinājuma gadījumā – testamentu;

• tikai attiecībā uz reliģiskajām organizācijām – ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām (vadības un revīzijas komisijas locekļiem), identificējot to vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu;

• statūtus, satversmi vai nolikumu;

• gada pārskatu, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir pienākums to sagatavot;

• nekustamā īpašuma nodokļa administrācijas izziņu par šā nodokļa samaksu;

• komisijas motivētu atzinumu.

VID pieņem pozitīvu lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība un biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija veic šādu darbību;

2) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai nav nodokļu parādu.

Lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu jānorāda arī konkrētā sabiedriskā labuma darbības joma. Būtiski, ka šādām organizācijām Latvijā piemēro dažādus, tostarp nodokļu atvieglojumus.